Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Ģitārists, sava ceļa meklētājs

Druva
10:35
23.05.2013
8
Zemiitis

Ģitāristam Kasparam Zemītim aprīļa beigas un maija pirmā puse aizritēja ļoti piepildīti. Vispirms viņš Rīgas Domā aicināja uz solo koncertu “Eklektika”, kurā gan solo izpildījumā, gan kopā ar viesmāksliniekiem skanēja dažādu gadsimtu mūzika ģitāras interpretācijā – Bahs un tautas dziesma, tango un Maikls Džeksons, Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un arī paša Kaspara rakstītie skaņdarbi.

– Rīkot solo koncertu ir lielāks notikums un uzdrīkstēšanās. Vai šis bija pirmais solo iznāciens? – Kad beidzu Mūzikas akadēmiju, sarīkoju koncertu “Ave Sol” koncertzālē, bet tajā bija mana skolas beigšanas programma. Nule aizvadītais koncerts bija mana kā ģitārista programma, tāpēc var teikt, ka šis bija pirmais lielais koncerts.

– Vai publikas interese par šādiem koncertiem liela? – Grūti spriest, jo pagaidām man bijis tikai viens koncerts. Uz to visas biļetes bija nopirktas, par to, atklāti sakot, nedaudz izbrīnījos. Tas nozīmē, ka šāda mūzika cilvēkiem patīk, un tas mani rosina sarīkot vēl kādus koncertus. Vasarā ir iecere ierakstīt arī soloalbumu.

– Kādas sajūtas, uzzinot, ka visas biļetes izpirktas? – Kas tur ko slēpt, satraucošas. Man jau tā kājas trīcēja, bet uzzinot, ka visas vietas izpirktas, sāka trīcēt vēl vairāk. Kad izskanēja koncerta pēdējais akords, bija jo īpaši labas sajūtas, jo viss izdevās. Ar godu biju ticis galā. Vislielākais pārsteigums, kad klausītāji beigās pat piecēlās kājās un aplausi nerimās. Bija foršas sajūtas.

– Vai viegli izvēlēties repertuāru šādam koncertam? – Pa šiem gadiem, kopš spēlēju klasisko ģitāru, bija sakrājies daudz gabalu, ko gribēju nospēlēt. Kad runāju par savu koncertu ar Latvijas Radio kora diriģentu Sigvardu Kļavu, viņš teica: “Kaspar, uzmanies, ka neuztaisi to koncertu tādu kā provinces korim, kas dzied visu, ko māk.” Tad sapratu, ka man tieši tā arī būs, tāpēc nosaucu koncertu “Eklektika” un saliku tajā visu iekšā. Man liekas, ka nemaz tik traki nebija. Katrā ziņā ģitārai tas bija ļoti interesants koncerts. Pusstundu bija solo programma, tikai es un ģitāra. Bija dažas dziesmas kopā ar Renāru Kauperu. Mums sanācis sastapties dažādos muzikālos projektos, arī dzīvojam gandrīz kaimiņos, un izveidojies duets. Reizēm kopā uzstājamies pasākumos, tāpēc man koncertā gribējās to parādīt plašākai publikai. Pāris skaņdarbu bija kopā ar “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartetu, jo vienmēr esmu uzskatījis, ka ģitāra kopā ar citiem stīgu instrumentiem skan ļoti skaisti. Beigās uzstājos kopā ar Valsts akadēmisko kori “Latvija”, jo Māris Sirmais piekrita šim piedāvājumam. Tāpēc tā viesmākslinieku buķete bija ļoti grezna.

– Šķiet, ģitāra ar kori kopā nav bieži dzirdēta. – Tā ir. Māris Sirmais, kad vēl strādāja ar kori “Kamēr”, mani savulaik uzrunāja. Satikāmies kādā ierakstā, viņš prasīja, vai es nerakstu mūziku. Atbildēju, ka rakstu tikai ģitārai. Māris ieteica uzrakstīt ģitārai un korim. Tā tapa “Mēnessnakts” kora “Kamēr” ciklam “Mēness dziesmas”. Gatavojoties savam solo koncertam, uzrakstīju vienu garīgu dziesmu “Kyrie Eleison” tieši korim un ģitārai. Manuprāt, skanēja ļoti labi, it īpaši Doma baznīcā ar tās auru un akustiku.

– Vai visiem skaņdarbiem, ko spēlē, pats veido aranžijas? – Jā, koncertā bija tikai viens skaņdarbs solo ģitārai franču autora Rolanda Diensa “Tango in Sky”. Pārējie skaņdarbi bija vai nu manis komponēti, vai aranžēti.

– Vai vieglāk, ja pats aranžē? – Kā kuru reizi. Piemēram, esmu pārlicis “Melanholisko valsi” ģitārai, bet gribēdams, lai viss ir ļoti perfekti, esmu to ne pārāk ērti uztaisījis. Taču viss atkarīgs, pēc cik ilga laika skaņdarbs jāspēlē. Ja rīt vai parīt, jātaisa tā, lai ir ērti. Ja pēc ilgāka laika, taisi tā, kā tavuprāt vajadzētu būt tai mūzikai.

– Kā ir lasīt, ka koncertā uzstāsies viens no izcilākajiem akustiskās ģitāras meistariem Kaspars Zemītis? – Teikšu atklāti, man nepatīk. Tāpat kā nepatīk, ja saka – ģitāras virtuozs. Ne tuvu neesmu virtuozs, spēles tehnika man nekad nav bijusi baigi spožā. Bet nevaru nokontrolēt šos apzīmējumus. Ir jauki, ja viņi tā domā, taču es joprojām mācos, joprojām cīnos ar tehniskām problēmām. Tas taču ir darbs visa mūža garumā, jo nebūs diena, kad varēšu teikt – esmu perfekts.

– Vai pēc veiksmīgā solo koncerta dusēji uz lauriem? – Nebūt ne. Tūlīt pēc tā nospēlējām vairākus perfektus koncertus Dailes teātrī, kur bija izrāde “Ziedonis. Lācis. Sievietes”. Tas bija fantastisks projekts, kurā arī man bija tas gods spēlēt. Maija vidū prezentējām Intara Busuļa jauno albumu, tūlīt pēc tam man bija vēl kāds brīnišķīgs Ziedonim veltīts projekts kopā ar Radio kori. Var teikt, ka šis bija ļoti ražīgs laiks.

– Vai šādas piepildītas nedēļas paņem daudz spēka? – Gan fiziskā, gan garīgā. Bet rēķinos, ka ir laiks, kad varu sēdēt mierīgi mājās un gatavoties, un ir brīži, kad jāskrien un jādara. Un visu jau var paspēt. – Tu sadarbojies ar Renāru Kauperu, Lindu Leen, Intaru Busuli. Kurš kuru atrod? – Pārsvarā es viņus neizvēlos, šie cilvēki mani uzrunā, un esmu priecīgs par iespēju spēlēt kopā ar viņiem, jo viņi mūzikai pieiet no visas sirds, un katrs, kurš dara no sirds, iekļūst profesionāļu līgā. – Vasarā tevi satiksim Cēsīs, kur uzstāsies Mākslas festivāla koncertā “Latvijas koris, Keidžs un laiks”. – Tas ir Sigvarda Kļavas pirksts, viņš mani uzrunāja. Spēlēšu vienīgo Džona Keidža skaņdarbu, kas ir manā repertuārā, kā arī savu jaundarbu ģitārai un balsij. Domāju, koncerts būs tāds dīvaini interesants, jo viss, kas saistās ar Džona Keidža vārdu, ir kaut kas mazliet dīvains vidējam klausītājam. Bet man tas ļoti interesē, jo pēc savas dabas arī, šķiet, esmu minimālists.

– Vai pēdējos gados tu arvien vairāk pievērsies klasiskajai ģitārai? – It kā jau arī pašam tā liekas, bet domāju, ka neviens klasiķis mani par savējo neuzskatīs. Bet arī popmūzikā īsti vairs nedzīvoju, laikam esmu kaut kur pa vidu.

– Vai esi izaudzis no popmūzikas? – Es nelietotu vārdu – izaudzis. Vienkārši šis ir brīdis, kad ir prasība pēc kaut kā cita. Man ir sajūta, ka jāmeklē savs variants. Man neder ielīst šajā vai citā plauktiņā, es vienkārši ņemu to, kas man patīk, un spēlēju. No roka līdz akadēmiskajai mūzikai. Lai mūzikas kritiķi pēc tam meklē, kurā plauktiņā mani ielikt. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi