Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vai aizdomājamies par to, ko ikdienā ēdam

Liene Lote Grizāne
12:12
02.09.2015
12
Desas 2 1

Cik daudzi ikdienas steigā aizdomājas, ko veikalā pērk, no kā gatavo maltīti ģimenei un par to, cik daudz slikta nodarām savai veselībai ar nepareizu ēšanu. Drīzāk nākas atzīt, ja iedziļinātos uztura izvēlē, pašiem paliktu
neomulīgi, lai neteiktu vairāk. Šajā vasarā medijos daudz runāts par veselīgu uzturu, un arī valsts līmenī risināts jautājums, lai nākotnē pievērstos veselīgākai pārtikai.

E621 – bīstamais garšas pastiprinātājs

Šis E vielas skaitlis norāda uz to, ka pārtikai tiek pievienots nātrija glutamāts. E621 ir balts pulverītis bez garšas, kas labi šķīst ūdenī un pastiprina gaļas, zivju un dārzeņu garšu un smaržu. Vēl šī viela notušē bojāta produkta piegaršu un imitē svaigumu arī tad, kad tas jau zudis. Lai arī daudzu E vielu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vēl neviens nav atklājis, tomēr tiek skaidrots, ka, lietojot pārtikas produktus, kam pievienots E621, var saasināties astmas lēkmes, pasliktināties redze un rasties ne tikai galvassāpes, bet pat depresija. Izzinot produktus, kam ražotāji pievieno E621, atklājas visai garš saraksts – gaļas un zivju izstrādājumi, konservi un pusfabrikāti – dažādi žāvējumi, aknu pastētes, šašliks, pelmeņi, krabju nūjiņas un daudz kas cits. Tāpat šī E viela tiek pievienota konservētiem dārzeņiem, salātu mērcēm, garšvielu maisījumiem, cepumiem, gatavajiem ēdieniem burciņās.

Vecgulbenes muižas šefpavāre Anita Krasnā, kas daudzus gadus strādājusi arī Cēsīs un kopā ar laikrakstu “Druva” piedalījusies rakstu par ēdieniem tapšanā, norāda, ka E621 ir viena no mūsdienu indēm. Tai ir kaitīga ietekme uz cilvēka organismu.

“E621 es tiešām sauktu par indi, turklāt to sāk pievienot pat maizei un daudziem citiem pārtikas produktiem, kam ar šādu vielu nevajadzētu būt nekādam sakaram. Vielu pievieno dažādiem konserviem un gaļas izstrādājumiem. E621 pastiprina ēdiena garšu, radot sajūtu, ka ēdam tiešām kaut ko svaigu un gardu. Turklāt tā ļauj ēdienu arī ilgāk uzglabāt, tam nezaudējot labo izskatu. Tad atliek vien iedziļināties, ko ēdam un kas tā ir par vielu, kas neļauj sapelēt vai sabojāties dabīgam produktam,” secina A. Krasnā un dalās viedoklī, ka diemžēl ēdam nepārdomāti un nepareizi.

“Vai kādreiz jaundzimušiem konstatēja alerģijas? Vai cilvēki slimoja ar visādām dīvainām kaitēm? Mēs paši ar ķimizētiem pārtikas produktiem pamazām sabeidzam sevi,” saka šefpavāre un, vaicāta, kas, viņasprāt, būtu tie pārtikas produkti, no kuriem jāturas pa gabalu, uzskaita: “Vispirms jau jāaizmirst margarīns. Pati izvēlos sviestu, lai gan pēdējā laikā skatos, ka tam arī nereti tiek pievienota palmu eļļa, kas arī nav nekas labs. Būtu jāatsakās no visiem tiem gaļas konserviem, kur, baidos, gaļa bieži nav pat līdzās stāvējusi. Jauniešiem būtu jāatsakās no gatavajām maizītēm, kuras pērk degvielas uzpildes stacijās un veikalos. Nerunāsim nemaz par vārītajām desām, kurās tiešām tikai dievs vien zina, kas tiek pievienots un kā tiek uzbūvēta mākslīga garša. Pati apšaubu arī visas augu eļļas. Īpaši pēc viesošanās Itālijā, kur kādā olīveļļu ražotnē redzēju un baudīju īstu eļļu. Es tiešām nezinu, kas bieži vien ir pildīts tajās pudelēs, ko mēs dēvējam par eļļu. Visi sulu koncentrāti, saldās limonādes – tas viss ir kaitīgs.”

Šefpavāre bilst, ka ikvienā labā restorānā vai kafejnīcā ēdienkartē būtu jāuzrāda, ja ēdiena gatavošanā tiek pievienoti kādi garšu pastiprinātāji vai kas līdzīgs. “Savā virtuvē turos pie dabīgiem pārtikas produktiem. Mūsdienās populāra kļūst tiešā iepirkšanās, kas nozīmē, ka ir iespēja produktu iegādāties tieši no zemnieku saimniecības. Te gan atkal ir būtiski, lai šī saimniecība būtu bioloģiskā, jo citādi arī cūciņas, vistas un gotiņas tiek barotas ar ķīmijām,” bilst šefpavāre A. Krasnā un norāda, ka tikai pašu cilvēku izvēle ir domāt par to, ko viņi pērk un ēd. Tāpat viņa norāda, ka vienmēr kvalitatīvāks būs pašu gatavots ēdiens, nevis veikalā iegādāti pusfabrikāti.

Arvien vairāk domā, ko lieto uzturā

Sarunā ar Liepiņu ģimeni “Druva” guva apstiprinājumu tam, ka arvien vairāk ģimenēs domā par veselīgu uzturu. Ģimenes galva Sandris Liepiņš bilst, ka, šķiet, katram cilvēkam, sasniedzot konkrētu vecumu un briedumu, nākas aizdomāties par to, ko un kāpēc ēdam.

“Neviļus pieķēru sevi pie ieraduma – pie veikalu plauktiem pētīt produktu sastāvu. Saprotu, ka joprojām daudzas lietas attiecībā uz ikdienas ēšanu darām nepareizi, bet esam nolēmuši, ka veselīgo ēdienkarti ieviesīsim pamazām. Speciālu literatūru par veselīgu uzturu nemeklēju, taču, ja, piemēram, kādā interneta portālā “uzduros” virsrakstam par veselīgu uzturu, noteikti lasu šo rakstu un cenšos paņemt un atcerēties vismaz kādu atziņu. Tā, piemēram, jau labu laiku izvairāmies no gaļas izstrādājumiem, kuri satur E621 jeb nātrija glutamātu. Kā esam sapratuši, tas ir garšas pastiprinātājs gaļai. Liels bija pārsteigums, ka šī viela ir ne tikai lētās desās, bet arī dārgos gaļas izstrādājumos – vītinātās salami desās, kas maksā pat 10 eiro kilogramā. Vēl lielāks bija mans pārsteigums, kad es šo, nebaidīšos teikt, nāvējošo garšas pastiprinātāju ieraudzīju cepumos – piemēram, “Tuk Tuk” firmas krekeros ar bekona garšu,” saka S. Liepiņš. Viņš stāsta, ka pavisam nesen ģimene sākusi pastiprināti arī skatīties, kuros pārtikas produktos pievienoti augu tauki vai palmu eļļa. “To var atrast visur, kur cepšanai taupīts uz sviesta rēķina, piemēram, cepumos, bulciņās, ko iepriekš biju pieradis pa reizei nopirkt tuvējā lielveikalā. Droši varu sacīt, ka esmu gatavs šajā jomā izglītoties arī tālāk un uzzināt par citām vielām un produktiem, no kuriem izvairīties.”

S. Liepiņš uzsver, ka cilvēkiem vairāk vajag interesēties par to, ko viņi ēd. Īpaši, ja ģimenē ir bērni.
“Uzskatu, ka skolā bērniem obligāti būtu jāēd normālas, tikko pagatavotas pusdienas, kuras tiek sagatavotas pēc speciālas ēdienkartes. Ir nepieļaujami, ja bērni jau no mazām dienām pusdienu pārtraukumā dodas uz tuvējo veikalu pēc čipsiem un kolas. Manuprāt, vecāku pienākums to visu pārrunāt ar bērniem. Tāpat varu sacīt, ka pēc tā, ko ģimenē par uzturu esam runājuši, arvien grūtāk ieiet lielveikalos un kaut ko nopirkt. Pamazām atgriežos pie iepirkšanās Cēsu tirgū un specializētajos veikalos. Nevienu nevēlos lobēt vai reklamēt, bet uzskatu, ka krējumu un biezpienu labāk pirkt “Straupes” veikalā, nevis ievestos piena produktus lielveikalos,” saka cēsnieks.

Tāpat S. Liepiņš teic, ka ģimenē domā arī par to, lai pēc iespējas veselīgāk tiktu barots mājdzīvnieks. Kaut gan, kā smejot saka S. Liepiņš, kaķis pats ātri vien saimniekiem pasakot, kas ir vai kas nav ēdams.

“Nesen atklāju, ka Zoo veikalā pirkta kaķu barība ir krietni augstākas kvalitātes un mīļdzīvniekam garšo labāk, nekā lielveikalā iegādātā. Tāpat kaķim nav jāpērk barība, kurā ir graudiņi dzeltenā, sarkanā vai kādā vēl citā košā krāsā. Skaidrs, ka tur klāt būs kaut kādas krāsvielas,” pieredzē dalās cēsnieks.

Ierobežos kaitīgās transtaukskābes pārtikā

Domājot par veselīgāku uzturu un ēšanas paradumiem, valdība šonedēļ konceptuāli atbalstīja Veselības ministrijas virzītos noteikumus par maksimāli pieļaujamo veselībai kaitīgo transtaukskābju daudzumu Latvijas pārtikas produktos.

Valdība vienojās par ierobežojumiem noteikt vairāk nekā divu gadu pārejas periodu – stingrās normas pārtikas ražotājiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem būs jāsāk ievērot no 2018. gada 1. janvāra. Pēc šī termiņa vairs nedrīkstēs izplatīt pārtikas produktus, kur būs pārsniegts pieļaujamais transtaukskābju daudzums. Stingrās normas plānots piemērot ne tikai Latvijā ražotajiem produktiem, bet arī no citam valstī ievestajiem, kā arī tiem produktiem, kas tiek izplatīti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.

Valdības atbalstītais Veselības ministrijas virzītais noteikumu projekts paredz, ka transtaukskābju īpatsvars pārtikas produktos nedrīkst pārsniegt divus procentus no kopējā produktos esošā tauku daudzuma. Jāpiebilst, ka hidrogenētie augu tauki tieši tiek saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām, arī cukura diabētu un citām kaitēm. Organisms nemāk uzņemt un pārstrādāt transtaukskābes, tās var ievietoties šūnas membrānā, traucēt tās caurlaidību, kas savukārt var veicināt iekaisumu rašanos, un sekas parādās sirds un asinsvadu slimību un mirstības statistikā.

Tikai katra paša ziņā ir atbildība pret savu veselību. Turklāt nebūt ne modes lietai, bet drīzāk nepieciešamībai vajadzētu būt izpētīt pārtikas produkta sastāvu, pirms iegādājamies ko ēdamu veikalā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi