Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Jādzīvo ir šeit un tagad

Druva
14:31
18.09.2013
74
Dons

Artūrs Šingirejs, plašākai publikai zināms kā Dons, atgriezies Latvijā un sācis darbu pie jaunām dziesmām. Viņš izsludinājis jaunā albuma prezentāciju, kas gaidāma jau februārī, viņš arī ir viens no pasniedzējiem un žūrijas locekļiem televīzijas šovā “Jaunā talantu fabrika”, kur sniedz padomus jaunajiem māksliniekiem. Dons bija gatavs pastāstīt par aizvadīto vasaru un ārzemēs pavadīto laiku. -Kā pagāja tava vasara? -Tā bija tik tiešām notikumiem bagāta. Mums bija vairāki izdevušies koncerti, kā arī labi pavadīta atpūta. Vasara bija arī tāds kā radīšanas laiks, jo es nevienā brīdī neapstājos. Sākām darbu pie jaunā albuma. Līdztekus bija koncerti, pilsētas svētki, kā arī atpūta pie jūras. Viens no spilgtākajiem vasaras notikumiem noteikti bija festivāls Liepājā, kur bija lieliska publika, kas sniedza daudz enerģijas. Tie bija neaizmirstami mirkļi ar klausītājiem, ko varētu arī nosaukt par vasaras virsotni. Taču, ja pāris vārdos šī vasara jāraksturo, tad tā noteikti bija ļoti silta un produktīva. -No publikas noteikti gūsti ne tikai enerģiju. Ko vēl tev sniedz gandarīti klausītāji? -Noteikti iedvesmu. Iedvesmu gan jauniem darbiem dzīvē, gan mūzikas radīšanā. Prieku, protams, arī. Kad redzu smaidošas sejas, kad cilvēks, klausoties manu mūziku, atpūšas un ļauj vaļu savām emocijām, tas ir prieks. Neko vairāk pat nevaru pateikt, kā to, ka gribētu vēlreiz un vēlreiz redzēt šādus brīžus. -Jaunā albuma prezentācija gaidāma Valentīndienā. Ar kādu koncerta programmu pārsteigsi klausītājus? -Koncerts, protams, lielā mērā būs saistīts ar Valentīndienu, jo albumā būs vairākas dziesmas par mīlestību, kā arī par notikumiem manā dzīvē, kā es esmu tos piedzīvojis. Jāsaka, šis albums būs diezgan personisks. Savukārt pie programmas mēs intensīvi strādājam, ir padomā vairāki veidi, kā koncerts varētu izskatīties, taču tagad to vēl neatklāšu, jo tad jau vairs nebūs pārsteiguma. Taču garantēju, ka tie nāks viens pēc otra. -Jau minēji, ka smelies iedvesmu koncertos. Vai arī ikdienā nāk iedvesma jaunām melodijām? -Protams, iedvesmu smeļos arī ikdienā, ejot ļaužu drūzmā pa ielu un sajūtot noskaņojumu, aizbraucot uz mežu un vientulībā iegrimstot dabas smaržās, tas viss sniedz iedvesmu. Taču visbiežāk melodijas rodas pēc koncertiem, pēc tikšanās un sarunām ar klausītājiem, kā arī klausītāju vēstulēm, kuras saņemu ik dienu. Tas arī dod spēku strādāt un radīt kaut ko jaunu. Man ir tāda konkrēta fiziska sajūta, pēc kuras jūtu, ka tūlīt taps melodija. Tā sajūta ir pie krūtīm, tā ir it kā maza kņudoņa, kad es zinu, ka tūlīt, tūlīt būs. Tad sēžos pie klavierēm, un tiešām ir. Tā tas notiek visbiežāk. Tā tapusi dziesma Tukšums, tā ir sarakstīta Māsa upe. Šī shēma strādā un nemainās. Melodija it kā pati sevi piesaka, atliek tikai sēsties pie klavierēm vai ņemt rokās ģitāru. -Pašlaik tava ikdiena saistās arī ar “Jauno talantu fabriku”, kur esi pasniedzēja un žūrijas lomā, taču pirms vairākiem gadiem pats biji dalībnieks. Kādas sajūtas atgriezties šovā, tikai nu jau citā statusā? -Nu jau pagājis gandrīz desmit gadu, kad es tur biju. Šajā laikā daudz kas pieredzēts gan dzīvē, gan uz skatuves, tāpēc tagad redzu, kas mainījies. Mūsu šovs bija pirmais Latvijā, mums nebija, ar ko salīdzināt, kur smelties pieredzi, bijām vieni. Šiem dalībniekiem ir vairāk informācijas, jo Latvijā bijuši jau vairāki šāda veida šovi, dažubrīd pat šķiet, ka publikai to jau ir par daudz. Taču, kā vienmēr, mūzikā jāmeklē jauni talanti, jauni dziedātāji, kas rada lieliskas melodijas. Ceru, ka vismaz viens, divi vai pat trīs no šiem dalībniekiem būs uz skatuves arī pēc četriem gadiem. – Kā no “Talantu fabrikas” dalībnieka izaugt par Latvijas mūzikā pazīstamu mākslinieku? – Ir tāda formula, kuru sev esmu šo gadu laikā iemācījis. Tā ir neatlaidība, disciplīna un mīlestība pret darbu, ko dari. Un, ja šīs trīs lietas tiek iegaumētas, tad jebkurā gadījumā būs arī augļi, būs izaugsme. Tāpēc jāuzsver, ja seko šai formulai un ikdienā pieturas pie tās, tad panākumi būs jebkurā jomā, vai tā ir mūzika, galdniecība vai interjera dizains. Tā ir liela sevis disciplinēšana, ka arī brīžos, kad ļoti gribas slinkot, vajag darīt tieši otrādi –strādāt, lai radītu ko jaunu. -Ilgu laiku pavadīji Londonā. Vai arī tur redzi savas mūzikas karjeras pakāpienus? – Anglijā man bija liela pieredze, ko guvu gan no vietējiem iedzīvotājiem, gan īpaši mūziķiem, veidojot kontaktus un apmainoties viedokļiem. Tur arī daudz koncertēju, bet zināju, ka tas būs tikai periodiski, ka atgriezīšos Latvijā. Katrā ziņā esmu priecīgs, ka man ir bijusi šāda pieredze, esmu paņēmis sev to, kas man bija vajadzīgs. Esmu laimīgs, ka esmu atpakaļ mājās un varu turpināt strādā, izmantojot Anglijas pieredzi. Un jāatzīst, ka esmu tiešām priecīgs būt mājās, jo nevaru dzīvot bez Latvijas. Domāju, bez Latvijas es būtu kaut kur apmaldījies, jo tās tomēr ir manas mājas, un, kā jau mēs visi zinām, mājās ikviens jūtas vislabāk.

-Vai vari iedomāties sevi atkal aizbraucam? -Noteikti nē. Mums taču šeit ir tik daudz skaistu lietu, ko darīt, ka nepietiek laika domāt par to, ka es varētu atkal aizbraukt prom. Man patīk Latvija, zeme, cilvēki, mūsu mentalitāte. Zinu, ka mēs esam ziemeļnieciski, ne tik karstasinīgi kā varbūt spāņi, brazīlieši vai portugāļi, taču tieši tas man patīk. Jāatzīst arī, ka, atbraucot mājās pēc tam, kad kādu laiku esi vazājies pa pasauli, Latviju redzi nedaudz citādu, redzi, cik liela nozīme ir videi, kādā dzīvojam, – mežiem, jūrai, mūsu simbolikai, karogam un himnai. Ir lielāks patriotisms un lepnums par savu valsti. -Divarpus mēnešus pavadīji arī Indijā, meditācijās. Ko ieguvi no šī brauciena? -To nevar tā vārdos izstāstīt. Tā bija neatsverama pieredze, kur piedalījos meditācijās, kā kontrolēt savas domas, kā sevī turēt harmoniju un mieru. Šis brauciens, protams, ir bijis lieliska pieredze. Tas bija kaut kas neaizmirstams, ko es visu dzīvi atcerēšos. Taču to visu var iemācīties, arī neesot Indijā, vienkārši man sakrita šādi dzīves apstākļi. Vai katram tas būtu jāizdara? Nē, jo ne visas kurpes der visiem, katrs meklē savu veidu, kā gūt mieru. Cits, sēžot laivā, jūrā zvejo, tā ir viņa meditācija, dažs pievēršas kam pavisam atšķirīgam no tā, ko dara ikdienā, un tādā veidā sakārto savas domas. -Kāda ir tava formula, kā sakārtot domas un gūt harmoniju? -Tā varbūt pat nav formula, bet tāds kā kopsaucējs. Esmu sapratis, ka katram cilvēkam jādara tas, kas ļoti patīk. Kaut stundu, kaut pusstundu vai vienkārši desmit minūtes dienā. Tas vairos prieku, palīdzēs pārvarēt grūtākus brīžus. Un vēl, pats galvenais, jādzīvo tagadnē, jāizdzīvo katrs mirklis, jo arī sāpes ir skaistas, arī šķiršanās ir skaistas, arī saiešanas kopā ir skaistas, arī prieki un svētki ir skaisti. Pat skumjie rudens vakari un slimība ir skaista, jo vai tad nav jauki, ka mēs esam dzīvs organisms, kas jūt. Tāpēc šie mirkļi jāizbauda, tas, manuprāt, ir visskaistākais. Un, ja kādam vēl bail no rudens depresijas, tad izdzīvojiet to. Vajag izbaudīt depresiju, vajag pabūt tur, kur tajā brīdī jābūt. Galvenais jau cilvēkam ir būt šeit un tagad, izbaudīt to, ka esam skaisti un dzīvojam pasaulē skaistākajā zemē. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi