Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pie ēģiptiešu bārddziņa

Druva
11:08
25.02.2015
33
Muhameds2

24 gadu vecais valmierietis Mārtiņš Linē ir ceļotājs, kuram patīk nevis rūpīgi izplānoti maršruti, bet gan ļaušanās piedzīvojumiem. Šādi sastapti un iepazīti interesanti cilvēki, kas Mārtiņam šķiet viens no jaukākajiem ieguvumiem, ceļojot ar mugursomu plecā un bez konkrētiem plāniem.

Arī Ēģiptē Mārtiņš guvis lielisku pieredzi un iepazinis vietējo dzīvi. Viņš uz daudzu iecienīto galamērķi devies kopā ar trim draugiem, izmantojot pēdējā brīža piedāvājumu – lētas biļetes lidojumam no Rīgas uz Hurgadu, viesnīcai un ēdināšanai. Jau iekāpjot lidmašīnā, draugiem bijis skaidrs, ka šis nebūs klasisks tūrisma brauciens. Tā arī bija, un viesnīcā viņi uzturējās maz.

Drīz pēc ierašanās Hurgadā vietējā tirgū Mārtiņš iepazinies ar tirgotāju – 25 gadu veco Muhamedu: “Viņš nav gājis skolā, taču, pateicoties apņēmībai un dotībām, uz ielas apguvis sarunvalodas prasmes piecās valodās, taču rakstīt gan nemāk nevienā svešvalodā. Hurgada ir liela tūrisma pilsēta, bet ielu tirgotājs Muhameds man un draugiem piedāvāja aizbraukt kopā ar viņu uz viņa dzimto nelielo pilsētiņu netālu no Luksoras, apmēram četru stundu brauciena attālumā no Hurgadas.”

Draugi uzzinājuši, ka Muhameda, līdzīgi kā daudzu ēģiptiešu dzīve, nav tā vieglākā: “Muhamedam ir sieva, bērns, kuri dzīvo viņa dzimtajā pilsētiņā. Viņš kopā ar ģimeni nevar dzīvot, jo jāpelna nauda. Viņš strādā garas darbadienas, bet dienā var nopelnīt vien apmēram piecus eiro. Ar 200 eiro mēnesī pietiekot, lai uzturētu visu ģimeni – sievu, bērnu, vecākus, bet ne vienmēr mēneša peļņa ir tik liela. Muhameds ik nedēļu sūta naudu ģimenei, bet ir dienas, kad pats paliek neēdis, jo daudz naudas jātērē naktsmāju īrei. Kas pārsteidzoši – veikalā precēm nav nekādas uzskaites, viss balstās godīgumā – veikala īpašnieks zina, ka tirgotājs viņam atdos naudu par preci, kas veikaliņā ir neaprakstāmi dažāda. Muhameds atzina, ka viņš var tūristus pierunāt pirkt lētākas preces par dārgāku cenu, bet savam darba devējam godīgi atdod visu naudu. Vien reizi mūžā viņš esot apkrāpis saimnieku, lai dabūtu naudu sievai, kurai bijis nepieciešams veikt ķeizargrieziena operāciju, lai glābtu mazuli. Muhameds pārdevis gleznu un naudu paņēmis. Tomēr viņš atzina, ka ļoti cer reiz veikaliņa īpašniekam šo naudu atdot.” Mārtiņš piebilst, ka ēģiptieši daudz pīpē, sākot no parastām cigaretēm līdz marihuānai. Sasveicināšanās vietā daudzviet nāk uzaicinājums uzpīpēt, iedzert kafiju, tēju.

Jau nākamajā dienā pēc iepazīšanās ar Muhamedu sācies kopīgs piedzīvojums: “Ceļi, pa kuriem braucām, bija labi, taču braukšanas kultūra briesmīga, turklāt ko tik uz ceļa nevarēja redzēt! Piemēram, garām pabrauca vieglā automašīna, kurā sēdēja ēzeļi. Jo tālāk no lielpilsētas, jo mazāk noteikumus kāds ievēro – brauc pa pretējo joslu, apdzen pa jebkuru pusi, pat naktī lielākoties visi brauca bez ieslēgtām gaismām. Daudzi redzami pārvietojamies ar ēzeļiem, kamieļiem.”

Muhameda ģimene draugu kompāniju uzņēmusi sirsnīgi. Ģimene dzīvo vienstāvu namā. Mārtiņš piebilst, ka lielākoties visi nami pilsētiņā izskatījušies līdzīgi – iesākti, bet nepabeigti, uz jumta ir armatūras, lai nepieciešamības gadījumā varētu uzcelt vēl vienu stāvu. Mārtiņš atzīst, ka cilvēku laipnība un atvērtība pārsteigusi: “Minēšu vienu piemēru, kas parāda to, cik liela uzticēšanās valdīja. Man vajadzēja plāksteri, Muhameds tik noteica, lai jūtos kā mājās un lai plāksteri pameklēju pa lādītēm. Manus meklējumus redzēja arī viņa mamma, kura tikai laipni smaidīja.”

Kopā ar Muhameda ģimeni draugi pavadījuši trīs dienas. Izbaudīti vietējā bārddziņa pakalpojumi, Muhameda ģimenes gatavotais ēdiens, tai skaitā pašcepta maize un salds piens. Mārtiņš piebilst – sievietes nav piedalījušās ēdienreizēs – viņas visu pagatavojušas, atnesušas, bet nav palikušas kopā ar vīriešiem. Kopā ar Muhamedu draugi devušies apskatīt netālu esošas kapenes, braukuši ar kuģīti pa Nīlu un sēdējuši vēsturiski tik nozīmīgās upes krastā, runājot par zeltu, vēsturi, ticību. Mārtiņš atzīst, lai gan uz attālo pilsētu bija devies kopā ar pilnībā svešu cilvēku, viņš ne mirkli nav juties nedroši. Tomēr skaidrs arī, ka ne visi ēģiptieši ir tik nesavtīgi draudzīgi kā Muhameds. “Kādu rītu piecēlos ātrāk nekā pārējie, nolēmu iziet nelielā pastaigā. Drīz ap mani jau bija saskrējuši bērni, pēkšņi parādījās cilvēki, kuri aicināja mani ienākt kādā mājā. Nodomāju, ka labāk būtu neiet, jo sarunas varētu ieilgt, tomēr iegāju namā, kur uzreiz jau man pienesa tēju. Labi, ka pēkšņi ieradās arī Muhameda tētis un aizveda mani prom – līdz galam tā arī nesapratu, kādi bija šo ļaužu plāni, tomēr varēja noprast, ka vienkārši sarunas viņiem nebija prātā. Iespējams, namatēvs būtu mēģinājis man ieprecināt kādu no trīs meitām.”

Ar Muhamedu pavadītās dienas Mārtiņš atceras ar smaidu. Viņš atzīst, ka ļoti cer -Muhamedam reiz izdosies sakrāt naudu lielākajam sapnim – lai viņa bērniem nebūtu jāstrādā kā ielu tirgotājiem un lai viņi varētu apmeklēt skolu. Arita Lejiņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi