Pēdējos gados orhidejas Latvijā kļūst aizvien iecienītāks istabas augs. Te nav runa par tām vairāk nekā 30 savvaļas orhideju sugām, kas sastopamas Latvijā. Gandrīz visas tās ir valsts aizsardzībā. Latvijas orhidejas aug pļavās, mežos un purvos. Pazīstamākās ir naktsvijoles un dzegužkurpītes, arī ligzdenes. Taču tās istabā neaudzē.
Lielākā daļa orhideju, kas sastopamas mūsu mājās, ir falenopša hibrīdi. Pateicoties šai orhidejai, ir mainījies priekšstats par to audzēšanu. Tā no eksotiska auga kļuvusi par visiem pieejamu istabas puķi.
Cēsniecei Dagnijai Kupčei dzīvoklī aug vairāk nekā desmit orhideju. “Man tās patīk, jo ir majestātiskas, patstāvīgas un skaistas. Kad man uzdāvināja pirmo orhideju, domāju, ka tā būs vārga, kaprīza. Tā nav,” stāsta cēsniece un uzsver, ka orhidejas, tāpat kā ikviens augs, grib, lai to ievēro, neaizmirst.
Saimniece katru rītu un vakaru sasveicinās ar orhidejām uz palodzes. Aizmirstas netiek arī citas puķes. Īpašā diena ir svētdiena. “Tad podus ar orhidejām salieku vannā. Dažreiz peldinu pāris stundu, citreiz pusdienu, arī vairāk. Tad ar siltu dušu, ūdens vismaz 30 grādu temperatūrā, nomazgāju lapas no visām pusēm. Tās kļūst spīdīgas, atdzīvojas. Tā kā orhidejām patīk siltas un mitras telpas, bet dzīvoklī ir centrālā apkure, arī pa nedēļu aplaistu. Apsmidzināt lapas, tas ir piņķerīgi, jo slapja paliek arī palodze,” pieredzē dalās Dagnija Kupče un piebilst, ka orhidejas ir ļoti viegli pārstādīt – podi, augsne, mēslojums ir nopērkami. Vasarā, kad saule spēcīga, viņa tās pārliek uz palodzēm Ziemeļu pusē.
Dagnijai bijusi iespēja apmeklēt orhideju audzētavu Taizemē. “Orhidejas ir fantastiskas, tik dažādas. Man tās dāvina, pērku pati. Mēs saprotamies,” pastāsta cēsniece un atklāj, ka paziņu un draugu vidū daudziem mājās ir orhidejas. Ja kādam neizdodas ar tām saprasties, aicina Dagniju talkā, pie viņas rehabilitācijā tās ātri vien atkopjas un krāšņi zied.
Ģikšu kultūras namā visu gadu zied orhidejas. Tās ir visās telpās, zālēs. Skaitāmas vairākos desmitos, bet pussimts vēl neesot – saka kultūras nama darbinieces. Rūpes par skaistajām istabas puķēm uzņēmusies apkopēja Alda Ābele un kultūras darbiniece Lilita Ventere.
Kultūras nama telpu atdzīvināšanai daudzas orhidejas saņemtas dāvanā, daudzas darbinieces pašas pirkušas jau nocenotas, jo augi nav lēti.
“Kad bija mazāk, podus peldinājām. Tagad tikai regulāri aplejam. Sākumā izmantojām speciālo mēslojumu, kad tas beidzās, ūdenim pievienojām “Vito”, orhidejas neiebilda, tagad lietojam to, jo ir lētāks,” stāsta Lilita Ventere un uzsver, ka uz palodzēm blakus podiem ar orhidejām stāv trauciņi ar ūdeni. Vasarā, ja saule logos, augi tiek pārvietoti tālāk. “Orhidejām patīk rīta saule, tad tās krāšņi zied,” bilst Lilita.
Gadījies arī, ka augiem uzbrūk kaitēkļi. Gan pret baltblusiņām, gan bruņutīm vislabāk līdzējusi “Actara”. Uzkaisa uz podiņa, un kaitēkļi prom. Ja kādai lapai piemetas kāda kaite, to var noslaucīt ar lupatiņu, kas pamērcēta degvīnā.
“Tā ir Aldas pacietība, kas liek orhidejām ziedēt. Arī viņas attieksme un saprašanās. Ja kāda nezied, dažreiz noder arī draudi, ka izmetīs. Drīz orhideja uzzied,” ar smaidu pastāsta Lilita un uzsver, ka orhideju kopšana nav sarežģīta. “Tās, kuras zied jo krāšņi, nesam uz palodzēm zālēs, lai vairāk cilvēku redz,” ar prieku saka amatiete.
Protams, profesionāļiem ir savi padomi, pieredze, kas aprakstīta grāmatās un žurnālos. Tas, kurš patiesi aizrāvies ar orhidejām, pats atrod šiem augiem pieeju, saprotas, un tie pretī dāvā skaistus ziedus. Sarmīte Feldmane
Komentāri