Dziednieks Māris Gargurnis sevi sauc par bijušo piebaldzēnu, jo tur aizvadīta viņa bērnība. Sarunā ar „Druvu” viņš stāsta, kā 70 gados saglabāt optimismu un dzīvesprieku. -Kas jūs saista ar Piebalgas pusi? – Mana tēva tēvs ar māti bija skolmeistari Vecpiebalgā un Piebalgas pusē. Bērnība aizvadīta netālu no Jaunpiebalgas. Lai gan vēlāk pārcēlāmies uz Rīgu, laukos palika dzīvot vecmamma. Tad arī tur daudzas vasaras nācās aizvadīt. Prātā palikušas mīļas atmiņas. Arī šad tad tagad sanāk apciemot dzimto pusi. Šovasar biju kapusvētkos, apraudzīju tuvinieku kapu kopiņas Jaunpiebalgā. Jāteic, ka tieši laukos atklāju savas spējas. Jau tolaik varēju noteikt āderu atrašanās vietas. Interesanti, ka tieši no rīkstniekiem rodas liela daļa dziednieku, jo viņi ir tie, kuri prot pieslēgties dažādām enerģijām. Tagad bieži esmu arī Cēsīs. Mani sauc daudzi cilvēki. – Kas jums palīdz saglabāt optimismu un veselību? -Neatceros, kad pēdējoreiz vispār gāju pie ārsta. Pēc dažādiem rādītājiem speciālisti secinājuši, ka esmu deviņus gadus jaunāks, nekā rakstīts pasē. Tas mani iepriecina. Galvenais, ka jūtos enerģijas pilns. Jāteic, ka daudzas kaites cilvēkiem rodas no mazkustības un sēdoša darba. Mana darba specifika jau 30 gadus ir kaulu un locītavu problēmas, muguras un galvas sāpes. Diemžēl jāsaka, ka šīs problēmas rodas ne tikai sirmā vecumā, bet arvien gados jauniem cilvēkiem.
– Kā vislabāk atgūt enerģiju? – Strādājot savu enerģiju praktiski nepatērēju. Izņēmuma gadījumi ir tad, ja patrāpās strādāt ar kādu enerģētisko vampīru. Cenšos, lai viss ir normas robežās. Pamatā tas ir viss, ko saņemu no kosmosa. Enerģijas apmaiņa veidojas pati no sevis, nekas mākslīgi netiek radīts. Viens no pamatprincipiem, ko ievēroju un ko prasa mans organisms, noteikti ir miegs. Man patīk gulēt astoņas stundas. Ne vairāk, ne mazāk. Katram ir sava norma – miega stundu skaits, kas palīdz atgūt enerģiju un spēku.
– Kā cilvēks var pats sev palīdzēt? – Nebūšu oriģināls. Visa pamatā ir domu spēks. Ja cilvēkam ir vēlēšanās izveseļoties, tad liela nozīme ir gribasspēkam. Viss nāk ar laiku. Jāapzinās, ka ne viss notiks šajā mirklī. Protams, ir atsevišķas lietas, ar kurām dziednieks var tikt galā viena seansa laikā, taču arī tajā gadījumā bez paša cilvēka iesaistīšanās nekā nebūs. Ja nav ticības uz izdošanos, tad viss būs veltīgi. Dziednieks var palīdzēt sakārtot enerģētiku, lai organismam pašam būtu spēja dziedināties. – Kā cīnīties ar enerģijas vampīriem? – Katram ir enerģētiskais potenciāls, tikai jāiemācās pareizi to izmantot. Ir tādi cilvēki, kuri savas bēdas izsūdz citiem, tad viņiem pašiem kļūst vieglāk. Jāiemācās no tā distancēties vai uzklausīt, bet vienkārši nelaist caur sevi. Visa pamatā ir atslēgvārds energoapmaiņa. Ja enerģijas izsūcējs ir vīrs, tad sievietēm ap 40 gadiem veselība par to liek manīt. Tad vienīgais glābiņš ir alternatīvas meklēšana. Svarīgi, lai viņam ir kāds hobijs vai vaļasprieks, no kura uzņemt enerģiju. Labāk ir tad, ja enerģijas vampīrs ir sieviete. Viņas enerģija ir jāattīra un jā-piebaro dabiskā ceļā, tas saistīts arī ar dzimumattiecībām. – Cilvēki daudz ko grib saņemt par velti? Kāda, jūsuprāt, ir maksa par veselību, vai turpināt darbu, kurš ”lauž kaulus” vai rada muguras sāpes, vai tomēr labāk no tā atteikties un papildināt bezdarbnieku rindas? – Par velti gan nekas nenotiek. Ja runa ir par veselību, tad cilvēkiem noteikti jārēķinās, ka vairāk vai mazāk nāksies kaut ko arī dot pretī. Ne velti saka, ka veselība ir pats svarīgākais, ja cilvēks grib tapt vesels, tad var ziedot daudz. Protams, kaites ir dažādas un darbi tāpat. Ja tradicionālā medicīna nelīdz, tad jāvēršas pie netradicionālās dziedināšanas, lai nerastos situācija, kad nākas papildināt bezdarbnieku rindas. Arī bezcerīgos gadījumos mēdz būt atrisinājums. – Ar kādu moto dodaties dzīvē uz priekšu? – Dzīvoju šodienā, ne pagātnē vai nākotnē. Izrādās, ka dodos pa ceļu, kas man nolemts, tāpēc man nepatīk slimi cilvēki. Protams, neesmu nekāds pasaules glābējs, bet gribu, lai visi jūtas labi. Arī vecumdienas var aizvadīt ar dzīvotprieku un veselīgu skatījumu. Mana vēlēšanās ir, lai vairāk būtu smaidīgu un veselīgu cilvēku. – Nedaudz no filozofijas. Ja gadās šķēršļi, labāk tos mēģināt pārvarēt vai izvēlēties citu ceļu? – Tas atkarīgs situācijas. Ja cilvēkam uzlikts kāds kaitējums, kas citiem vārdiem ir kosmiskās enerģijas nobloķēšana, tad tam pāri tikt būs grūti. Dzīves gudrība māca, ka uz priekšu ir jādodas pa to ceļu, pa kuru veicas. Ja neklājas labi, tad tā, visticamāk, ir zīme, ka izvēlēts nepareizais ceļš. Ilze Fedotova
Komentāri