Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Iznomājama vasarnīca… baznīcas tornī

Druva
10:30
31.03.2015
15
Tornis

Iespējams, šo stāstu varētu likt rubrikā “Novadnieks”, jo pagājuši 37 gadi, taču likās, ka šis ir labs stāstiņš brīvbrīdim, sagaidot nedēļas nogali.

Lai arī sen esmu saistīts ar Cēsu Sv. Jāņa baznīcu, stāstu par Haralda Sīmaņa štābiņu baznīcas tornī uzzināju pavisam nesen. Protams, cēsnieki zina, ka viņš ar saviem domubiedriem savulaik licis tornim skārda jumtu, bet, iespējams, ne tik daudzi zina, ka telpa, kurā jumta licēji uzturējās brīvos brīžos, saglabājusies neskarta līdz mūsdienām.

Arhitekts Raitis Jelevičs, kurš dalījās ar šīm fotogrāfijām, sevi nesauc par štābiņa atklājēju, jo cilvēki jau zinājuši par šo vietu. 2013.gadā viņš kopā ar būvkonstruktoru kāpuši tornī virs zvanu līmeņa, lai apsekotu konstrukciju stāvokli. Uzkāpjot pāris līmeņus virs mūra daļas, skatienam atklājusies telpa, kurā bijis štābiņš.

“Sev to fiksēju kā atklājumu, bet, runājot ar cilvēkiem, sapratu, ka viens otrs par to zināja. Interesantākais, ka kopš tiem laikiem, šķiet, neviens nav tur bijis, jo viss saglabājies tieši kā tolaik.”

Atceroties stāstīto, ka tornī strādājis arī Valdis Atāls, zvanīju viņam, un Valdis dalījās tā laika atmiņās: “Man tie laiki ir kā augšanas piedzīvojums, kā disciplīna. Parasti saka, ka tos, kurus Dievs mīl, Viņš pārbauda, bet Sīmanis parasti piebilda – ne no tāda augstuma. Tomēr pierunājām mācītāju Rubeni, lai katru dienu, kad strādājām, veic aizlūgumu par mums. Lai viņam būtu drošas saiknes ar Dievu, nepārkāpām darba drošības noteikumus, lai nebūtu jāuzveļ vaina mācītājam par sliktu lūgšanos vai Dievam par sliktu uzmanību pret mums.”

Galvenais jumta likšanas procesā bijis H. Sīmanis, pēc profesijas jumiķis, viņam palīdzēja Valdis Atāls, Arvīds Ulme, sākotnēji arī puisis no Latgales Vitālijs Kolomējevs. Trīs gados viņi pilnībā nomainīja skārda segumu, nepieciešamības gadījumā mainot arī dēļu klājumu. H. Sīmanis darbu veicis ar ļoti lielu atbildību, ko apliecina V. Atāla stāstītais gadījums: “Kādu reizi, kad meistars uz dažām dienām bija prom, mēs kā čaklie rūķi paspējām kādā platībā uzlikt skārdu, ko viņš pārradies noplēsa un lika pats. Ne jau tāpēc, ka mēs būtu slikti uzlikuši, bet tāpēc, ka viņš gribēja būt atbildīgs no A līdz Z. Sīmanis teica – negribu, lai manas dzīves laikā kāds saka, ka jumts nekam neder.”

V. Atāls stāsta, ka šī telpa bijusi ne tikai atpūtai, pusdienošanai, tajā uzņemti arī viesi: “Kaut kur atradām zīmi “Iznomājama vasarnīca “Imanta””, pienaglojām savā patvērumā un, kad atnāca viesi, viņiem varējām šo vietu “iznomāt”. Tā bija radoša vieta. Ja kāds ieradās ar grādīgo, neatteicāmies, kā saka, no dāvanas Dieva priekšā. Protams, pēc tukšošanas pie darba vairs negājām, jo negribējām apdraudēt ne darbu, ne sevi. Lai gan sevi tāpat bijām apdraudējuši, jo pa stāvajām kāpnēm bija jākāpj lejā.”

Jautāts, vai vasarnīcā skanēja dziesmas un ģitāras, Valdis norāda, ka šajā laikā baznīca piederējusi mūzikai, ko komponēja un uz ērģelēm spēlēja, kā arī izdziedāja Haralds: “Viņš mums un viesiem atskaņoja savus jaundarbus. Tas bija brīnumu laiks viņam un arī mums. Cēsis un baznīcas tornis bija kā garīgā ligzda, kurā tajā laikā uzkāpa daudzi radoši cilvēki, tostarp Imants Ziedonis, Marģeris Zariņš, Aivars Neibarts, citi. Lai arī tas bija smags un riskants darbs, šis laiks palicis pozitīvā atmiņā.”

V. Atāls stāsta, ka, viņaprāt, Cēsu baznīca ir vienīgā, kur bijis šāds štābiņš, lai arī strādājuši citās baznīcās. Citviet darbs nav bijis tik ilglaicīgs.

Attēlos redzamas alus pudeles ar tā laika etiķetēm “Senču”, “Kurzemnieks”. V. Atāls saka, ka tās neesot viņu atstātas, jo neviens no viņiem alu nav dzēris: “Droši vien ar tām ieklīda Bergmanis vai Neibarts, jo neliedzām vasarnīcā ierasties ar alu, ja vien atnācēji zināja, kā pēc tam ar savām kājām aiziet.”

Zinot šīs trijotnes nacionālo domāšanu, jautāju, vai vasarnīcā izskanēja arī pastāvošo iekārtu kritizējošas domas.

“Nē, darot svētu darbu, nekādas ģeķības prātā nenāk. Tolaik nebijām orientēti uz brīvvalsti, bijām orientēti uz debesīm,” saka V. Atāls. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skaisti zied papardītes. Dejot var jebkurā vecumā un ne tikai pārī

06:02
06.05.2024
13

Dāmu deju kopas “Papardīte”15 gadu jubilejas koncerts “Ziedu virpulī” Stalbes Tautas namā bijaapliecinājums deju priekam. Uzstājās ne tikai stalbēnietes, arī draugu kolektīvi, radot dejotprieku kā sev, tā skatītājiem un noslēgumā kopīgi ballējoties. Kolektīva vadītāja Ginta Berķe atklāj, ka, mācoties deju “Puķe sarkanā”, radusies vīzija, ka ar to varētu atklāt jubilejas koncertu. Tā nācis arī pasākuma […]

Būt par diriģentu – un dziedāt

05:05
05.05.2024
108

Nesen klausītājus Amatas kultūras namā priecēja kvinteta “Belcanto” koncerts. Viens no pieciem skaisto balsu īpašniekiem ir ULVIS KRIEVIŅŠ. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, dziedāšanu kvintetā un nākotnes plāniem. -“Belcanto” ir jauns kolektīvs. Kā tas radās? -Esam apvienojušies pieci draugi. Visi mācāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā diriģentos, es esmu trešajā kursā. Kādā brīdī izdomājām, […]

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
249

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
286

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
81
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
110

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
17
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi