Ģimenes budžeta plānošana ir svarīgs solis pretī finansiālajai labklājībai. Budžeta plānošana nozīmē ne tikai savas ģimenes izdevumu un ienākumu uzskaiti, bet arī pašu plānošanu, nospraužot konkrētus mērķus.
Anna Broka, Vidzemes Augstskolas Pārvaldības virziena direktore, pauž pārliecību, ka salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm Latvijas labklājības līmenis nav visbēdīgākais, tomēr situācija jāvērtē valsts iekšienē. Valstī ir ļoti mazs turīgo slānis un ļoti liels skaits to cilvēku, kas nevar atļauties daudzas labklājības valstīm atbilstošas lietas. Kopumā sabiedrība nedzīvo labos apstākļos. A. Broka saka: „Problēma arī tajā, ka atsevišķas ģimenes, lai kā vēlētos, netiek laukā no tā sociālā slāņa, kurā atrodas jau vairākus gadus, pat gadu desmitus (seniori, personas ar invaliditāti, ģimenes ar bērniem, bez darba esošie). Daudzas ģimenes ir uz nabadzības sliekšņa robežas. Pie situācijas, kādā daudzi ir nonākuši, nav vainojami tikai paši cilvēki. Jābūt godīgiem un jāatzīst, ka labklājības līmenis nav tikai indivīda atbildība, bet arī valsts politiskā griba – rīcība dažādos laika periodos, tai skaitā krīzes periodā.”
Faktiski bērns ģimenē neprasa milzīgus resursus. Tas ir mediju un sabiedrības uzspiests viedoklis, un, ja mēs salīdzinām, kā bija atjaunotās Latvijas sākumā, tad tādi sociālie pabalsti kā, piemēram, bērnu pabalsti toreiz vispār neeksistēja. Pakāpeniski, situācijai mainoties, parādījās simboliskas summas. Pēdējā laikā pabalstu sistēma ir uzlabota, ja esi strādājošs vecāks, tad māmiņalga ir pietiekama, pie nosacījuma, ka nav ekskluzīvu vajadzību. Piemēram-mazam zīdainim viss pilnīgi jauns, pats labākais un daudz. „Arī es kā divu bērnu mamma sazinos ar draugiem un paziņām par lietotiem ratiem, gultiņu un drēbītēm. Zīdaiņu gultiņu nevar nolietot ne divu, ne triju gadu laikā, līdzīgi ar drēbēm un citiem piederumiem,” atzīst A. Broka.
Pārtika
Izmaksas sadārdzinās, ja runājam par pārtiku. No vienas puses, labi, ja visu var nopirkt veikalā, no otras puses, jānovērtē, un ir atbalstāma ģimenes iniciatīva iekopt savu dārzu, izaudzēt burkānus, tomēr arī par dārza kopšanu, jāatzīst, ka ne vienmēr izmaksas sanāk lētas – jāparēķina braukāšana un audzēšana. Par pārtiku runājot, noteikti atmaksājas mājās gatavošanas princips. Tad iespējams plānot un gatavot saskaņā ar savu ēdienkarti. „Pārtikas izmaksas Latvijā ir samērā zemas pret ES līmeni. Maize, dārzeņi, arī piena produkti (jogurts, biezpiens un tml.) pie mums joprojām ir lētāki nekā citur Eiropā. Sezonalitātē ļoti labi palīdz kaimiņu būšana, taču zivis, gaļa un arī siers uzskatāmi par samērā dārgām precēm. Tieši tāpēc gatavošanas un plānošanas prasmes palīdz saturēt ģimenes ikmēneša budžetu. Kaut arī viss netiek pierakstīts uz papīra, kaut kādam plānam galvā nedēļas skatījumā vajadzētu būt. Tas samazina arī nevajadzīgus izdevumus, braukājot pēc katra sīkuma uz veikalu, un disciplinē nepirkt vairāk, kā vajadzīgs,” saka Anna Broka. Paturot to prātā, veikalā vieglāk iegādāties preces cenu akciju laikā. Saldētavā vienmēr var atrast brīvu vietu un paglabāt nopirkto kādam laikam, tas atvieglo saimniekošanas principus. Ņemot vērā dzīves straujumu, mūsdienās ir daudz dinamisku vecāku un problēmas drīzāk sagādā laika plānošana. Jāraugās, lai ģimenē, kurā ir ma- zi bērni, katru vakaru nav ma- karoni ar sieru. „Tie vienkāršie ēdieni izrādās arī tie veselīgākie un vieglāk pagatavojamie, tiklīdz gatavo ko eksotisku, piemēram, suši, tā trīskāršojas gan izmak- sas, gan laika patēriņš-līdz ar to suši vakari retāk, kartupeļi, griķi, rīsi ar mērcīti, kotletes, vistas gaļa un salātiņi biežāk,” stāsta A.Broka.
Budžeta grāvēji
Noteicošais, kas jāņem vērā, veidojot budžetu ģimenei ar bērniem, ir bērnu vecums. Bērnam pieaugot, izmaksas strauji palielināsies. Kamēr viņi ir mazi, vecākam ir vara noteikt, ko bērni ēdīs un ko vilks mugurā, kurus pulciņus apmeklēs, bet uz kurām ballītēm neies. Bērnam pieaugot, nākas secināt, ka arī sociālā vide ārpus mājas maksā.
“Viens, ko es varu iztērēt savam bērnam savā mājā, bet pavisam kas cits, kad esi pakļauts spiedienam no malas. Tad izmaksas kļūst neprognozējamas. Latvijā ir tradīcijas svinēt ne vien dzimšanas dienas, bet arī vārda dienas, par citiem svētkiem nemaz nerunājot, jāapciemo radu un draugu loks-tās visas ir papildu izmaksas. It kā ietaupi un saki: „Ai! Nu mēs tā pieticīgi nosvinēsim manu vārda dienu,” bet tanī pašā laikā pārtērējamies citai vārda dienai, kas ir ārpus ģimenes loka. Izrādās, ka visi svētki ir budžeta grāvēji, tāpēc šajā gadījumā taupības princips būtu rīkošanās iepriekš. Varētu ņemt piemēru no skandināviem, kuri par Ziemassvētkiem domā laikus -jau tagad. Iepērk dāvanas, izmantojot sezonas preču atlaides,” norāda A.Broka. Arī alkohola lietošanas paradumi Latvijā pasākumu var sadārdzināt trīskārt. Atsakoties no alkohola, samazinās izmaksas un arī bērnu drošība ir prioritāte. Latvijā vieni jubilejas svin šitā, otri tā, un kopumā sanāk kaut kā, tāpēc arī izdevumos tas atspoguļojas ļoti dažādi. Tālredzīga domāšana attiecībā uz dāvanām un svētkiem sanāk izdevīgāka un mierīgāka.
Veselība
Tāpat slimošana vienmēr izmaksā dārgi. Arī šī nav tikai vecāku atbildība. Ja palūkojas ciešāk, sabiedrība ļoti grēko. “Varam runāt par veselību un imunitāti, bet, ja bērnudārzā, skolā vienā nelielā telpā, kurā visu dienu uzturas bērni, kāds apslimis vai neizārstējies, viņš aplipina citu, un tas automātiski visiem sadārdzina izmaksas,” atzīst A.Broka. Bērna veselība nav atkarīga tikai no vecākiem, no tā, vai bērns tiek rūdīts vai nerūdīts, kārtējo reizi tas ir sabiedrības kopējais domāšanas līmenis. Savā ģimenē ikvienam var būt augsti higiēnas standarti, bet, palaižot viņu uz skolu vai bērnudārzu, vecāks par atvases veselību vairs nevar galvot, un līdzekļus zālēm neviens neatliek, jo šīs lietas, protams, nevar ieplānot.
Sadzīves tehnika un mēbeles
Kas Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, pietrūkst? Tā ir nauda kvalitatīvai sadzīves tehnikai, mājokļa iekārtām un mēbelēm, kas kalpotu vismaz 10-15 gadus: „Šeit tehnika, ko vidējais slānis var atļauties, jāmaina drīz pēc garantijas laika beigām, kas parasti ir divi gadi. Laba sadzīves tehnika noteikti ietaupītu naudu ilgtermiņā. Līdzīgi ir ar mēbelēm, mājokļu remontu, lai dzīves vide bērniem un ģimenei būtu labvēlīga. Daudzas problēmas, negadījumi un veselība ir atkarīga tieši no tā, kāds ir tavs mājoklis. Vēsturiski būvētās ēkas ir mitras, pelē, centrālapkures sistēma (siltais ūdens) nav pieejams lielai daļai ģimeņu,” vērtē A.Broka.
No algas līdz algai
“Visos laikos ir iedzīvotāju grupa, kas iztiek no algas līdz algai. Var runāt par grupu ar vidēji zemiem ienākumiem, bet var arī runāt par cilvēku dažādo dzīvesveidu. Ir sabiedrības slānis, kas visos laikos dzīvo vienai dienai, bet ir vēl arī citi. No malas vērojam kādu ģimeni, kas dzīvo ļoti pieticīgi, bet te pēkšņi viņiem nopirkts viedtālrunis, labs televizors, vēl kaut kas. Visbiežākā reakcija – seko pārmetums un nosodījums: “Nu, kā! Jūs te knapi ēdat, bet tādas ekstras sapirkuši!” Bet te jāpaveras ciešāk, kā tad sabiedrībā ir definēta normāla dzīve? Bērns aiziet uz skolu, bet tur viņu izsmej par tālruni, kas pilda tikai visvienkāršākās un pašas nepieciešamākās funkcijas,” skaidro speciāliste.
Jāaicina vecāki aizdomāties, par ko viņi ģimenē runā ar saviem bērniem. Kā materializē vērtības, kā paši izsakās par apģērbu, jaunām tehnoloģijām, zīmoliem. Tas, kas šobrīd notiek, tas nav veselīgi un atspēlējas skolās. „Arī manā paziņu lokā ir bijuši gadījumi, kad skolā notiek materiālais mobings (pazemošana). Bērnam izsaka nicinošas piezīmes un pazemo apģērba dēļ vai tādēļ, ka viņa vecāki nevar atļauties dažādas ekstras. Vislielākā vecāku kļūda ir teikt, ka tā ir norma, jo tāda situācija ir bijusi arī viņu bērnībā. Šāda rīcība spiež tās ģimenes, kurām jau tā ir finansiāli grūti, tērēt faktiski neesošus līdzekļus, ņemt kredītus ekskluzīvām lietām, kuras nav pirmās prioritātes un arī nav īsti nepieciešamas bērna attīstībai, lai tikai viņa bērns skolā starp vienaudžiem netiktu sodīts par to, ka viņam nav,” uzsver Vidzemes Augstskolas Pārvaldības virziena direktore A. Broka.
Rēķini
Kas attiecināms uz rēķiniem, iespējams, der apsvērt izlīdzināto maksājumu. Tas palīdz mobilizēties.
Komentāri