Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Mums katram piemīt spēja izvēlēties

Druva
12:09
12.09.2014
113
Re Arda 2

Ekstrasense un karmas diagnostiķe Rešarda Kalpiša vairāk nekā sešus gadus par savu mājvietu sauc Zaubes pusi.

Lauku idille un pārsteigumi mežā

Viņa dzīvo meža tuvumā, tādēļ pagalmā bieži viesi ir savvaļas dzīvnieki – stirnas, aļņi vai brieži, bet pie loga bieži pieklauvē kāds putniņš. Rešarda Zaubes pusi un cilvēkus ir pieņēmusi kā savējos un cer, ka arī vietējie viņu neuzskata par svešinieci. „Gribēju dzīvot mierīgā un klusā vidē. Tādu vietu atradu Zaubes pagastā. Šeit jūtos lieliski. Kad noskatījos šo māju ar zemi, sapratu, ka vieta ir nolaista, bet mani tas nebiedēja. Atjaunoju māju, labiekārtoju apkārtni. Ierīkoju visu tā, lai justos omulīgi,” pastāsta Rešarda.

Rešarda stāsta, kā nonākusi pie ezotērikas un dziedniecības. Visu dzīvi viņai lipuši klāt cilvēki, kas sūdzējuši bēdas, gribējuši parunāties. Ar laiku viņa sapratusi, ka tam ir arī skaidrojums. „Gadījās, ka slimniekam uzlieku roku, pasaku ko labu, pēc laika viņam samazinās temperatūra. Ar laiku sapratu, ka tā nav nejaušība,” atklāj Rešarda un min, ka viņa ne tikai spēj nolasīt informāciju par pagātni un nākotni, bet arī pieslēdzas citām realitātēm, redz garus un mirušos – aizgājēju dvēseles, kas klīst pa pasauli.

Viņas dzīve ir raibu raibā. Sieviete savulaik divdesmit gadus strādājusi bankā, vēlāk izveidojusi savu uzņēmējdarbību Mālpilī, atverot kafejnīcu un veikaliņu, kas laika gaitā paputējis. „Tad vajadzēja izlemt, ko darīt tālāk. Izlasīju avīzē, ka dziednieku skola uzņem audzēkņus. Sapratu, ka tā ir mana iespēja, un tagad zinu, ka nejaušību nav. Turklāt arī mana vecmamma ir bijusi dziedniece, tādēļ domāju, kāpēc arī man nepamācīties? Pieredzējuši ekstrasensi atzina manas spējas. Nokārtoju eksāmenus, saņēmu sertifikātu, un man nav jāslēpjas pa kaktiem, baidoties no dažādām kontrolēm,” bilst Rešarda.

Taujātā, kā atgūst enerģiju pēc darba, viņa teic, ka galvenais atslēgvārds ir meditācija – mājās, pie dabas, mežā, pie ozola pagalmā.

Rešardai savs sakāmais ir arī par tuvējo mežu, kurā vairāki sēņotāji apmaldījušies. ”Kaimiņi stāsta, ka mežā bieži maldījušies. Ir cilvēki, kas staigā turpat meža malā, bet ceļu atpakaļ neatrod. Iznāk ārā svešā vietā. Arī man bija kuriozs. Arī iegāju tikai meža malā un apmaldījos. Es to saucu par vadātāju,” viņa stāsta un min, ka tas varētu būt skaidrojams ar to, ka Mores, Zaubes, Nītaures pusē kara laikā pāri gāja frontes līnija, mežos notika sīvas cīņas. Kritušo karavīru dvēseles vēl neliekoties mierā, meklējot cilvēku enerģiju, no kuras baroties, tādēļ, apmeklējot šādas vietas, ir jārēķinās ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tāpat Rešarda min, ka uz ceļa pretim viņas mājai bieži vien autovadītājiem notiekot dažādas ķibeles, nereti ar nopietniem sadursmes gadījumiem.

Karmai ir izskaidrojums

Rešardas darba lauciņš ir slimību un karmas diagnostika. “Karmu dēvē dažādi – par ģenētisko atmiņu, gēnu kodu, likteni, sūtību, informācijas enerģētisko plūsmu vai dvēseles atmiņām par dievišķo. Mūsu karma attīstās caur daudzām iepriekšējām dzīvēm, bet darbojas arī tieši šeit un tagad – katrā mūsu eksistences sekundē. Cilvēks ir visas pieredzes summa, kas uzkrāta visu viņa iepriekšējo dzīvju laikā un kas atspoguļojas arī pašreizējā dzīvē. Tas nozīmē, ka cilvēks ir pilnīgi atbildīgs par savu rīcību un ka jebkurā savas dzīves laikā viņš savu karmu var uzlabot,” skaidro Rešarda.

„Mana pārliecība, kas gūta praksē, strādājot ar cilvēkiem, ir tā, ka cilvēks ir kas vairāk par fizisko ķermeni. Karma nav sods, bet uzdevums, kas cilvēkam ir jāizpēta, jāizprot un jārisina. Es varu tikai dot padomu, bet izvēle kaut ko mainīt vai nemainīt savā dzīvē paliek katra paša ziņā. Ja man sieviete stāsta, ka viņa strādā vaiga sviedros, bet vīrs dzer un krāpj, viņa cieš un šo nastu sauc par karmu, es saku, ka tā nav taisnība. Mums ir izvēle, vai turpināt iet pa iemīdīto taciņu vai tomēr saņemties un mēģināt sākt kaut ko jaunu,” pārliecināta ekstrasense.

Rešarda min, ka cilvēki pie viņas vēršas ar dažādām problēmām, primārais ir veselība, otrs – attiecību jautājumi. „Pamatā lielu daļu satrauc arī psihosomatiskas problēmas. Tas nozīmē, ka pietiek ar cilvēku tikai parunāt, un viņam kļūst vieglāk. Mūsdienās ir pārsteidzoši daudz neapzinātu slimību, kurām ārsti nevar noteikt diagnozi, tad es iesaistos. Šobrīd arī ārsti atzīst ekstrasensus. Ar vairākiem dakteriem sadarbojos. Viņi savus pacientus nosūta pie manis, pasaku, kā es saredzu viņu veselības stāvokli, un tad tālāk jau kļūst saprotamāks, kā cilvēkam palīdzēt. Daudz dzimst indigo bērnu. Tos es uzreiz varu atšifrēt. Paskatos un redzu – viņam raksturīgs īpašs enerģētiskais lauks, ne tāds, kāds tas ir citiem,” piemin dziedniece un uzsver, ka viena no mūsdienu lielākajām problēmām ir alkoholisms, kas arī savā veidā ir ļaunu garu un dēmonu izraisīts pārbaudījums. To gan Rešarda neņemas ārstēt, jo savulaik pašai ģimenē bijusi ar šo jautājumu sāpīga pieredze. Tas, ko viņa var darīt, ir uzklausīt māti, kuras bērns aizraujas ar alkoholu, var palīdzēt saprast, kā viņai reaģēt uz konkrēto situāciju.

Ekstrasense ielūkojas nākotnē

Rešarda strādā ar svārstiņu un cipariem. „Citi pēta ar roku, bet es bez svārstiņa nevaru, jo visu informāciju uzņemu caur cipariem – procentos, metros, punktos, tāpēc man priekšā ir tabula. Uzdodu jautājumu un uzlieku svārstiņam programmu: rādīsi punktos vai procentos. Latvijā ar tādu metodi neviens nestrādā,” viņa apliecina.

Arī „Druvai” viņa nodemonstrē savu varēšanu. Jautājums, uz kuru gribam saņemt atbildi, ir – vai saslimstības gadījumi Latvijā ar Āfrikas cūku mēri tuvākajos gados turpināsies. „Ciparos nosaukt nemēģināšu. Par pamatu lieku 2013.gada situāciju. To pielīdzinu ar simts procentiem. Var teikt, ka šogad Latvijā tiks sasniegts maksimālais mājas un mežacūku saslimšanas gadījumu skaits, un to var pielīdzināt 110 procentiem. Turpmākajos gados cipari sarūk par divdesmit procentiem gadā. Vīrusa slimības dēļ cūkas vai nu mirs, vai arī tās nāksies izkaut. Taču par to, ka Latvijā tās pazudīs vispār, var tomēr neuztraukties,” stāsta Rešarda, kura ieskatās nākotnē līdz 2018.gadam.

R.Kalpiša dzīvo ar pārliecību, ka nevajag pārāk pārdzīvot par to, ja kaut kas šobrīd nenotiek, kā plānots, vai darbi nesokas. Viņa teic, ka vienmēr ir rītdiena, kad varam uz savām problēmām paraudzīties ar gaišāku skatu. „Ja šķiet, ka šodien ir pasaulei gals, tad vajag nomierināties, ieelpot un atlikt problēmas risinājumu uz rītdienu. Var gadīties, ka, no rīta pieceļoties, milzīgajai problēmai ir viegli rast risinājumu,” tā R.Kalpiša. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
23

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
320

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi