Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Jūra, miers, Mazirbe

Jānis Gabrāns
14:00
28.07.2015
12
Mazirbes Baznica

Jau vairākas vasaras cenšos izbrīvēt dažas dienas, lai atslēgtos no informācijas plūsmas, tādējādi attīrot gada laikā piepildītos failus. Par šādu attīrīšanās vietu esmu izvēlējies Mazirbi un saprotu, ka nav nekā labāka par šādu aizbēgšanu. Pieļauju, ka, arī dodoties uz kādu Vidusjūras salu, varētu panākt līdzīgu efektu, taču tad liels laiks jātērē lidostās, lidmašīnās, trinoties ļaužu pūļos, kas nemaz nevilina.

Kāpēc Mazirbe, ja tepat ir Vidzemes jūrmala? Ir, bet tas īpašais miers un klusums ir tikai Kurzemes atklātajā jūrā. Te 50 gadus bijusi slēgtā zona, tā nav piedzīvojusi tik plašu apbūvi kā līča krastos. Turklāt tur ir ļoti maza iespēja satikt kādu paziņu, kurš gribēs padalīties kādos politiskajos vērtējumos vai palūgs par kaut ko uzrakstīt “Druviņā”. Šogad, staigājot no Mazirbes līdz Košragam, apmēram divu kilometru posmā neredzējām nevienu cilvēku. Tikai jūra, saule, smiltis, vēju šalkas un priežu mežs. Var apsēsties kāpās, skatīties uz jūru, atslēgt domas un sajust, kā prāts attīrās. Tie ir brīži, ko novērtēju arvien vairāk.

Mazirbe ir arī vieta, kur neaizmirstami garšo tikko kūpinātas butes. Sēžot jūras krastā un pamanot, ka zvejas laiva nāk krastā, ir skaidrs, kā nākamajā dienā vairākās vietās būs norādes, ka tirgo kūpinātas butes. Un neesmu kļūdījies, arī pie veikala pašā Mazirbes centrā vienmēr ir kāds pārdevējs. Vīrs, kurš butes tirgo, gan stāsta, ka šobrīd tās vēl tādas sīkas, īstais laiks esot augustā, septembrī, bet nav laika gaidīt, jo kārdinošā smarža vilināt vilina. Viņš iesaka ņemt ilgāk kūpinātās, tādas savām vajadzībām gatavojot vietējie, bet ātrā versija esot tūristiem. Laikam jau mūs notur par tādiem kā savējiem. Ilgāk kūpinātās droši varot kādu laiku glabāt. Nav laika gaidīt līdz apmešanās vietai, turpat veikalā tiek nopirkta maize, alus, un svētku mielasts var iet vaļā. Var ēst pilnām mutēm, jo zivju tirgotājs turpat blakus, vienmēr var aiziet un nopirkt vēl vienu zivtiņu. Ēšanas procesā visas nianses svarīgas – svaigi kūpinātas butes garša, smarža un pats lupināšanas process. Ideāli! Te nu vietā leģendārais teiciens – kas var būt labāks par šo!

Bet ne jau tikai jūra un butes raksturo Mazirbi. Tur vērts iegriezties kaut vai garāmbraucot. Mazirbe ir lielākais lībiešu ciems Baltijas jūras Kurzemes piekrastē, un augusta pirmajā sestdienā tur notiek lībiešu svētki. Mazirbē atrodas 1939. gadā celtais Lībiešu Tautas nams, kurā skatāma ekspozīcija par lībiešu vēsturi un kultūras mantojumu.

Kāpu zonā iespējams apskatīt laivu kapsētu, kas veidojusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Padomju armija centās ierobežot zvejniecību piekrastē, laivām vairs nebija pielietojuma, tās novietoja piekrastes kāpās, kur lēnām padevās laika zobam.

Jūrā, iepretim Mazirbei, redzamas zvejnieku ostas steķu paliekas. Pirmskara Latvijas laikā šī bijusi aktīva zvejniecības vieta, šobrīd par to vēsta tikai atmiņas. Tāpat kā par padomju laika ro-bežsardzes aktivitātēm. Jūras krastā joprojām slejas sargtornis, kur modrie robežsargi vēroja, lai kāds nedomā iekļūt valstī, bet jo īpaši – vai kāds nedomā pamest “laimīgo zemi”.

Esot Mazirbē, noteikti jāaiziet līdz baznīcai, kas ir viens no skaistākajiem Kurzemes piekrastes dievnamiem. Padomju laikos izdemolēts, pēc Atmodas, pateicoties aktīviem cilvēkiem, piedzīvoja atdzimšanu un tagad priecē gan ceļotājus, gan baznīcēnus. Baznīca atrodas kalnā, sākotnēji tā kalpojusi arī kā dienas orientieris kuģotājiem.
Pie baznīcas veco kapu kalniņš – viduslaiku un mūsdienu kapsēta, kurā atrodas vairāki interesanti objekti. Būtu labi sastapt kādu vietējo, kurš parādītu un pastāstītu ko vairāk. Mums izdevās, un tagad zinām, ka tur atrodas Vecā Taizeļa piemineklis – rakstnieka Marģera Zariņa stāstā un lugā aprakstītā vecā Taizeļa prototipa – zvejnieka Nika Freimaņa (1845-1908) kaps. Bet kā īpašs objekts tiek rādīts vilkača kaps – teikām un spoku stāstiem apvīta vieta – sens, ar akmeņiem apkrauts, kaps. Stāstītāja atklāja, ka šī esot vienīgā Latvijā zināmā vilkača kapa vieta.
Bet pāri visam tomēr ir tas īpašais Mazirbes miers un Kurzemes jūrmala, un, protams, neaizmirstamie saulrieti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
267

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
94

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi