Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Dzeramnaudas tradīcijas pasaulē

Jānis Gabrāns
23:00
14.08.2015
39

Ceļojot uz kādu valsti, tur izmantojam dažādus pakalpojumus, visbiežāk – sabiedriskās ēdināšanas. Pēc maltītes un rēķina samaksāšanas pieņemts atstāt arī dzeramnaudu. Latvijā labais tonis paredz atstāt aptuveni 10 procentus no rēķina summas. Pie nosacījuma, ja apkalpošana, ēdiens un dzēriens bijis līmenī. Protams, dzirdēti dažādi pretargumenti, sākot ar to, ka ēdienu gatavoja pavārs, kāpēc dzeramnauda jāatstāj viesmīlim.

Dzeramnaudas atstāšana ierasta visā pasaulē. Ne tikai kafejnīcās, bāros, restorānos, bet arī apkalpotājiem viesnīcās, taksometru šoferiem un citiem. Ir valstis, kur tās neatstāšanu uzskata par apvainojumu, bet var būt arī gluži pretēja reakcija, kad apvaino tās atstāšana.

Palūkosim, cik lielas dzeramnaudas ierasts atstāt dažādās valstīs. Kā zināms, austrumi ir smalka lieta, un, piemēram, Ķīnas un Japānas viesnīcās dzeramnauda var tikt uzskatīta pat par apvainojumu, taču situācija mainās, un arvien vairāk arī Ķīnas tūrisma centros pieņem dzeramnaudu līdz 10 procentiem. Japānā par labu servisu ierasts pateikties ar kādu dāvaniņu vai nelielu naudas summu. Taizemes restorānos dzeramnaudā jāatstāj vismaz 10 procenti, mazāka dzeramnauda tiek uzskatīta par apvainojumu.

Daudzi joprojām brauc uz Ēģipti, tur, tāpat kā vairumā Ziemeļāfrikas valstu, dzeramnaudā jāatstāj maksimums 10 procenti. Taksometra cena tiek noapaļota, istabenēm un citiem no apkalpojošā personāla pietiks ar vienu eiro.

Par dzeramnaudas lielumu, tradīcijām var izlasīt dažādos ceļvežos, un bija interesanti izlasīt plašu apskatu par šo sistēmu Amerikā. Sapratu, ka tur jāmaksā gandrīz katram, kas tavā labā kaut ko izdarījis. Dzeramnaudu apjoms tajā okeāna pusē lielāks nekā šaipus. Īsā versija vēsta, ka ASV un Kanādā dzeramnaudai jābūt vismaz 15 – 20 procentiem. Apkalpotājam viesnīcā jāatstāj viens vai divi dolāri par koferi, istabenei tikpat daudz katru dienu. Taksometrā – 15 procenti.

Eiropā dzeramnaudas apjoms ir robežās no 10 līdz 15 procentiem. Grieķijā restorānos tiek atstāti vismaz 10 procenti, krogos un bāros vismaz eiro. Istabenei nepieciešams atstāt simbolisku dzeramnaudu, taksometros cenu noapaļo uz augšu.

Francijā restorānos un kafejnīcās atstāj 10-15 procentus, viesnīcās par apkalpošanu tā nav obligāta, taksometrā – 10 procenti no brauciena cenas.

Austrijā restorānos un taksometros dzeramnaudā var palūgt līdz 15 procentiem. Viesnīcas sulainim jāatstāj vismaz eiro par čemodānu, istabenei pāris eiro par dienu.

Lielbritānijā un Īrijā dzeramnaudā jāatstāj līdz 15 procentiem no rēķina. Ja rēķinam pievienota “maksa par servisu”, dzeramnaudas apjoms var būt arī zemāks. Dzeramnaudu atstāj arī klubos un bāros, bet taksometrā – atstāj samaksu par degvielu.

Arī Spānijā un Portugālē paredzēts atstāt vismaz 15 procentu. Sīknaudas atstāšana tiek uzskatīta par rupjību.

Skandināvijas valstīs – Norvēģijā, Dānijā un Somijā – maksa par servisu ir iekļauta rēķinā, taču to var noapaļot uz augšu. Ja serviss ļoti apmierinošs, vēlams pievienot piecus procentus. Zviedrijā 10 procentu dzeramnauda tiek uzskatīta par pieņemamu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi