Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Angļu mieru var iemācīties

Sarmīte Feldmane
12:06
28.05.2015
19
Niola Img 1334

Ik piektdienu “Druvā” redzamas Niolas Nagaines karikatūras. Bet Niola ir arī selekcionāre, māksliniece. Patlaban viņa dzīvo gan tepat Latvijā, gan Anglijā un izdzīvo gan divus pavasarus, gan dažādās zemēs dara to, kas pašai patīk.

– Karikatūras esmu sazīmējusi vairāk nekā tūkstoti. Tās gadu gaitā daudz kur publicētas, ne tikai “Druvā. Janvārī būs 15 gadi, kopš sadarbojos ar avīzi. Viss notika kā jau dzīvē, nejauši.

Ar vīru no Rīgas pārcēlāmies dzīvot viņa mātes mājā Sērmūkšos. Kad bērni bija mazi, vairāk darbojos pa dārzu, lai ko veselīgu izaudzētu ģimenei. Pēc profesijas esmu dārzniece. Tad nebija laika zīmuli paņemt rokā. Tuvojās Čūskas gads. Radās tāda kā vīzija, ka jāuzzīmē smieklīga čūska, kuru savā maisā rokās tur Ziemassvētku vecītis. Tie, kuri redzēja, patiešām pasmaidīja. Kāds ieteica aizsūtīt “Druvai”. Karikatūru publicēja. Tad saņēmu piedāvājumu, vai negribu zīmēt avīzei karikatūras. Tas bija pārsteigums, pagodinājums, iespēja tikt ārā no mājas ikdienas. Bija jāsāk ar politiskajām karikatūrām, kā deputātu kandidāti cīnās par varu. Man iedeva viņu fotogrāfijas, uzzīmēju. Biju priecīga, ka izdodas, arī atspaids man, mammai, kura audzina bērnus. Pamazām vien karikatūru zīmēšanai pievērsos aizvien vairāk. Publicējos arī atjaunotajā “Dadzī”. Bijušas vairākas manu darbu izstādes. Pagājušomēnes bija Vaivē, Ceļmalas izstāžu zālē.

Zīmēju, cik sevi apzinos. Ko redzēju, mēģināju uzzīmēt. Man ļoti patika

Pēterbaznīca, tās lodziņi, ēkas posmi. Un gailis tornī. Cik nu varēju, skrupulozi uzzīmēju. Mācījos Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos, domāju, kļūšu par grafiķi. Sapratu, ka zeme man tomēr svarīgāka, jo interesēja dārzkopība. Vēl arī dzīvnieki. Cīnījos ar sevi. Iestājos Lauksaimniecības akadēmijā, strādāju “Rīgas ziedā”, kur audzējām krāšņus ziedus, skaistās rozes sūtījām uz Maskavu. Atceros, kā maigi saiņoju lielu gumijkoku, lai tikai tam ceļā kas neatgadās. Tas neskarts sasniedza mērķi.

– Jums ir liela dārzkopes un nu jau arī selekcionāres pieredze. Vai tajā labprāt dalāties?

– Protams. Pati, kad kaut ko nezinu, prasu gudrākiem, ja man ir, ko stāstīt, labprāt dalos pieredzē. Kādu laiku “Dārza Pasaulē” bija mani padomi. Rakstīt un zīmēt žurnālam, tā man bija jauna iespēja izpausties. Tas bija kas pavisam cits.

Jau gadiem rakstu dienasgrāmatu par to, ko daru dārzā. Pašķirstu atpakaļ un redzu, ko kurā Mēness fāzē esmu darījusi, redzu, kā tas varbūt ietekmējis. Ne jau ikdienā Mēness fāzes var strikti ievērot, jo darbi dzen uz priekšu. Uzskatu – ja ir zaļie īkšķīši, augs tāpat un ziedēs. Lielajās dārzniecībās labvēlīgās un nelabvēlīgās dienas ievērot nav iespējams. No 2001.gada asistēju lielajiem selekcionāriem, 2011. un 2012. gadā piedalījos izstādēs. Tagad piedalīties nevaru, jo man tulpes jau noziedējušas.

– Jau ilgāku laiku dzīvojat Anglijā. Arī tur turpināt iesākto tulpju selekcijā, iekopjat dārzu.

– Neesmu aizbēgusi no Latvijas, uz kādu laiku esmu izbraukusi uz Angliju. Es neesmu projām. Vairākus gadus man bija dārzs Veselavas pagastā, Bērzkrogā. Tur pēc Sērmūkšiem no jauna sāku veidot savu tulpju dārzu, nodarbojos ar selekciju. Manas tulpes piedalījās izstādēs Dabas muzejā. Šopavasar Anglijā uzziedēja Veselavas sējeņi. Ne visi, jo Anglijas klimats ir pavisam citādāks. Dzīvoju dienvidos, kad Latvijā tulpes sāk ziedēt, tur jau noziedējušas, tāpēc nevaru piedalīties izstādēs Latvijā. Tulpes visas uzzied uzreiz, Anglijā bieži vien karstā laika dēļ visas tulpes – gan agrās, gan vēlās -uzzied reizē. Ne tā kā Latvijā, pamazām.

Anglijā zeme ir akmeņaina, tikai pa tādu strādājot, saproti, mūsu zeme ir kā kūka. Tulpes tādā augsnē nevar augt. Izlasīju akmeņus, noņēmos pamatīgi, rudenī sastādīju tulpes. Pavasarī sīpoli bija sacaurumoti. Nesapratu, kas to izdarījis, sazinājos ar kolēģiem, izrādījās, tie kailgliemežu bērniņi. Ja Latvijā lielākie tulpju ienaidnieki ir grauzēji, tad Anglijā – kailgliemeži. Nu jau ar tiem esmu iemācījusies apieties. Smaidīju, kāpēc angļi pie mājas visu audzē podiņos. Tagad arī man vērtīgākie augi aug podos un kastēs. Tā gliemeži tiek apvesti ap stūri, tie nemāk uzrāpties. Anglijā var nopirkt speciālas gliemežu lamatiņas, bet tādas neizmantoju. Ar ķīmiju neaizraujos, kāda būs augsne, ja visu indēšu, kur pēc tam audzēšu salātus? Ikdienā dzirdu gliemežus ar alu. Vēl alus garšo arī zirnekļiem. Vienu piedzērušos izglābu. Izņēmu no trauciņa, bija amizants, nevarēja nostāvēt uz kājām, kā jau piedzēries. Viens pat virs trauciņa bija savērpis tīklu, lai citi sugas brāļi nenāk tuvumā pie viņa alus trauka. Zirnekļu gan Anglijā ir daudz. Tik lielus Latvijā neesmu redzējusi. Viens noauda tīklu pie ārdurvīm, kā ejam ārā, tā tīklā. Nost raut žēl, tīklā iemetu krāsainus plastmasas gabaliņus, lai paši redzētu, kur tīkls, un neieskrietu. Zirnekļa kārtība bija izjaukta, tas katru gabaliņu atķeksēja un meta zemē, kukainis attīrīja teritoriju no svešķermeņiem. Zirnekļiem no rīta patīk sēdēt uz ērikām. Kad laistu, pazūd. Vienam patīk vannas istaba. Pats tāds paliels, kā sērkociņu kastīte, spalvainām kājām. Man nepatīk, ka tas tur ir, izlieku pa logu. Zirneklis atgriežas. Sadzīvojam. Priecājos, jo tie izķer kaitēkļus. Esmu iemācījusies saglabāt angļu mieru. Lai taču dzīvo! Ja kas neizdodas, kaut kas cits izdosies, varbūt nākamreiz.

– Ir arī jaunumi selekcijā?

– Jā. Esmu diezgan māņticīga, par tiem vēl nerunāju, bet ir interesanti ziedi. Mājaslapā ir redzamas manas tulpes. Visas nelieku, jo tulpju mednieki medī jauno. Mans mērķis nav lielais bizness. Kādu sīpolu pārdodu, tad var nopirkt kūdru vai kāda cita selekcionāra jauno eksemplāru. Kad biju Bērzkrogā, par mani reti kurš interesējās, tagad, kad esmu Anglijā, tulpju audzētāji mani atrod. Dārzā atradu vecus sniegrožu cerus. Esmu ieguvusi fantastiskus jaunus augus jau pēc trim gadiem. Zieds septiņi centimetri. Tulpēm jaunumi jāgaida septiņi gadi.

Anglijā klimats ir mitrāks un siltāks nekā Latvijā, daudz kas aug nestādīts. Pavasarī dobē uzdīga ābelīte. Starp ķieģeļiem bija iesējies bērziņš, izraku, tagad tas pārstādīts aug. Gribu atvest uz Latviju. Tas ir mans bērziņš.

Patlaban lūkoju pēc vietas Latvijā, Cēsu pusē, kur ierīkot dārzu. Jo gribas kaut ko audzēt Latvijā, pierastos klimatiskajos apstākļos. Te man ir māju sajūta, te jūtu zemi, kāda tā ir.

– Vai nav sarežģīti dzīvot divās vietās vienlaikus?

– Nav viegli. Lāpstu uz Angliju vedu no Cēsīm, Polijā ražotu. Ar to cērtu droši, zinu, ka nesalieksies. Anglijā ir dažādas lāpstas, bet to dizains neatbilst manām prasībām. Kātu gan nopirku Anglijā. Mammai kabatā atvedu tomāta stādiņu. Krējuma trauciņā kabatā tas jutās droši, jo bagāžā to varēja nolauzt. Neviens manam vedumam nepievērsa uzmanību. Toties lidostā pasažieru pārbaudē uzmanību piesaistīja mans vecais telefons, kas izskatās pēc mazas granātas. Tam esmu uzpinusi sudraba maciņu. Man patīk pašai darināt skaistas lietas, nevis lietot to, kas nopērkams veikalā. Kādreiz daudz ko darīju, arī piedalījos modes skatēs, demonstrēju modes pie Rūķīša Nepieradinātās modes teātrī. Savulaik sev darināju interesantus tērpus. Rokdarbi man patīk, bet nav jau visam laika.

Cilvēkiem ideju netrūkst, ir tikai tās jāīsteno. Jābūt pacietīgam, ja grib izaudzēt jaunas šķirnes, ja grib ko uzzīmēt. Lai taptu glīts, gaumīgs tērps, jābūt pacietīgam. Jādzīvo angļu mierā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi