Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Pie ēģiptiešu bārddziņa

Druva
11:08
25.02.2015
40
Muhameds2

24 gadu vecais valmierietis Mārtiņš Linē ir ceļotājs, kuram patīk nevis rūpīgi izplānoti maršruti, bet gan ļaušanās piedzīvojumiem. Šādi sastapti un iepazīti interesanti cilvēki, kas Mārtiņam šķiet viens no jaukākajiem ieguvumiem, ceļojot ar mugursomu plecā un bez konkrētiem plāniem.

Arī Ēģiptē Mārtiņš guvis lielisku pieredzi un iepazinis vietējo dzīvi. Viņš uz daudzu iecienīto galamērķi devies kopā ar trim draugiem, izmantojot pēdējā brīža piedāvājumu – lētas biļetes lidojumam no Rīgas uz Hurgadu, viesnīcai un ēdināšanai. Jau iekāpjot lidmašīnā, draugiem bijis skaidrs, ka šis nebūs klasisks tūrisma brauciens. Tā arī bija, un viesnīcā viņi uzturējās maz.

Drīz pēc ierašanās Hurgadā vietējā tirgū Mārtiņš iepazinies ar tirgotāju – 25 gadu veco Muhamedu: “Viņš nav gājis skolā, taču, pateicoties apņēmībai un dotībām, uz ielas apguvis sarunvalodas prasmes piecās valodās, taču rakstīt gan nemāk nevienā svešvalodā. Hurgada ir liela tūrisma pilsēta, bet ielu tirgotājs Muhameds man un draugiem piedāvāja aizbraukt kopā ar viņu uz viņa dzimto nelielo pilsētiņu netālu no Luksoras, apmēram četru stundu brauciena attālumā no Hurgadas.”

Draugi uzzinājuši, ka Muhameda, līdzīgi kā daudzu ēģiptiešu dzīve, nav tā vieglākā: “Muhamedam ir sieva, bērns, kuri dzīvo viņa dzimtajā pilsētiņā. Viņš kopā ar ģimeni nevar dzīvot, jo jāpelna nauda. Viņš strādā garas darbadienas, bet dienā var nopelnīt vien apmēram piecus eiro. Ar 200 eiro mēnesī pietiekot, lai uzturētu visu ģimeni – sievu, bērnu, vecākus, bet ne vienmēr mēneša peļņa ir tik liela. Muhameds ik nedēļu sūta naudu ģimenei, bet ir dienas, kad pats paliek neēdis, jo daudz naudas jātērē naktsmāju īrei. Kas pārsteidzoši – veikalā precēm nav nekādas uzskaites, viss balstās godīgumā – veikala īpašnieks zina, ka tirgotājs viņam atdos naudu par preci, kas veikaliņā ir neaprakstāmi dažāda. Muhameds atzina, ka viņš var tūristus pierunāt pirkt lētākas preces par dārgāku cenu, bet savam darba devējam godīgi atdod visu naudu. Vien reizi mūžā viņš esot apkrāpis saimnieku, lai dabūtu naudu sievai, kurai bijis nepieciešams veikt ķeizargrieziena operāciju, lai glābtu mazuli. Muhameds pārdevis gleznu un naudu paņēmis. Tomēr viņš atzina, ka ļoti cer reiz veikaliņa īpašniekam šo naudu atdot.” Mārtiņš piebilst, ka ēģiptieši daudz pīpē, sākot no parastām cigaretēm līdz marihuānai. Sasveicināšanās vietā daudzviet nāk uzaicinājums uzpīpēt, iedzert kafiju, tēju.

Jau nākamajā dienā pēc iepazīšanās ar Muhamedu sācies kopīgs piedzīvojums: “Ceļi, pa kuriem braucām, bija labi, taču braukšanas kultūra briesmīga, turklāt ko tik uz ceļa nevarēja redzēt! Piemēram, garām pabrauca vieglā automašīna, kurā sēdēja ēzeļi. Jo tālāk no lielpilsētas, jo mazāk noteikumus kāds ievēro – brauc pa pretējo joslu, apdzen pa jebkuru pusi, pat naktī lielākoties visi brauca bez ieslēgtām gaismām. Daudzi redzami pārvietojamies ar ēzeļiem, kamieļiem.”

Muhameda ģimene draugu kompāniju uzņēmusi sirsnīgi. Ģimene dzīvo vienstāvu namā. Mārtiņš piebilst, ka lielākoties visi nami pilsētiņā izskatījušies līdzīgi – iesākti, bet nepabeigti, uz jumta ir armatūras, lai nepieciešamības gadījumā varētu uzcelt vēl vienu stāvu. Mārtiņš atzīst, ka cilvēku laipnība un atvērtība pārsteigusi: “Minēšu vienu piemēru, kas parāda to, cik liela uzticēšanās valdīja. Man vajadzēja plāksteri, Muhameds tik noteica, lai jūtos kā mājās un lai plāksteri pameklēju pa lādītēm. Manus meklējumus redzēja arī viņa mamma, kura tikai laipni smaidīja.”

Kopā ar Muhameda ģimeni draugi pavadījuši trīs dienas. Izbaudīti vietējā bārddziņa pakalpojumi, Muhameda ģimenes gatavotais ēdiens, tai skaitā pašcepta maize un salds piens. Mārtiņš piebilst – sievietes nav piedalījušās ēdienreizēs – viņas visu pagatavojušas, atnesušas, bet nav palikušas kopā ar vīriešiem. Kopā ar Muhamedu draugi devušies apskatīt netālu esošas kapenes, braukuši ar kuģīti pa Nīlu un sēdējuši vēsturiski tik nozīmīgās upes krastā, runājot par zeltu, vēsturi, ticību. Mārtiņš atzīst, lai gan uz attālo pilsētu bija devies kopā ar pilnībā svešu cilvēku, viņš ne mirkli nav juties nedroši. Tomēr skaidrs arī, ka ne visi ēģiptieši ir tik nesavtīgi draudzīgi kā Muhameds. “Kādu rītu piecēlos ātrāk nekā pārējie, nolēmu iziet nelielā pastaigā. Drīz ap mani jau bija saskrējuši bērni, pēkšņi parādījās cilvēki, kuri aicināja mani ienākt kādā mājā. Nodomāju, ka labāk būtu neiet, jo sarunas varētu ieilgt, tomēr iegāju namā, kur uzreiz jau man pienesa tēju. Labi, ka pēkšņi ieradās arī Muhameda tētis un aizveda mani prom – līdz galam tā arī nesapratu, kādi bija šo ļaužu plāni, tomēr varēja noprast, ka vienkārši sarunas viņiem nebija prātā. Iespējams, namatēvs būtu mēģinājis man ieprecināt kādu no trīs meitām.”

Ar Muhamedu pavadītās dienas Mārtiņš atceras ar smaidu. Viņš atzīst, ka ļoti cer -Muhamedam reiz izdosies sakrāt naudu lielākajam sapnim – lai viņa bērniem nebūtu jāstrādā kā ielu tirgotājiem un lai viņi varētu apmeklēt skolu. Arita Lejiņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
23

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
320

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi