“Aukstums, lietus, akmens un senatne,” ar šādiem četriem vārdiem cēsniece Zane Petrovska raksturo Edinburgu, kur pirms pāris mēnešiem viesojusies.
Viņa turp devās apciemot māsu Elīzi, kura Edinburgā studē. Zane bija gatava “Druvas” lasītājiem pastāstīt, kāda ir viena no Skotijas slavenākajām pilsētām.
Zanes māsa Elīze studē inženierzinātni Edinburgas Universitātē. Tur viņa pavadījusi jau četrus gadus, iepazinusi pilsētu līdz sīkumiem un bija ar mieru tās šarmu parādīt arī māsai. Kas Zanei palicis atmiņā no pilsētas apskates, to viņa stāsta arī lasītājiem.
Edinburga ir septītā lielākā pilsēta visā Lielbritānijā un viena no slavenākajām pilsētām Skotijā. Tā atrodas jūras krastā.
Edinburga tiek saukta arī par “Ziemeļu Atēnām”, jo, tāpat kā Atēnas, pilsēta ir uzcelta kalnos. “Šī it kā Atēnu senatnīgā elpa tik tiešām ir jūtama. It sevišķi to var just, uzkāpjot tā sauktajā “Artūra krēslā”. Tas ir augsts kalns, kurā izveidotas tūristu takas. Uzkāpjot kalnā, ir iespējams redzēt visu Edinburgu kā no putna lidojuma. Skats ir vienkārši brīnišķīgs, jo pilsēta ir iespaidīga,” atmiņās veras Zane. Viņa arī uzsver, ka šī ir viena no vietām, kura Edinburgā noteikti jāaplūko, jo šeit var redzēt ne tikai lielisko skatu uz pilsētu, bet arī savdabīgo Skotijas dabu. Zane stāsta, ka bijusi Edinburgā nu jau divas reizes – pavasarī un rudenī. Abās ciemošanās reizēs viņa mērojusi ceļu uz “Artūra krēslu” un katru reizi novērtējusi dabas skaistumu. “Šeit tiešām ir krāšņa daba. Dažādi krūmi, ziedi, ko Latvijā nevaram redzēt. Un arī pazīstamo augu smarža bija daudz izteiksmīgāka nekā Latvijā, tas spilgti palicis atmiņā,” domās dalās Zane.
Kā vēl vienu apskates objektu, ko Zane uzskata par obligāti apmeklējamu, ir ilūziju un zinātnes muzejs Camera Obscura. “Šajā muzejā ir dažādas ekspozīcijas, kas, piemēram, parāda dažādus acu apmānu veidus. Dažādas ilūzijas, par kurām ikdienā varbūt neiedomājamies. Muzejs ir piecstāvu namā, un tajā var pavadīt daudz laika, jo viss ir tik interesants, ka negribas neko palaist garām. Interesanti, ka tur var redzēt, kā darbojas seno laiko videonovērošana. To pat nav iespējams izstāstīt, tas ir jāredz, jo ir ļoti aizraujoši,” atminas Zane.
Kā vienu no savdabīgākajām lietām, ko Zane redzējusi Edinburgā, ir bārs, kurš izveidots bijušās baznīcas ēkā. “Latvijā neko tādu nevar redzēt, ka ēkā, kurā atradusies baznīca, izveidots bārs, taču tur viņiem skats uz pasauli laikam ir nedaudz brīvāks, līdz ar to nav nekādu aizspriedumu,” domās dalās Zane.
Zane arī zina stāstīt, ka Edinburgā tiek rīkots ikgadējs vērienīgs mākslas festivāls. Mēneša laikā šo festivālu apmeklē tūkstošiem mākslinieku un pilsētā ierodas neskaitāmi daudz tūristu. “Ir interesanti salīdzināt, kā šāds festivāls tiek rīkots Cēsīs un kā Edinburgā – tur visa pilsēta pārvēršas vienotā festivāla vietā, kur notiek ne tikai izstādes, bet arī dažādi šovi un performances. Festivāls ir ļoti iespaidīgs un krāšņs. Domāju, ideju līmenī arī Cēsu festivāla rīkotāji varētu atrast, ko aizņemties no Edinburgas pieredzes,” stāsta Zane.
Taču, vērtējot pilsētu, Zane tomēr piekrīt stereotipiem, ka Skotijas pilsētas ir drūmas un pelēkas. “Skotijas pilsētu pelēkums nav nekāds izdomājums. To var just jebkur. Piemēram, ejot pa ielu, var redzēt, ka pilnīgi visas ēkas ir no pelēkiem akmeņiem. Tas nav kā Rīgā vai citās Latvijas pilsētās, kurās var redzēt krāsainus jumtus un savdabīgas ēku sienas. Edinburgā tik tiešām viss ir akmenī kalts un rada tādu kā aukstuma sajūtu,” stāsta Zane. Viņa arī atzīst, ka, skatoties uz pilsētu no putna lidojuma, var redzēt, ka pilsēta ir pelēka. Tai ir vēsturiska, viduslaiku elpa.
Jautāta par laika apstākļiem, Zane piekrīt stereotipam par lietaino Skotiju. Viņa stāsta, ka laikā, kamēr viņa viesojās šajā pilsētā, bija tikai pāris saulainu dienu, pārējais laiks bija apmācies, lietains un drūms. Zane atceras, ka drēgnums ir jūtams, pat atrodoties dzīvoklī, jo pavasarī apkure netiek ieslēgta, taču cauri sienām ienāk aukstums. “Protams, ir jauki šeit viesoties, taču nevarētu iedomāties sevi dzīvojam tik drēgnos apstākļos. Man tomēr patīk apzināties, ka gadā vairāk ir saulainu un gaišu dienu,” domā Zane.
Zane uzsver, ka pilsētā jūtams liels tūristu īpatsvars. Īstos skotus šeit varot redzēt un dzirdēt retāk, jo pārsvarā visur dzirdamas tūristu balsis. Taču Elīze iepazīstinājusi māsu arī ar saviem angļu draugiem. Zane atzina, ka viņi ir draudzīgi un jautri, nemaz ne tik drūmi kā laika apstākļi šajā valstī.
Jautāta, vai būtu ar mieru uz Edinburgu doties arī uz ilgāku laiku, Zane atzīst, ka ciemos pie māsas noteikti vēl aizbrauks, atkal redzēs Edinburgu no citas puses, taču šaubās, vai kādreiz pilsētu varētu iemīlēt no sirds. Zane Ieviņa
Komentāri