Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Mums katram piemīt spēja izvēlēties

Druva
12:09
12.09.2014
67
Re Arda 2

Ekstrasense un karmas diagnostiķe Rešarda Kalpiša vairāk nekā sešus gadus par savu mājvietu sauc Zaubes pusi.

Lauku idille un pārsteigumi mežā

Viņa dzīvo meža tuvumā, tādēļ pagalmā bieži viesi ir savvaļas dzīvnieki – stirnas, aļņi vai brieži, bet pie loga bieži pieklauvē kāds putniņš. Rešarda Zaubes pusi un cilvēkus ir pieņēmusi kā savējos un cer, ka arī vietējie viņu neuzskata par svešinieci. „Gribēju dzīvot mierīgā un klusā vidē. Tādu vietu atradu Zaubes pagastā. Šeit jūtos lieliski. Kad noskatījos šo māju ar zemi, sapratu, ka vieta ir nolaista, bet mani tas nebiedēja. Atjaunoju māju, labiekārtoju apkārtni. Ierīkoju visu tā, lai justos omulīgi,” pastāsta Rešarda.

Rešarda stāsta, kā nonākusi pie ezotērikas un dziedniecības. Visu dzīvi viņai lipuši klāt cilvēki, kas sūdzējuši bēdas, gribējuši parunāties. Ar laiku viņa sapratusi, ka tam ir arī skaidrojums. „Gadījās, ka slimniekam uzlieku roku, pasaku ko labu, pēc laika viņam samazinās temperatūra. Ar laiku sapratu, ka tā nav nejaušība,” atklāj Rešarda un min, ka viņa ne tikai spēj nolasīt informāciju par pagātni un nākotni, bet arī pieslēdzas citām realitātēm, redz garus un mirušos – aizgājēju dvēseles, kas klīst pa pasauli.

Viņas dzīve ir raibu raibā. Sieviete savulaik divdesmit gadus strādājusi bankā, vēlāk izveidojusi savu uzņēmējdarbību Mālpilī, atverot kafejnīcu un veikaliņu, kas laika gaitā paputējis. „Tad vajadzēja izlemt, ko darīt tālāk. Izlasīju avīzē, ka dziednieku skola uzņem audzēkņus. Sapratu, ka tā ir mana iespēja, un tagad zinu, ka nejaušību nav. Turklāt arī mana vecmamma ir bijusi dziedniece, tādēļ domāju, kāpēc arī man nepamācīties? Pieredzējuši ekstrasensi atzina manas spējas. Nokārtoju eksāmenus, saņēmu sertifikātu, un man nav jāslēpjas pa kaktiem, baidoties no dažādām kontrolēm,” bilst Rešarda.

Taujātā, kā atgūst enerģiju pēc darba, viņa teic, ka galvenais atslēgvārds ir meditācija – mājās, pie dabas, mežā, pie ozola pagalmā.

Rešardai savs sakāmais ir arī par tuvējo mežu, kurā vairāki sēņotāji apmaldījušies. ”Kaimiņi stāsta, ka mežā bieži maldījušies. Ir cilvēki, kas staigā turpat meža malā, bet ceļu atpakaļ neatrod. Iznāk ārā svešā vietā. Arī man bija kuriozs. Arī iegāju tikai meža malā un apmaldījos. Es to saucu par vadātāju,” viņa stāsta un min, ka tas varētu būt skaidrojams ar to, ka Mores, Zaubes, Nītaures pusē kara laikā pāri gāja frontes līnija, mežos notika sīvas cīņas. Kritušo karavīru dvēseles vēl neliekoties mierā, meklējot cilvēku enerģiju, no kuras baroties, tādēļ, apmeklējot šādas vietas, ir jārēķinās ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tāpat Rešarda min, ka uz ceļa pretim viņas mājai bieži vien autovadītājiem notiekot dažādas ķibeles, nereti ar nopietniem sadursmes gadījumiem.

Karmai ir izskaidrojums

Rešardas darba lauciņš ir slimību un karmas diagnostika. “Karmu dēvē dažādi – par ģenētisko atmiņu, gēnu kodu, likteni, sūtību, informācijas enerģētisko plūsmu vai dvēseles atmiņām par dievišķo. Mūsu karma attīstās caur daudzām iepriekšējām dzīvēm, bet darbojas arī tieši šeit un tagad – katrā mūsu eksistences sekundē. Cilvēks ir visas pieredzes summa, kas uzkrāta visu viņa iepriekšējo dzīvju laikā un kas atspoguļojas arī pašreizējā dzīvē. Tas nozīmē, ka cilvēks ir pilnīgi atbildīgs par savu rīcību un ka jebkurā savas dzīves laikā viņš savu karmu var uzlabot,” skaidro Rešarda.

„Mana pārliecība, kas gūta praksē, strādājot ar cilvēkiem, ir tā, ka cilvēks ir kas vairāk par fizisko ķermeni. Karma nav sods, bet uzdevums, kas cilvēkam ir jāizpēta, jāizprot un jārisina. Es varu tikai dot padomu, bet izvēle kaut ko mainīt vai nemainīt savā dzīvē paliek katra paša ziņā. Ja man sieviete stāsta, ka viņa strādā vaiga sviedros, bet vīrs dzer un krāpj, viņa cieš un šo nastu sauc par karmu, es saku, ka tā nav taisnība. Mums ir izvēle, vai turpināt iet pa iemīdīto taciņu vai tomēr saņemties un mēģināt sākt kaut ko jaunu,” pārliecināta ekstrasense.

Rešarda min, ka cilvēki pie viņas vēršas ar dažādām problēmām, primārais ir veselība, otrs – attiecību jautājumi. „Pamatā lielu daļu satrauc arī psihosomatiskas problēmas. Tas nozīmē, ka pietiek ar cilvēku tikai parunāt, un viņam kļūst vieglāk. Mūsdienās ir pārsteidzoši daudz neapzinātu slimību, kurām ārsti nevar noteikt diagnozi, tad es iesaistos. Šobrīd arī ārsti atzīst ekstrasensus. Ar vairākiem dakteriem sadarbojos. Viņi savus pacientus nosūta pie manis, pasaku, kā es saredzu viņu veselības stāvokli, un tad tālāk jau kļūst saprotamāks, kā cilvēkam palīdzēt. Daudz dzimst indigo bērnu. Tos es uzreiz varu atšifrēt. Paskatos un redzu – viņam raksturīgs īpašs enerģētiskais lauks, ne tāds, kāds tas ir citiem,” piemin dziedniece un uzsver, ka viena no mūsdienu lielākajām problēmām ir alkoholisms, kas arī savā veidā ir ļaunu garu un dēmonu izraisīts pārbaudījums. To gan Rešarda neņemas ārstēt, jo savulaik pašai ģimenē bijusi ar šo jautājumu sāpīga pieredze. Tas, ko viņa var darīt, ir uzklausīt māti, kuras bērns aizraujas ar alkoholu, var palīdzēt saprast, kā viņai reaģēt uz konkrēto situāciju.

Ekstrasense ielūkojas nākotnē

Rešarda strādā ar svārstiņu un cipariem. „Citi pēta ar roku, bet es bez svārstiņa nevaru, jo visu informāciju uzņemu caur cipariem – procentos, metros, punktos, tāpēc man priekšā ir tabula. Uzdodu jautājumu un uzlieku svārstiņam programmu: rādīsi punktos vai procentos. Latvijā ar tādu metodi neviens nestrādā,” viņa apliecina.

Arī „Druvai” viņa nodemonstrē savu varēšanu. Jautājums, uz kuru gribam saņemt atbildi, ir – vai saslimstības gadījumi Latvijā ar Āfrikas cūku mēri tuvākajos gados turpināsies. „Ciparos nosaukt nemēģināšu. Par pamatu lieku 2013.gada situāciju. To pielīdzinu ar simts procentiem. Var teikt, ka šogad Latvijā tiks sasniegts maksimālais mājas un mežacūku saslimšanas gadījumu skaits, un to var pielīdzināt 110 procentiem. Turpmākajos gados cipari sarūk par divdesmit procentiem gadā. Vīrusa slimības dēļ cūkas vai nu mirs, vai arī tās nāksies izkaut. Taču par to, ka Latvijā tās pazudīs vispār, var tomēr neuztraukties,” stāsta Rešarda, kura ieskatās nākotnē līdz 2018.gadam.

R.Kalpiša dzīvo ar pārliecību, ka nevajag pārāk pārdzīvot par to, ja kaut kas šobrīd nenotiek, kā plānots, vai darbi nesokas. Viņa teic, ka vienmēr ir rītdiena, kad varam uz savām problēmām paraudzīties ar gaišāku skatu. „Ja šķiet, ka šodien ir pasaulei gals, tad vajag nomierināties, ieelpot un atlikt problēmas risinājumu uz rītdienu. Var gadīties, ka, no rīta pieceļoties, milzīgajai problēmai ir viegli rast risinājumu,” tā R.Kalpiša. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi