Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Vinils joprojām dzīvs!

Druva
15:55
26.09.2013
30
Img 2903

Cēsīs, terasē “Zaļa zāle” notika vinilplašu tirdziņš, iespējams, pirmais Latvijā. Kā norāda tā iniciators un terases saimnieks Mareks Kaminskis, vintage tirdziņos Latvijā atrodamas arī skaņuplates, bet šāds, specializētais vinilpašu tirdziņš varbūt tiešām ir pirmais.

Uz pasākumu ieradās skaņuplašu kolekcionāri, tirgotāji un vienkārši vinila entuziasti. Interesenti, kuru tirdziņā netrūka, varēja redzēt, dzirdēt un iegādāties dažāda vecuma, izdevumu, žanru, unikalitātes un kvalitātes skaņuplates, atskaņotājus un ar šo jomu saistītos aksesuārus.

M. Kaminskis, kurš sevi dēvē par iesācēju vinila plašu jomā, atzina, ka ir gandarīts redzēt vienkopus Latvijas lielākos skaņu plašu entuziastus: “Esmu vēl zaļš šajā jomā, tikai pusotru gadu ar to nodarbojos, un šis tirdziņš ir kā jaunā hobija maksimālisms. Tā teikt, ja klausos plates, jārīko tirdziņš.

Man jau sen bija ideja par skaņuplatēm, bet laikam apstākļi pirms tam kaut kā nebija sakrituši. Man ir pastiprināta interese par džezu un, manuprāt, tieši skaņuplatēs tas skan izteikti kvalitatīvi. Skaņa vinila platēs viennozīmīgi ir kvalitatīvāka nekā kompaktdiskos. Te gan jāsaprot kāda atšķirība. Daudzi, izdzirdot vārdu skaņuplate, uzreiz atceras, ka viņam arī kaut kur mētājas vecās “Melodijas” plates. Nav tās sliktas, bet ir atšķirība starp tām un patiešām augstvērtīgām platēm. Vinils ir vislabākais formāts, lai klausītos kvalitatīvu mūziku.”

Var piebilst, ka terasē “Zaļa zāle” arī ikdienā skan tikai skaņuplates. Kā stāsta terases saimnieks, viņš izvēlējies šādu formātu, jo, viņaprāt, mūsdienās cilvēki mūziku dzird, bet neklausās: “Varbūt, atnākot iedzert kafiju, viņš noklausās, teiksim, Džona Koltreina albumu un sāk vairāk saprast mūziku. Ir svarīgi novērtēt mūziku tās būtībā, sadzirdēt tajā visas nianses, ko nevar, ja tā ir tikai fons.”

Skaņuplašu kolekcionāru aprindās labi pazīstams ir Vilis Missa, kura kolekcijā atrodamas arī gramofona plates, tirdziņa laikā tās atskaņoja uz pašrocīgi atjaunota gramofona. Viņš pastāstīja, ka šo plašu viņam nav pārāk daudz, bet kolekciju cenšoties papildināt. “Mani interesē skaņuplašu vēsture, paši pirmsākumi, tāpēc, esot Anglijā, pērku tur šīs plates. Gramofons ir viena izdevīga lieta. Nevajag elektrību, uzvelc atsperi un mūzika skan,” stāsta kolekcionārs, uzliekot Bila Heilija “Rock Around The Clock”. Var piebilst, ka tieši ar šo dziesmu sākas rokenrola vēsture. V. Missa stāsta, ka skaņuplates kolekcionējot no 70.gadiem: “Kad parādījās CD formāts, visi pārgāja uz to un plates meta prom. Taču pēc neilga laika sagribējās atgriezties pie tā vecā, pārbaudītā, pie jaunības. Pie vinila. Viss jau notiek pa apli, un labi, ka tā noticis. Vinils ir sava veida reliģija, tu paņem plati, notīri, sagatavojies klausīšanās procesam, tad apsēdies ērtā krēslā un klausies mūziku.”

Kolekcionārs arī norāda, ka visīstākās ir plates, kas izdotas līdz 80.gadam, kad skaņu estrādē ienāca digitālās tehnoloģijas. Tieši 60. – 70.gadu platēs skanot patiešām dzīva mūzika.

Uz pasākumu ar savām skaņuplatēm bija atnācis arī cēsnieks Ojārs Urniks. Viņš pastāstīja, ka mājās esot nopietna kolekcija, kādas 200 plates: “Vienā brīdī konstatēju, ka nespēju visas noklausīties, tāpēc daļu atlasīju pārdošanai, varbūt kādam noderēs. Atzīšos, esmu izbrīnīts par lielo interesi. Vislielākā piekrišana tieši latviešu platēm, kas kādreiz palaistas garām. Cilvēki meklē konkrētas dziesmas, ko grib dzirdēt, jo citur tās nav atrodamas.”

Viņš stāsta, ka nav varējis izvairīties no modernajām tehnoloģijām, kolekcijā esot arī daudz kompaktdisku, bet tie nespējot sniegt to skaņas baudījumu, ko dod skaņuplate: “Skaņuplatē skaņa ir dzīva, kvalitatīva, un esmu pārliecināts, ka modernās tehnoloģijas vinila plati neizspiedīs. Tai vienmēr būs piekritēji.”

Tirdziņa muzikālais noformējums arī bija izturēts tā stilā, un dīdžeji spēlēja plates. Kā pastāstīja viens no viņiem, Mareks Ameriks, spēlēt no platēm ir pareizāk, jo dīdžeja institūcija radusies tieši ar tām: “Varam redzēt, ka skaņuplates pasaules kontekstā piedzīvo atdzimšanu. Cilvēki, kam mūzika dārga, pērk vinilu un klausās šo formātu. Pārējie, kam mūzika ir tikai fonam, klausās tā, kā tas katram liekas pieņemami. Pats esmu dzimis pēc skaņuplašu ēras, bet pirms tam taču bija laiks, kad visi klausījās plates. Citas iespējas vienkārši nebija, tāpēc cilvēki klausījās kvalitatīvu ierakstu. Vinils ir datu nesējs, kas skaņu novada īpaši labi, tāpēc ir forši, ka vinils ir dzīvs cilvēkiem, kuriem tas patīk. Svarīgs arī plates noformējums, katrs vāks ir kā mākslas darbs, ko uz kompaktdiska īsti nevar attiecināt. Plate ir artefakts, kura vērtība arvien pieaug. Var teikt, ka vinils disciplinē uz klausīšanos. Pats uz platēm uzsēdos pirms gadiem desmit, kad atradu savu vecāku skaņuplašu kolekciju. Sapratu, ka ir forši klausīties mūziku uz platēm, un tagad esmu šī formāta piekritējs.” Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi