Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Pensionārs dzīvoklī

Monika Sproģe
09:29
09.10.2015
3
Macins 1

Lai tiktu pie Baibas, jākāpj uz trešo stāvu. Durvis atver īsa auguma kundze gados. Viņas vienistabas dzīvoklis remontēts sen, to var redzēt pēc vecmodīgajām tapetēm, kas saules gaismā krietni pabalējušas.

Pensionāre ir tīrīga, cik spēka, māju cenšas uzkopt pati. Gulta pārklāta ar tautisko segu, bet pie sienas pielikts jaunas sievietes portrets. Skaista meitene, izrādās, tā ir Baiba jaunības gados. Vecmodīgā sekcijā saliktas mazbērnu bildes, daži trauki un pāris grāmatu. Galds apklāts ar galdautu, un vienā tā galā uz avīzes izklāti nenogatavojušies tomāti. Klusumu šķeļ sienas pulksteņa tikšķēšana un Baibas kāju šļūkāšana.

Baibai nesen palika 85 gadi. Viņas trīs bērni sarīkoja dzimšanas dienas pasākumu ģimenes lokā, jo par savu pensiju viņa jubilejas svinības nevarētu atļauties. Baiba uzskata, ka viņai vēl paveicies, jo pēc visiem aprēķiniem un indeksācijas esot tikusi pie labas pensijas. Baiba mēnesī saņem 283 eiro. Tiesa gan, dzīvot vienai un vienai maksāt visus maksājumus ir pagrūti: “Vinnētāji jebkurā gadījumā ir tie pensionāri, kas vienistabas dzīvoklī dzīvo divatā. Es gāju uz pašvaldību lūgt atbalstu, un man piešķīra kompensāciju vienas pensijas apmērā, to es noglabāju savam mūžības ceļam. Katru mēnesi atlieku kādu summu, jo par divām manām pensijām mūsdienās pieklājīgas atvadas cilvēkam nevar sarīkot. Manā vecumā vairs neko nevar zināt, tās lietas var notikt negaidot.”

Baiba tur kārtībā savu saimniecību, jo daudzie rēķini reģistrēti un iešūti sarkanā mapē: “Augustā, savelkot visus maksājumus, par vienistabas dzīvokli samaksāju 29,78 eiro. Vēl atsevišķi klāt jāpierēķina elektrība 10,31 eiro, tālrunis 5,22, vienīgais logs uz ārpasauli (kabeļtelevīzija) – 5 eiro un 15,13 “Swedbankai” par kredītu, kas ņemts visiem kopīgi par mājas remontu. Gāzi es maksāju vienā piegājienā uzreiz par visu gadu, tur man aiziet 25,12 eiro, bet nekustamā īpašuma nodoklis manam vienistabas dzīvoklim sanāk 21 eiro uz gadu.” Baibai pienākas atvieglojumi sabiedriskajam transportam, taču tos viņa tikpat kā neizmanto: “Ar katru gadu man kļūst arvien grūtāk pārvietoties, tāpēc kustos maz. Tik, cik dēls mani izvadā pa ārstiem. Kad saņemos, aizeju līdz tuvējam veikalam, bet piemājas mazajā bodē vairs neiepērkos, jo tur pārdod sastāvējušos pārtiku.”

Kundzes veselība nav vairs kā jaunai meitenei, viņai konstatēts cukura diabēts. Šāda slimība prasa rūpīgu ārstēšanos un regulāru zāļu lietošanu. Zāles kompensē valsts, tomēr par recepti un ārsta vizīti jāmaksā pašai: “Nezinu, kā būtu, ja viss jāsedz pašai. Man bija acu operācija, kuru pilnībā apmaksāju no savas kabatas. Ārsti atklāja glaukomu. Gulēju Rīgas slimnīcā, par operāciju samaksāju 231 eiro. Tagad man ik pa trim mēnešiem jāiet pie acu ārsta atrādīties, par vizīti jānoliek 5 eiro, bet mēnesī zālēm tērēju 25 eiro. Cenšos, cik iespējams, izvairīties gan no saslimšanām, gan pārmērīgas zāļu lietošanas,” stāsta kundze.

Viņai sen vairs nav sava dārza, toties dēlam esot paliela saimniecība, kurā audzējot dažādus dārzeņus, vedekla katru gadu taisot dažādus konservus ziemai. “Kad dēls brauc pie manis ciemos, vedekla vienmēr saliek kaut ko no saviem pagraba krājumiem – ziemā tie ir ievārījumi un kompoti, bet vasarā viss, kas aug dārzā. Tā pārtikai izdodas nedaudz ietaupīt, bet lopu gan dēlam nav, tāpēc pēc gaļas, zivju konserviem, piena un maizes jāiet uz tuvējo veikalu, tur katru reizi iztērēju 12 eiro. Cik parēķināju, tad mēnesī pārtikā tērēju 140 eiro,” pastāsta Baiba.
Baiba atzīst, ka sen nav apmeklējusi nevienu publisku pasākumu. Pēdējo reizi bijusi cilvēkos, kad mazmeita beigusi augstskolu, tomēr nav arī tā, ka kundze itin nemaz netiek laukā no četrām sienām. “Dēls mani izvadā pa mazbērnu un mazmazbērnu jubilejām, braucam arī pie tālākiem radiem Latgales pusē. Joprojām cenšos apkopt tuvinieku kapu kopiņas Litenes kapos, kur guļ mans vīrs,” atmiņās dalās sirmā kundze.

Baiba ir ārkārtīgi pateicīga Dievam, ka viņas cienījamā vecumā viņai saglabājies gaišs prāts un viņa spēj sekot līdzi informācijai medijos, kā arī labi atceras visus faktus: “Citi manā vecumā sāk izbalēt un vairs nespēj atšķirt lietas. Kāds nemitīgi zaudē mantas un aizdomu pilns vaino radiniekus. Ar mani vēl viss ir kārtībā. Cenšos pieskatīt savas mantas, it īpaši dzīvokļa atslēgas. Zinu, kurp dodos, un apzinos, ko daru. Tā kā ar mani viss vēl labi.”
Baibas kundze atzīst, ka reizēs, kad iet uz veikalu, nopērk arī pa kādam žurnālam vai avīzei. Viņas dzīvokļa kāpņu telpā esot vairāki pensionāri, lai preses izdevumos neaizietu pārāk lielas summas, viņi ar žurnāliem un avīzēm draudzīgi mainās.

Katram pensionāram, pat ja viņš dzīvo tikpat lielā dzīvoklī kā Baiba, būs atšķirīgi apstākļi, atkarīgi no dzīvesveida, veselības stāvokļa. Tomēr no Baibas stāstītā var gūt nelielu priekšstatu par pensionāra dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
5

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
268

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
99

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi