Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pie ēģiptiešu bārddziņa

Druva
11:08
25.02.2015
66
Muhameds2

24 gadu vecais valmierietis Mārtiņš Linē ir ceļotājs, kuram patīk nevis rūpīgi izplānoti maršruti, bet gan ļaušanās piedzīvojumiem. Šādi sastapti un iepazīti interesanti cilvēki, kas Mārtiņam šķiet viens no jaukākajiem ieguvumiem, ceļojot ar mugursomu plecā un bez konkrētiem plāniem.

Arī Ēģiptē Mārtiņš guvis lielisku pieredzi un iepazinis vietējo dzīvi. Viņš uz daudzu iecienīto galamērķi devies kopā ar trim draugiem, izmantojot pēdējā brīža piedāvājumu – lētas biļetes lidojumam no Rīgas uz Hurgadu, viesnīcai un ēdināšanai. Jau iekāpjot lidmašīnā, draugiem bijis skaidrs, ka šis nebūs klasisks tūrisma brauciens. Tā arī bija, un viesnīcā viņi uzturējās maz.

Drīz pēc ierašanās Hurgadā vietējā tirgū Mārtiņš iepazinies ar tirgotāju – 25 gadu veco Muhamedu: “Viņš nav gājis skolā, taču, pateicoties apņēmībai un dotībām, uz ielas apguvis sarunvalodas prasmes piecās valodās, taču rakstīt gan nemāk nevienā svešvalodā. Hurgada ir liela tūrisma pilsēta, bet ielu tirgotājs Muhameds man un draugiem piedāvāja aizbraukt kopā ar viņu uz viņa dzimto nelielo pilsētiņu netālu no Luksoras, apmēram četru stundu brauciena attālumā no Hurgadas.”

Draugi uzzinājuši, ka Muhameda, līdzīgi kā daudzu ēģiptiešu dzīve, nav tā vieglākā: “Muhamedam ir sieva, bērns, kuri dzīvo viņa dzimtajā pilsētiņā. Viņš kopā ar ģimeni nevar dzīvot, jo jāpelna nauda. Viņš strādā garas darbadienas, bet dienā var nopelnīt vien apmēram piecus eiro. Ar 200 eiro mēnesī pietiekot, lai uzturētu visu ģimeni – sievu, bērnu, vecākus, bet ne vienmēr mēneša peļņa ir tik liela. Muhameds ik nedēļu sūta naudu ģimenei, bet ir dienas, kad pats paliek neēdis, jo daudz naudas jātērē naktsmāju īrei. Kas pārsteidzoši – veikalā precēm nav nekādas uzskaites, viss balstās godīgumā – veikala īpašnieks zina, ka tirgotājs viņam atdos naudu par preci, kas veikaliņā ir neaprakstāmi dažāda. Muhameds atzina, ka viņš var tūristus pierunāt pirkt lētākas preces par dārgāku cenu, bet savam darba devējam godīgi atdod visu naudu. Vien reizi mūžā viņš esot apkrāpis saimnieku, lai dabūtu naudu sievai, kurai bijis nepieciešams veikt ķeizargrieziena operāciju, lai glābtu mazuli. Muhameds pārdevis gleznu un naudu paņēmis. Tomēr viņš atzina, ka ļoti cer reiz veikaliņa īpašniekam šo naudu atdot.” Mārtiņš piebilst, ka ēģiptieši daudz pīpē, sākot no parastām cigaretēm līdz marihuānai. Sasveicināšanās vietā daudzviet nāk uzaicinājums uzpīpēt, iedzert kafiju, tēju.

Jau nākamajā dienā pēc iepazīšanās ar Muhamedu sācies kopīgs piedzīvojums: “Ceļi, pa kuriem braucām, bija labi, taču braukšanas kultūra briesmīga, turklāt ko tik uz ceļa nevarēja redzēt! Piemēram, garām pabrauca vieglā automašīna, kurā sēdēja ēzeļi. Jo tālāk no lielpilsētas, jo mazāk noteikumus kāds ievēro – brauc pa pretējo joslu, apdzen pa jebkuru pusi, pat naktī lielākoties visi brauca bez ieslēgtām gaismām. Daudzi redzami pārvietojamies ar ēzeļiem, kamieļiem.”

Muhameda ģimene draugu kompāniju uzņēmusi sirsnīgi. Ģimene dzīvo vienstāvu namā. Mārtiņš piebilst, ka lielākoties visi nami pilsētiņā izskatījušies līdzīgi – iesākti, bet nepabeigti, uz jumta ir armatūras, lai nepieciešamības gadījumā varētu uzcelt vēl vienu stāvu. Mārtiņš atzīst, ka cilvēku laipnība un atvērtība pārsteigusi: “Minēšu vienu piemēru, kas parāda to, cik liela uzticēšanās valdīja. Man vajadzēja plāksteri, Muhameds tik noteica, lai jūtos kā mājās un lai plāksteri pameklēju pa lādītēm. Manus meklējumus redzēja arī viņa mamma, kura tikai laipni smaidīja.”

Kopā ar Muhameda ģimeni draugi pavadījuši trīs dienas. Izbaudīti vietējā bārddziņa pakalpojumi, Muhameda ģimenes gatavotais ēdiens, tai skaitā pašcepta maize un salds piens. Mārtiņš piebilst – sievietes nav piedalījušās ēdienreizēs – viņas visu pagatavojušas, atnesušas, bet nav palikušas kopā ar vīriešiem. Kopā ar Muhamedu draugi devušies apskatīt netālu esošas kapenes, braukuši ar kuģīti pa Nīlu un sēdējuši vēsturiski tik nozīmīgās upes krastā, runājot par zeltu, vēsturi, ticību. Mārtiņš atzīst, lai gan uz attālo pilsētu bija devies kopā ar pilnībā svešu cilvēku, viņš ne mirkli nav juties nedroši. Tomēr skaidrs arī, ka ne visi ēģiptieši ir tik nesavtīgi draudzīgi kā Muhameds. “Kādu rītu piecēlos ātrāk nekā pārējie, nolēmu iziet nelielā pastaigā. Drīz ap mani jau bija saskrējuši bērni, pēkšņi parādījās cilvēki, kuri aicināja mani ienākt kādā mājā. Nodomāju, ka labāk būtu neiet, jo sarunas varētu ieilgt, tomēr iegāju namā, kur uzreiz jau man pienesa tēju. Labi, ka pēkšņi ieradās arī Muhameda tētis un aizveda mani prom – līdz galam tā arī nesapratu, kādi bija šo ļaužu plāni, tomēr varēja noprast, ka vienkārši sarunas viņiem nebija prātā. Iespējams, namatēvs būtu mēģinājis man ieprecināt kādu no trīs meitām.”

Ar Muhamedu pavadītās dienas Mārtiņš atceras ar smaidu. Viņš atzīst, ka ļoti cer -Muhamedam reiz izdosies sakrāt naudu lielākajam sapnim – lai viņa bērniem nebūtu jāstrādā kā ielu tirgotājiem un lai viņi varētu apmeklēt skolu. Arita Lejiņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
631
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
246

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi