Kopā ar krodziņa “Glendeloka” šefpavāri Anitu Krasno gatavojām mielastu Līgo vakaram. Ciemos aicinājām Priekuļu vidusskolas skolēnus Jāni Karlsbergu un Līgu Ziemeli, kuri labprāt gatavoja kvasu un sēja sieru. Šefpavāre A. Krasnā, kurai tuvas latviskās tradīcijas, norāda, ka Jāņus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem. “Jāņi ir vienīgie plaši svinamie svētki, kuru rituālajā izpildījumā vēl joprojām saglabājušās ļoti senas senču tradīcijas. Svētku pamatā bija pagāniski rituāli, saistīti ar zemkopību, zemes auglības, kā arī saules kultu. Tradicionāli Līgo svētku galds tiek pušķots ar jāņuzālēm. Jāņu dienas mielasta pamatā ir piena produkti, maize, cūkgaļa un miežu alus. Jāņu siera apļa forma simbolizē sauli un pasauli tās veselumā. Laužot pa gabalam no siera, katrs paņem sev daļu saules spēka. Līgo svētku tradīcija ir arī alus gatavošana un dzeršana. Alus simbolizē saimnieka darba sparu, apstrādājot laukus, iesējot labību, novācot ražu. Tas ir arī lauku ražības rādītājs,” saka A. Krasnā. Abi jaunieši stāsta, ka viņu ģimenē Līgo tiek svinēti, un ne velti, jo paši šajos svētkos tiek sveikti un godināti. „Jāņos kopā ar mammu cepam pīrāgus, tētis iepriekš gatavo alu svētku galdam, vienmēr tiek iegādāts arī ķimeņu siers,” stāsta Līga, bilstot, ka vasaras saulgrieži ir vieni no viņas mīļākajiem svētkiem, kad tiek rotāta māja un gaidīti viesi. Arī priekulietis Jānis, kurš šonedēļ absolvē vidusskolu, norāda, ka dzīvo jau Jāņu sajūtās un arī viņa ģimene Jāņus svin pēc visām latviskajām tradīcijām. „Man patīk savs vārds un patīk svinēt Jāņus. Ierasti ciemiņi nāk ar ozollapu vainagiem, kurinām ugunskuru un darām citas svētkiem raksturīgās lietas. Jāņu sieru gan nekad neesmu gatavojis, tāpēc tas būs kaut kas jauns,” pirms ķeršanās pie darba sacīja Jānis. Šefpavāre A. Krasnā norāda, ka Līgo svētku galds nav iedomājams bez Jāņu siera. Kādu nu katrs to ceļ galdā, atkarīgs no saimnieces. Tāpat vasaras saulgriežos, gaidot līgotājus, galdā tiek likts tas, kas izaudzis dārzā – rabarberi, salāti, sīpolloki, dilles. Arī pirmās dārza zemenes vai garās smilgās savērtas meža zemenītes. Iespējams, dažā siltumnīcā zem zaļajām lapām paslēpies gurķis vai tomāts.
„Nenoliedzami, pēdējos gados Jāņi nav iedomājami bez oglēs ceptas gaļas, klasika ir jēra un cūkas gaļa, reizēm gatavo arī liellopa gaļu– tad parasti tā ir maigā teļa gaļa. Gaļai jābūt no jauna lopa ar nelielu taukumiņu. Vislabāk der šķiņķis un karbonāde. Optimāli, ja gaļa sagriezta ap 15 līdz 20 gramu smagos gabaliņos. Mazāki pārcepsies, bet krietni lielākiem vidus var palikt jēls. Gatavojot marinādi, jāpievērš uzmanība diviem būtiskiem aspektiem – skābumam un garšvielām. Skābumu iegūst no etiķa, majonēzes, kefīra, kas dara gaļu mīkstāku un vieglāk sagremojamu. Garšvielas var būt – koriandrs, baziliks, sarkanie, melnie un asie pipari. Jāteic, ka gaļas marinādes ir ļoti dažādas. Var pamēģināt gaļu iemarinēt tumšajā alū. Stundu, divas pirms gaļas cepšanas gaļas gabaliņus iemērc alū un patur,” stāsta šefpavāre un atgādina, ka gaļa ir smags ēdiens, ja tiek notiesāta kārtīga porcijas gaļas, tad proporcionāli būtu jāēd divas porcijas dārzeņu. Šefpavāre norāda, ka rūpīga saimniece mielastu svētkiem jau sāk gatavot 22. jūnijā, dienu pirms Līgo vakara. Jo Līgo diena tiek atvēlēta pēdējiem svētku sagatavošanas, galda klāšanas un mājas uzpošanas darbiem. Liene Lote Grizāne
Komentāri