Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Rota no Austrumu pasakas

Agita Liepiņa
12:48
16.09.2015
62
Agita Henna 1

Ķermeņa apgleznošanai izsenis piemitusi gan maģiska, gan praktiska nozīme. Hennas zīmējumi jeb mehndi (hindu valodā – „māksla”) nav izņēmums.

To aizsākumi meklējami pirms vairāk nekā 5000 gadu, kad Pakistānā, Indijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos iedzīvotāji ievēroja hennas pastas dziedinošās īpašības, atvēsinot tuksneša saules sakarsušo ādu. Šī hennas īpatnība radīja ideju par ķermeņa apgleznošanas mākslu, ko īpaši iecienīja nabadzīgie ļaudis, jo nevarēja atļauties rotaslietas. Hennas zīmējumi kļuva par skaistuma un laimes simbolu, kas kalpoja ne tikai kā izsmalcināts rotājums, bet arī savdabīgs talismans. Ar hennu apgleznots ķermenis bija kā amulets, kas palīdzēja piesaistīt un noturēt labos un skaistos notikumus.

Arī cēsniece Gunita Pētersone hennas zīmējumus pamanīja neparastā skaistuma un ornamentu dēļ. Pirms tam viņa trīs gadus apmeklēja gleznošanas nodarbības, bet vēlme pēc kaut kā jauna un nebijuša lika aut kājas un posties uz Rīgu, lai apgūtu hennas zīmēšanu pie vēdiskās astroloģes Ineses Dāvidsones. “Informāciju atradu internetā un par meistarklases veiksmīgu pabeigšanu ieguvu sertifikātu,” tā Gunita. Mācību laikā iegūtās zināšanas par ornamentu simbolisko nozīmi bagātināja priekšstatu par hennas zīmējumu kultūru. Ar attiecīgiem simboliem, ornamentiem iespējams iekustināt notikumus vai arī ko izmainīt mīlestības un attiecību jomā, veselībā vai karjerā. Vislabāk iedarbojas apaļas zīmes, piemēram, saule, puķe, mandalas.

“Zīmējot hennas zīmējumus, esmu kādā meditatīvā procesā. Notiek enerģijas apmaiņa, dažreiz tas īpaši jūtams- siltums iestrāvo manī. Arī klients izjūt vibrācijas. Tātad tas – abpusēji bagātinošs process. Laiks it kā pazūd. Dažkārt liekas, ka roka pati zīmē un sākotnēji iecerētais zīmējums tiek papildināts ar tā brīža improvizācijām,” stāsta Gunita.

Visbiežāk, protams, viņa savu prasmi neliedz sievietēm. Viņa apglezno plaukstas, pēdas un kājas, arī ķermeni. „Ja gribi, lai dzīve sagādātu izaicinājumu, veiksmi, mīlestību, veselību, apglezno kreisās rokas plaukstu, bet pēdu un kāju apgleznošana noder neizlēmīgām sievietēm, jo pēdas ir ķermeņa daļa, kas saskaras ar zemi un atbild par stabilitāti,” atklāj G. Pētersone.

Arī vīrieši labprāt ļaujas hennas zīmējumu burvībai, tikai viņi dod priekšroku mazāk grezniem, bet lakoniskiem latviešu ornamentiem – zīmēm, kas uzsver viņu vīrišķību.

Uz jautājumu – kā cilvēki reaģē uz Gunitas apgleznoto plaukstu – cēsniece nosmej, ka dažādi. “Ir cilvēki, kas ievēro, sajūsminās, aicina uz ballītēm, lai gūtu prieku no šīs senās mākslas. Ir tādi, kas uzskata, ka tā ir ākstīšanās un nekā nopietna tajā nav,” saka Gunita un turpina: “Man patīk zīmēt ar hennu, tas ir meditatīvs process, kurā esmu ar pilnu atdevi. Tā ir kā rotaļāšanās ar ķermeni. Dažkārt cilvēki taujā, vai tas ir grūti. Acis izjūt slodzi, vajadzīgs labs apgaismojums, roka arī nogurst.” Taču estētiskais baudījums, ko rada pabeigtais zīmējums, nogurumu padara kā nebijušu un lielākais gandarījums ir sievietes mirdzošās acis.

“Auguma rotāšana akcentē ķermeņa skaistumu un ļauj sievietēm kļūt izsmalcinātām un valdzinošām. Jau no senatnes ornamentos iekodētais vēstījums stiprina garu un ceļ pašapziņu, un kāpēc lai latviešu sievietes sev liegtu kādu brīnumainu Austrumu rotu?” retoriski jautā Gunita Pētersone.

Hennas zīmējumu ornamentālais krāšņums un nojausma par „Tūkstoš un vienas nakts pasakām” liek ziemeļnieciskajām latvietēm greznot savu ķermeni ar sarkanbrūno hennas rotājumu, neaizmirstot arī par dziedinošo un ezoterisko iedarbību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi