Viens no iespaidīgākajiem iežiem Gaujas krastos ir Ķūķu klintis. “Druva” devās apskatīt, kā gadu gaitā iezis mainījies un vai to joprojām apmeklē tikpat daudz atpūtnieku kā agrāk. Klints augstums noteikti nav 44 metri, kā rakstīts daudzos avotos, tomēr tas varētu sasniegt 20 metrus. Ķūķu klints atseguma platums ir ap 600 metru. No Ķūķu ieža paveras viena no skaistākajām Latvijas ainavām. Iezis ietver senielejas labā pamatkrasta un arī vecāko terasu nogāzes, gar visu iezi tek Gauja. Sākumā iezis ir sešus metrus augsts, sarkanīgs, virs tās iztek avoti. 70 metrus zemāk sākas augstākā daļa. Vienotas smilšakmens sienas visā augstumā te nav. Augšā ir putekļains nogulumiezis un sarkanīgie māli, tad nogāze kļūst slīpāka, vietām aug arī krūmi. Tikai pakājē ir piecus līdz sešus metrus augsta gaiša smilšakmens siena ar izskalojumu nišām. Sarkanie mālainie ieži nokrāso arī zemāk iegulošos iežus. Tālāk atkal 60 metru posmā ir sešu līdz septiņus metrus augsta smilšakmens siena, kas apraujas ar nelielu nišu. Ķūķu klintis strauji maina savu izskatu upes erozijas un daudzo noslīdeņu dēļ. Dažu gadu laikā krasts atkāpies pat par 10 metriem. Ķūķu klintis populāras ne tikai ar to, ka tās ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā, bet arī ar Ķūķu krācēm, kuras atmiņā labi palikušas ūdenstūristiem. Cēsniece Ilze pastāstīja atgadījumu, kas noticis pirms pāris gadiem: “Draugu un radu pulkā devāmies plosta braucienā no Jāņrāmja uz Līgatni. Tuvojoties Ķūķu krācēm, puisis, kas tobrīd aizmugurē vadīja plostu, man jautāja – brauksim tieši caur krācēm vai pa maliņu. Atbildēju, ka brauksim tieši cauri, jo gribu braucienu izbaudīt pa īstam. Kad krācēm bijām jau pavisam tuvu un plosts jau sāka šūpoties, teicu, ka tomēr tā negribu, bet puisis atbildēja, ka masīvo plostu pagriezt vairs nevar. Tā mēs pamatīgi izšūpojāmies pa Ķūķu krācēm, visnotaļ mierīgajam plosta braucienam piedodot nelielu devu adrenalīna.” Daudzi ūdenstūristi izvēlas piestāt smilšainajā pludmalē peldēties un iet uz Ķūķu krāci, lai ļautos straumei un izmasētu ķermeni. Ķūķu krācei pēc plostnieku nostāstiem ir trīs pakāpes – pirmā pie klintīm, otrā kādus pāris simts metru aiz tām un trešā pie Spriņģu ieža. Jāpiebilst gan, ka Gauja pie Ķūķu klintīm, kā jau daudzviet, ir ļoti viltīga. Upe šeit vilina ar smilšaino pludmali gluži kā pie jūras, bet jārēķinās, ka tajā ir atvari, pretstraumes un upes gultnes dziļums no krasta palielinās ļoti strauji.
Vietējais makšķernieks, kuru sastopam, baudot savu hobiju, stāsta, ka klintis savu nosaukumu ieguvušas no tuvējām Ķūķu mājām. Ķūķu putra jeb ķūķis bija tradicionālais latviešu ēdiens ziemas saulgriežos. Pateicoties tam, ka līdzās klintīm ir vairākpakāpju krāces, senatnē plostnieki majestātiskās klintis dēvējuši par Straujajiem iežiem. Klinšu vidusdaļā ir savdabīga ala – Ķūķu ala, kas izveidojusies smilšakmeņos pie paša ūdens un kura pieejama tikai mazūdens periodā. Ķūķu alas priekšā ziemā veidojas leduskritums. Ķūķu klintis savu popularitāti nav zaudējušas. Saulainā svētdienā to apkārtnē var sastapt ne mazums ļaužu. Kāda ģimene pie klintīm bauda pikniku, jaunieši, ērti iekārtojušies līdzpaņemtajos atpūtas krēslos, sauļojas, dažs makšķerē, bet vēl kāds apkārtnes mežos bauda bagātīgo meža zemeņu ražu un meklē pirmās gailenes. Sandis Čemme
Komentāri