Cēsnieces Ievas Ozoliņas mājas stūri rotā vīteņhortenzija. Tā var izaugt pat desmit un vairāk metru gara.
Ieva Ozoliņa atklāj, ka vīteņhortenzija jeb stīgu hortenzija pie mājas aug kopš 90. gadiem, kad auga stādiņi pie viņas nonākuši no Skultes puses. “Gadus četrus augs neziedēja, tad pamazām pa vienam ziediņam vien sāka vērties vaļā un ziedēja. Pērn, tāpat kā šobrīd, ilgu laiku viss mājas stūris bija baltos ziedos. Zied jau vismaz trīs nedēļas, un kādu laiku ziedi vēl būs. Katru gadu par tiem varu priecāties. Šāds krāšņums ir vismaz mēnesi,” stāsta kundze un atklāj, ka vīteņhortenzija vismaz Cēsu pusē nav īpaši izplatīta, arī draugi un paziņas vienmēr jautājot – kas tā par puķi.
“Un smaržo, kā tā smaržo, kad zied! Jo īpaši vakaros,” piebilst cēsniece. Redzams, ka vīteņhortenzijai nav vajadzīgi speciāli balsti. Augs pats ar saviem piesūcekņu dzinumiem stingri pieķeras un turas pie augoša koka vai ēkas sienas. Un neesot svarīgi, vai siena ir koka vai mūra. Dažkārt cilvēki baidās, ka tā varētu sabojāt sienu, taču tā nav. Pat pēc lietus zem lapām ir sauss, un ar piesūceknīšiem tā tikai pieturas pie mājas sienas, bet neieaug tajā. I.Ozoliņai vīteņhortenzija izvērsusies pie koka mājas, atsvaidzinot tās kopējo tēlu un radot dabīgi zaļu, ziedēšanas laikā – zaļi baltu – akcentu visai mājai.
Vīteņhortenzijām ir ne tikai skaisti ziedi, bet arī dekoratīvs lapojums. “Drīz daļu griezīsim nost, lai mazāk ir priekšā logiem. Ja stīgu hortenzijai negriež stīgas, tad tā aug garumā. Nu jau izstiepusies līdz mājas augšai vairāku metru garumā. Jāatzīst, ka neko īpašu neesmu darījusi, lai to koptu. Arī augsne nav nekāda bagātīgā, bet tāpat vienmēr zaļo un jūnijā sāk ziedēt. Kad nozied, attīstās jaunie piesūcekņu dzinumi, ar ko augs ķeras klāt kādai virsmai. Domāju, ka tajā laikā to ir vislabāk pavairot. Arī no manis kāds ir ņēmis augu, un izdevās ieaudzēt,” atzīst I.Ozoliņa.
Vīteņhortenzija ir pieticīgs augs, kas tikpat labi augs kā saulainā, tā daļēji noēnotā vai ēnainā vietā. Tās ieteicams stādīt pie mājas ziemeļu sienas – tā, lai sakņu sistēma tiktu pieēnota, bet auga augšējā daļa atrastos gaismā. Auga ziedi ēnainajam ziemeļu puses nostūrim piešķirs gaišus akcentus. Savukārt, ja stāda pie augoša koka, tad pie tāda, kuram ir dziļa sakņu sistēma, lai tā nekonkurētu ar hortenziju. Redzēts, ka vītenis ļoti labi aug un jūtas zem ozoliem, melnalkšņiem, lapeglēm, arī priedēm. Savukārt bērzi un liepas tam ir nepiemērota sabiedrība, tāpat kā visām citām hortenzijām un visiem košumkrūmiem, jo šie koki savtīgi savāc visas barības vielas sev. Lai vīteņhortenzija augtu krāšņa, tai vajadzīga bagāta augsne. Tad tā vienā gadā izaugs pat par pusmetru vai metru lielāka un bagātīgi ziedēs. Ziedi sakārtoti lielās, plakanās ziedkopās, kam centrā ir mazie, auglīgie ziediņi, bet gar malām lielie, sterilie. Arī nabadzīgā augsnē vīteņhortenzija augs, taču, visticamāk, ziedēs daudz pieticīgāk. Vīteņhortenzija mēdz ziedēt no jūnija līdz septembrim un pievilināt taureņus un bites.
Komentāri