Dzērbenes pagasta “Bebru” mājās uzmanību piesaista interesantas guļbūves.
Pirms gadiem divdesmit Miezīšiem izdevās atgūt zemi Spanderes ezera krastā. Tolaik bijis vien mežs. Laika gaitā teritorija atbrīvota no brikšņiem. “Viss bija aizaudzis. Nekā prātīga nebija,” stāsta Irēna un turpina: “Vīra radiniecei bija kādreiz māja Dzērbenes centrā. Savulaik viņa pārcēlās un māju pārdeva. Tur ievācās jaunie īpašnieki, protams, viņi izmantoja arī zemi. Tā sanāca, ka pie mantojuma zemes netikām. Mums kā kompensāciju ierādīja zemes pleķīti ezera krastā.” Iegūtajā īpašumā ir 4,6 hektāru liela platība, tajā ietilpst arī daļa ezera zonas. Saimnieki vispirms uzbūvēja māju, tad pakāpeniski apdzīvoja arī apkārtējo vidi. Irēna smej, ka tas ir tāds beznaudas variants dzīvesvietai. “Ir grūti, ja naudas nav. Ja
maciņš to ļautu, tad varbūt dzīvotu pilī, bet par savu būdiņu arī nesūdzos,” izsakās Irēna. Viņa atminas, ka iesākums bijis grūts. “Savulaik abi ar vīru nedēļas nogalēs braucām no Rīgas uz laukiem. Autobusa satiksme bija slikta. Nācās mērot septiņus kilometrus kājām,” paskaidro Irēna. “Bebru” māju sargā rūķītis. To no celma veidojusi pati saimniece, vien ļaujot radošajam garam brīvi izpausties. Pie mājas ir arī citi interesanti veidojumi. Kā norāda saimniece, viss pieskaņots meža tematikai. Mājas celtniecībai par piemērotāko vietu izraudzīts neliels uzkalniņš. Māja ir neliela, tās kopplatība vien 15 kvadrātmetri, taču tajā ir vieta dzīvošanai vajadzīgajam. Jāteic, ka elektrību izdevies ievilkt tikai pirms septiņiem gadiem. “Pamati likti uz akmeņiem. Māja būvēta no kokiem, kas te auga.
Pārsvarā izmantojām egli. Pa vidu baļķiem likām parasto sūnu. Šīferis jumtam dabūts no kaimiņa, kurš mainīja savai mājai jumtu. Tā pamazām strādājām, līdz māja gatava. Varbūt tehniski kaut ko darījām ne tā, kā pieņemts, bet ar rezultātu esam apmierināti,” skaidro Irēna un piebilst, ka galvenais, lai lietus netek uz galvas. Nu jau klāt piebūvētas arī divas saimniecības ēkas. Tiek veidots arī otrais stāvs, kas tiek dēvēts par jumta istabiņu. Tur jau varot izmitināt viesus. Saimniecības māja gan tapusi no alkšņa, kaut gan citi to neiesaka izmantot. Ja labi pamati un jumts, tad nekas nebojājas un nepūst. Uz vietas “Bebros” Irēna dzīvo jau piecus gadus. Māju sargā četrkājainie draugi – suņuks Rasa un minka vārdā Vista. Taujāta, kā tad būs ziemā, Irēna saka, ka bez problēmām. “Nevaru sūdzēties. Znots uzlika biezāku siltināto grīdu. Telpa ir maza, viegli piekurināt. Ir gan krāsniņa, ja ir vajadzība, tad var izmantot arī sildītāju,” skaidro “Bebru” saimniece. Irēnas vīrs strādā Rīgā, uz laukiem regulāri brauc brīvdienās. “Pati arī strādāju Rīgā, sapratu, ka tā tāda izdzīvošana vien ir. Vienā brīdī nebija arī darba, tad domāju, kāpēc man jādzīvo tajā Rīgā, ja laukos ir zeme? Vajadzēja tikai sākt šeptēties. Tiesa, neviens neticēja, ka kādudien te arī varēs dzīvot. Ja būtu viss jāveido no jauna, tad diez vai uz ko tādu parakstītos,” viņa saka. Irēnai darba netrūkst, jākustas no rīta līdz vakaram. Viņas lepnums ir pagrabs, kurā pildās ziemas krājumi, kas sarūpēti pašas dārzā. Ir gan ievārījumu burciņas, gan gurķi, tomāti un citi dārzeņi. Apkārtnē priecē arī dažādas puķes, saimniece teic, ka visas ir parastas, tādas, kurām nav vajadzīga īpaša kopšana. “Te zeme, mežs paņem daudz spēka. Pārsvarā viss jāstāda kalna augšā. Zemākajās vietās nekas īsti negrib augt. Audzēju vecās, zināmās šķirnes, kuras nav kaprīzas. Vislabāk te patīk augt flokšiem, mārtiņrozēm, zilajai kurpītei un citām puķēm, ko pazina jau mūsu vecmāmiņas. Rozes nīkst ārā, tās ir kaprīzākas. Vispār priekšroku dodu sakņaugiem un dārzeņiem,” teic Irēna. Viņa skaidro, ka pakāpeniski tiek attīrīts arī mežs un nosusinātas purvainās vietas. “Zarus zāģējam šķeldā. To liekam mitrajās vietās. Dabiski gribam izveidot zemes paaugstinājumu. Citādi slapjā laikā apkārtne pludo,” skaidro Irēna. Pie mammas un vecmāmiņas patīk ciemoties bērnu ģimenēm. “Esmu bagāta. Man ir divas meitas, divi znoti un trīs mazbērni. Lauku miers un klusums patīk visiem. Tā ir sava veida idille. Tieši mazbērniem esam ierīkojuši šūpoles,” stāsta Irēna. Blakus Spanderes ezers, viesiem ir iespēja peldēties, pamakšķerēt kādu zivi vai izbraukt ar laivu. Ezera krastā ierīkota atpūtas vieta, laipiņa ved ūdenī, ir arī speciāli ierobežota peldvieta mazbērniem. Ja citiem nepatīk bebri, tad Miezīši ar tiem sadraudzējušies. “No tiem arī ir savs labums. Bebrs krastā iznesis ūdensrožu saknes. Liels malacis, tīra ezeru. Mēs ar vīru viņam piepalīdzam,” smej Irēna. Ilze Fedotova
Komentāri