Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pelargonijas zied visu vasaru

Druva
13:38
15.08.2013
279
Petuunijas

Lietus dārzu nomocījis. Pēc karstā laika vējš izpluinījis ziedus, nu jau biežās lietusgāzes mērcē puķes. Straupes pagasta “Jaunsprīdīšos” pelargonijas aizvien tiecas pretī saulei. Saimniece Daira Kūlīte apstaigā pelargoniju saimniecību. Ik dienu jāizlauž noziedējušie ziedi, puķēm tīk, ja tās apčubina.

“Man pelargonijas vienkārši patīk,” saka Daira. Šovasar tās sastādītas vairāk nekā 30 podos, šķirņu ir vairāk, jo daudzos zied dažādu krāsu ziedi. “Sarkano toņu ir ļoti daudz. Sarkanā krāsa pagalmu atdzīvina,” bilst saimniece. Pirmā pelargonija tika nopirkta Botāniskajā dārzā, Dairai iepatikās krāsa. Pamazām vien ik pavasari vai nu kāds uzdāvināja, vai pati iegādājās aizvien jaunas. Straupietes kolekcijā ir gan nokarenās, gan zonālās, gan lielziedu un klajās, gan raiblapu. Šovasar pirmoreiz priecē sarkana augststumbra pelargonija. “Šī vasara pelargonijām ļoti patika. Lielā ziedēšana bija līdz pat lietum,” stāsta Daira un piebilst, ka pelargonijas neprasa lielu uzmanību. Arī karstajās dienās pietika, ja vienreiz aplēja. Puķes pacieš, ja arī gadās tās iekaltēt. Toties lietus ziediem skādē, tie no vidus sāk pūt. Daira puķes regulāri mēslo ar “Vito”, savu reizi arī ar speciālo mēslojumu pelargonijām. “Noziedējušie ziedi gan jāizlauž, lai spēks augt un ziedēt,” saka saimniece.

Pārlaižot acis pelargoniju bagātībai, šķiet, daudzas ir līdzīgas, ieskatoties uzmanīgāk, redzams, ka atšķiras lapas, ziedi nedaudz citādi. “Katrā ir kas īpašs, bet visas zied bagātīgi. Lai tikai ir saule,” pastāsta Daira un atklāj, ka ir noskatījusi pelargonijas, kuras gribētu iegādāties. Šovasar pirmoreiz redzējusi tās ar lieliem, dzidri lillā ziediem.

Vasara lēni, bet tomēr tuvojas rudenim. “Jau domāju par ziemošanu. Visas jāsanes mājā. Esmu dzirdējusi, ka pelargonijām nekaitējot pat mīnus sešu grādu sals, bet negribas izmēģināt,” domās dalās straupiete. Ziemā pelargonijām svarīgi, lai telpā pietiktu gaismas. “Ne visas pārziemo. Droši vien pārleju vai kāda cita vaina,” saka Daira un uzsver, ka pelargonijas ne ziemā, ne vasarā neprasa lielas rūpes. Pavasarī tās, kuras vairāk patīk, ar spraudeņiem tiek pavairotas, dāvinātas draugiem. “Reti kurā mājā nav pelargoniju. Tās daudziem patīk,” pārliecināta Daira Kūlīte. Vairāk nekā 250 pelargoniju savvaļas sugu aug Dienvidāfrikā. Pirmās pelargonijas Eiropā parādījās ap 1710.gadu un ilgziedības dēļ ieguva plašu piekrišanu, kļūstot par modes puķēm vispirms labi situētu cilvēku mājās, vēlāk arī nabadzīgu ļaužu mājokļos. Pelargoniju ātrā izplatība bija iespējama vienkāršās pavairošanas dēļ. Pelargoniju nosaukums cēlies no grieķu vārda pelargos, kas tulkojumā nozīmē «stārķis». Auga nosaukuma pamatā ir īpatnējie, garenie augļi, kuri līdzinās stārķa knābim. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
140

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
247

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi