Krodziņa “Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā šoreiz gatavo dažādus ēdienus no jaunajiem kartupeļiem. Viņas viesi bija īpaši – latviešu klasiskās literatūras talanta Viļa Plūdoņa mazdēls Martins Linauts ar sievu Sandru, kuri šovasar ieradušies no Amerikas, lai apciemotu radus arī Cēsīs.
Martins un Sandra zina – latvieši ir lieli kartupeļu cienītāji. Turklāt jaunā raža ik gadu ir liels notikums. Martins ar kundzi Sandru Latvijā viesojas otro reizi mūžā, šajā laikā cenšas
baudīt arī Latvijas dabu un kultūras vērtības. Amerikā ģimene dzīvo Vašingtonas štata Sietlā, kur ir skaista un rosīga vide. Latvijā viņi ļaujas mieram. “Tikko esam no Rīgas atbraukuši uz Cēsīm. Bijām Dziesmu un Deju svētkos. Kaut kas fantastisks!” mazgājot rokas un ķeroties pie darbiem virtuvē, sacīja Martins. Viņš atklāj, ka mājās ēst gatavo abi ar kundzi. Sievai vairāk patīk vārīt zupas, bet pašam grilēt. Jau sarunas sākumā abi smaidot teic, ka ar hamburgeru ēšanu neaizraujas. Varbūt gadā reizi Martins dārzā draugiem pagatavo hamburgerus. “Ja būtu vairāk laika, droši vien ēst gatavotu biežāk. Turklāt abiem reizēm patīk aiziet uz restorānu un tur nobaudīt kaut ko interesantu un neierastu. Iespējams, nākamajā gadā būs iespēja aizbraukt uz Japānu, un tur arī būtu interesanti pagaršot vietējo virtuvi. No latviešu ēdieniem labprāt ēdu auksto zupu, īstu rupjmaizi, maizes zupu, speķa pīrādziņus, kurus Amerikā iegādāties nevar. Sieva gan tos iemācījusies cept, šad tad uz svētkiem mājās cepam pīrādziņus. Pats esmu iemācījies cept maizi un siet Jāņu sieru,” saka Martins. Runājot par dzīvi Amerikā un iespaidiem Latvijā, Martins un Sandra kopā ar šefpavāri sāka rosīties virtuvē. A. Krasnā sagatavojusi pirmos kartupeļus, burkānus, jaunās bietes, zirņus, sviesta pupiņas un citus dārzeņus, kas jau vācami dārzos. “Jaunie kartupeļi ir kas pavisam cits, ja salīdzina ar rudens ražu, kas paredzēta uzglabāšanai ziemā. Agros kartupeļus uzglabāt nav iespējams, tāpēc jāizmanto brīdis un tie jāiekļauj ēdienkartē. Kā visiem dārzeņiem, arī kartupeļiem, glabājot pamazām zūd uztura vērtība, samazinās vitamīnu un minerālvielu daudzums, tāpēc jaunie ir visvērtīgākie. Tos pārsvarā gatavo
visveselīgāk – vāra ar mizu. Jaunie kartupeļi ir saldāki par nobriedušiem, jo tajos cukurs vēl nav pārvērties cietē. Jaunie nav jāmizo, jo miza ir ļoti plāna, galvenais – pirms gatavošanas kārtīgi nomazgāt. Populārākais variants – iebērt tos spainī vai bļodā ar ūdeni un tad sparīgi maisīt. Var izmantot arī saimniecības birsti un kartupeļus notīrīt,” stāsta šefpavāre un turpina: “Jaunos kartupeļus vārot vai cepot, tie nešķīst un ir piemēroti kartupeļu salātiem. Kad kartupeļi nomazgāti, tie pēc iespējas ātrāk jāgatavo, jo tos nevar ilgi uzglabāt. Tradicionāli pirmos tupenīšus vāra un pasniedz pārkaisītus ar svaigām dillēm un piedevās pasniedz svaigus salātus.” Šefpavāre, runājot par kartupeļiem, teic, lai saglabātu uzturvērtību, jāievēro to pagatavošana. Visveselīgāk – tvaicēt ar visu mizu, bet neveselīgāk – vārīt eļļā, jo tad zūd gandrīz visi vitamīni.
Martins ar kundzi Sandru norāda, ka arī Amerikā uzturā lieto kartupeļus, taču atzina, ka šefpavāres piedāvātās receptes viņiem ir kaut kas jauns. “Cilvēki Amerikā ēd tāpat kā Latvijā, taču viena atšķirība ir gan. Proti, latvieši teju katrai ēdienreizei galdus klāj ļoti bagātīgi. Ja vēl gaidāmi ciemiņi, tad tie jau ir teju vai kāzu galdi,” smejot saka Martins, un Sandra piebilst: “Un vienmēr Latvijā kāds vēl saka: “Ēd! Ēd! Ēd!”” Pēc pāris stundu rosīšanās virtuvē tika klāts galds un garšoti pagatavotie ēdieni. Martins ar Sandru atkal atzina, ka sanācis īstens latviešu kāzu galds. “Brīnišķīgs dienas sākums un garšīgi ēdieni. Lieku mūsu pagatavotajiem ēdieniem simts punktu no simts,” vērtēja Martins un no šefpavāres atvadījās ar pilnu vēderu un pozitīvām emocijām. Liene Lote Grizāne
Komentāri