Kafejnīcas “2 Locals” vadītāja Jolanta Sausiņa kopā ar pavāriem šoreiz iepazīstināja ar vairākām vafeles garšām, uzsverot, ka vafeles var būt ne tikai saldas, bet arī sāļas.
Talkā “Druvai” un pavāriem šoreiz nāca cēsniece, SIA “Latgales druka” vadītāja Ilona Kazaka, kura norādīja, ka viņai, kā daudziem no mums, vafeles saistās ar bērnības garšu.
“Kad bērni bija mazi, cepu vafeles, pankūkas, kēksus un visu ko citu. Laikam ejot un bērniem pieaugot, tas gan ir mainījies,” teic Ilona un piebilst, ka pēdējos gados vairāk gatavo dažādus salātus un arvien meklē interesantus veidus, kā pagatavot gaļu. Ilona domā, ka noteikti atgriezīsies pie vafeļu cepšanas, kad viņai būs mazbērni.
“Pēc izglītības esmu bioloģe, savulaik esmu bijusi veselības mācības skolotāja, tādēļ man ir arī savs viedoklis par pareizu uzturu. Tiesa gan, arī šajā jomā daudz kas mainās. Ja kādreiz sacīja, ka saldumi kaitē veselībai, tad šobrīd pamazām šis viedoklis mainās, un laikam jau jāpiekrīt teicienam, ka galvenais, lai viss būtu ar mēru,” teic Ilona.
Stāstot par savu ikdienu, viņa atklāj, ka laiks paiet starp Cēsīm, kur viņa dzīvo, un Rēzekni, kur atrodas viņas uzņēmums “Latgales druka”. Nedēļas pirmās četras dienas paejot Latgalē, bet piektdiena, sestdiena, svētdiena vairāk darba darīšanās Vidzemē un mājās Cēsīs.
“Sākumā šķita, ka būs traki un šāds dzīves ritms nebūs mans, taču nu jau esmu pieradusi. Esmu arī iemīļojusi Latgali un sirsnīgos latgaliešus, savukārt saprotu, ka bez vidzemniekiem un Cēsīm arī nevarētu iztikt. Tā nu mana dzīve ir iekārtojusies. Un kontrasts ir milzīgs. Esmu novērtējusi to, cik Cēsis ir skaista, tīra un droša pilsēta. Te valda miers. Taču esot Latgalē, man ir arī pietiekami liela saistība ar mājām. Mēs tipogrāfijā drukājam laikrakstu “Druva”, kā arī citus Vidzemes reģiona laikrakstus. Daudzi cēsnieki pie mums veic pasūtījumus. Tā kā visu laiku esmu cieši saistīta gan ar Cēsīm, gan cēsniekiem,” stāsta Ilona. Runājot par ikdienas ritmu, viņa teic, ka darba dienās īpašu ēdienu gatavošanai nepievēršas, bet brīvdienās gan, ja ir vēlme un laiks, labprāt paeksperimentē virtuvē, izdomājot ko jaunu un garšīgu.
“Ja vēl domāju par savām bērnības garšām, tad prātā nāk vecmāmiņas ceptās ābolu pankūkas un mammas gatavotais šokolādes krēms. Mūsdienās modē nākušas daudzas jaunas receptes. Man patīk gatavot arī medību gaļu,” atklāj Ilona.
Daloties pārdomās par Adventa laiku, Ilona bilst, ka šis laiks viņai tuvs. Viņas mīļākie svētki esot Ziemassvētki, kas, viņasprāt, ir ģimenes svētki.
“Svētkos latvieši vispār klāj bagātīgus galdus. Tas varbūt saistīts ar latviešu sīkstumu, darba tikumu un turību, un bagātīgi klāts galds vienmēr to apliecinājis. Interesanti, bet latgalieši ir ļoti viesmīlīgi cilvēki. Viņiem ledusskapī ir pat plaukts, kurā nolikti produkti gadījumam, ja ierodas negaidīti viesi, un tas ir fantastiski,” stāsta Ilona un bilst, ka Ziemassvētku laikā mājai noteikti jāsmaržo pēc piparkūkām un siltiem pīrādziņiem.
Kamēr runājam par latviešu galda tradīcijām, gatavas jau pirmās vafeles. J. Sausiņa teic, ka pirmās divas būs sāļo vafeļu receptes.
“Bieži mājās tiek ceptas pankūkas, bet tikpat gardas ir ar bērnības atmiņām saistītās vafeles. Pirmās ir timiāna – bazilika sāļās vafeles, kuras var pasniegt ar kausēto sieru un garnelītēm. Šādas mazas vafelītes var būt arī uzkoda, vakarā ģimenei kopā skatoties filmas vai ko citu darot,” iesaka J. Sausiņa, norādot uz vairākām niansēm, kas jāievēro, lai izdotos gardas vafeles.
“Pirmkārt, jābūt pareizi sagatavotai vafeļu mīklai. Ja kaut kā būs par daudz vai par maz, vafeles nebūs labas. Tāpat der atcerēties, ka, pērkot vafeļu pannu, jāraugās, vai tā ir paredzēta plānajām, kraukšķīgajām vafelēm, jo citviet ārzemēs ļoti populāras ir mīkstās, uzpūstās vafeles, ko ēd ar putukrējumu un ievārījumu. Biezo vafeļu pannās kraukšķīgas vafeles nevarēs izcept,” norāda kafejnīcas “2 Locals” vadītāja J. Sausiņa. Viņa bilst, ka vafeles cep daudzi, internetā varot sameklēt ap 500 dažādu vafeļu recepšu. Tā kā katram atliek vien izraudzīties sev piemērotāko.
Runājot par saldajām vafelēm, Jolanta iesaka tās pasniegt ar ievārījumu, šokolādi, iebiezināto pienu vai karameļu krēmu. Jau gatavs nopērkams tepat mūspusē, piensaimnieku sabiedrībā “Straupe”, ražotais karameļu krēms.
Degustējot gatavās vafeles, Ilona atzina, ka viņai lielākais pārsteigums ir tieši sāļās vafeles. “Patiešām tādas nebiju gatavojusi, un man tas ir kaut kas jauns. Noteikti šajos Ziemassvētkos bērniem uzcepšu sāļās vafelītes,” atzina šīs reizes viešņa. Sāļās timiāna un bazilika vafeles Nepieciešams 2 olas 250 g miltu 200 ml ūdens 2 ēdamkarotes cepamā pulvera ķiploka daiviņa tējkarote sāls šķipsniņa cukura tējkarote sausā bazilika tējkarote sausā timiāna
No izejvielām izveido viendabīgu masu. Uzkarsē vafeļu pannu un cep nelielas, apaļas vafelītes. Tās var ēst kā uzkodu vai servēt uz šķīvja ar piedevām.
Šoreiz vafeles pasniegtas ar kausēto sieru, garnelēm un zaļumiem. Taču šīs vafeles var pasniegt ar mazsālītu lasi vai apceptiem vistas filejas gabaliņiem.
Sāļās siera – ķimeņu vafeles Nepieciešams 150 g siera glāze krējuma 100 grami sviesta tējkarote ķimeņu 0,5 tējkarotes sodas 1,5 glāzes miltu Sarīvē sieru, pievieno izkausētu sviestu un pēc tam arī visas pārējās sastāvdaļas. Uzkarsētā vafeļu pannā cep apaļas vafelītes. Pasniedz ar mērci un piedevām pēc izvēles.
Mērce: sablenderētas svaigās zemenes ar baziliku, olīveļļu un nedaudz ķiploka. Sāls, pipari pēc garšas.
Bērnības saldās vafeles Nepieciešams 8 olas glāze miltu glāze cukura 200 grami sviesta šķipsniņa sāls šķipsniņa sodas glāze piena
Ja vēlas pagatavot šādu vafeļu groziņu, kurā iepildīt krēmu, vajag siltu vafelīti uzlikt uz glāzes apakšas, izveidot šādu formu un nedaudz paturēt.
Šoreiz vafeli pasniedzam ar mandarīnu krēmu, kurš pagatavots, samaisot putukrējumu ar Maskarpones sieru un pievienojot nedaudz mandarīnu su-lu un cukuru. Vafeles garnē ar mandarīnu daiviņām. Liene Lote Grizāne
Komentāri