Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Atklāt citādu Japānu

Jānis Gabrāns
09:55
09.10.2015
26
Ineta Japana 1

Par katru valsti mums izveidojies zināms stereotips, bet gadās, ka, nonākot konkrētajā vietā, redzētais nesaskan ar to. To piedzīvoja arī cēsniece Ineta Krūmiņa, viesojoties Japānā. Viņa ir Starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Y`s Men International” Eiropas reģionālā vadītāja, un šis amats lika doties uz konferenci Japānā. Par šo pasākumu būtu atsevišķs stāsts, bet šoreiz par Japānas jaunatklāšanu.

“Uzreiz jāsaka, tas nebija klasiskais ceļojums ar braukāšanu pa pilsētām,” norāda Ineta. “Pirmām kārtām tas bija darbs, no Japānas redzēju tikai divas pilsētas – Osaku un Kioto. Pie tam Osakā – tikai lidostu. Kioto ir vēsturiska pilsēta, vairāk nekā tūkstoš gadus bijusi Japānas galvaspilsēta un imperatora rezidence. Tā ir tempļu un svētnīcu zeme, bet nav tā modernā Japāna, ko biju gaidījusi.”

Toties pirmais iespaids gūts, un tas bijis izteikti pozitīvs. Atmiņā palikuši cilvēki, viņu milzīgā cieņa pret otru. Ja kāds japānis otram kaut ko pasniedz, to vienmēr dara ar abām rokām. Pat viesnīcā numuriņa atslēgu pasniedz ar abām rokām.

“Tas likās tik sirsnīgi,” stāsta Ineta. “Viņi ir ļoti laipni, izpalīdzīgi. To piedzīvoju jau lidostā. Gāju ārā no lidostas, izgājusi kontroles, lai dotos uz autobusu, pamanīju, ka kaut kur ielidošanas zonā esmu atstājusi somu ar datoru. Čemodānu atstāju turpat ārā, zināju, ka tas būs drošība, jo šajā valstī ir viszemākais kriminālais līmenis. Piegāju pie darbinieces, izstāstīju savu problēmu, un viņi uzreiz metās man palīgā. Viena pat skrēja līdzi, izveda visur cauri, un somu ātri atradām. Kāds jau to bija pamanījis un nodevis drošības dienesta darbiniekiem. Kad atgriezos autobusa pieturā, čemodāns, protams, mani gaidīja.”

Viesnīca bijusi blakus milzīgam parkam 63,2 kvadrātkilometru platībā, kurā atrodas imperatora pils. Tā nav grandioza būve, kādu iedomājamies pili, bet samērā zema celtne ar Japānai raksturīgajiem locītajiem jumtiem. Kito kopumā esot zema pilsēta, bez mūsdienīgiem debesskrāpjiem. Vienīgā milzīgā ēka – autoosta – 11 stāvos, ar lieliem veikaliem, eskalatoriem, ar skatu laukumu un gaisa dārzu uz jumta.

Atceroties kimono demonstrējumus Cēsīs, jautāju, vai pilsētas ielās japāņi staigā nacionālajos tērpos. I. Krūmiņa stāsta, ka staigājot, esot pat speciāli restorāni, kur dod 50 procentu atlaidi klientam, kurš atnācis nacionālajā tērpā: “Viņi grib to popularizēt, jo Japāna ļoti vērsta uz tūristiem. Pilsētā ir arī geišu jeb, kā viņi saka, – geiko rajons, kur kimono tērptas sievietes sastopamas vairāk. Mums bija iespēja tikties ar viņām konferences laikā. Kādā pārtraukumā sniedza deju paraugdemonstrējumus, pēc tam nāca ar mums parunāties. Varējām tuvumā izpētīt, kā veidotas frizūras, kā nokrāsotas sejas, uzzināt dažādas nianses. Piemēram, ka tās, kurām nav 15 gadu, ir maiko dejotājas, pēc šī vecuma sasniegšanas kļūst par geiko jeb geišu, kas nozīmē, ka viņa jau pieaugusi, izgājusi mācības. Atšķirība arī tajā, ka geišas krāso abas lūpas, kamēr maiko dejotāja – tikai apakšlūpu. Arī kimono ir dažādi, katrai niansei sava nozīme, katram reģionam raksturīgas iezīmes.”

Ineta stāsta, ka arī pašai bijusi iespēja ietērpties kimono: “Tas bija ļoti interesants pasākums. Bija dažādu krāsu kimono, varējām izvēlēties sev atbilstošāko. Japānietes mūs saģērba, pareizāk sakot, stingri satina šajā apģērbā. Jutos tajā labi, tikai paiet grūti, varēju vien tipināt maziem solīšiem. Iedeva arī kurpes, frizūras pašas pacēlām augšā, lai būtu kā japānietēm. Tad vispirms katrai nācās uztaisīt savu kūciņu, kas bija ļoti interesants process, pēc tam tējas ceremonijā parādīja, kā top zaļā tēja. Arī tas ļoti interesanti, ar daudzām darbībām, ko saprot tikai viņi. Pieļauju, ka ikdienā mājās japāņi tā tēju negatavo, tas tiek saglabāts kā kultūras mantojums. Jāteic, ka tēja nemaz neatgādināja zaļo tēju, ko dzeram mēs, tāda izteikti zaļa, putojoša.”

Ineta stāsta par lielo tīrību, kas pārsteigusi visa brauciena laikā. Pārsteidzošākais – šo dienu laikā neredzējusi nevienu mušu, pat tirgū ne. Arī ielās tīrība, nekas nekur nemētājas.

“Mūsu grupā bija cilvēks, kurš trīs gadus strādājis Japānā vēstniecībā un ļoti ietekmējies no vietējās kultūras, arī kārtības. Kādas pastaigas laikā, kad skatījāmies daudzos tempļus, pamanīju, kā viņš paņēma kāda tūrista atstātu pudeli un nesa uz atkritumu urnu. Tiesa, to urnu tur nav daudz, visi visu nes līdzi. Tur neviens neko zemē neatstāj. Teikšu, ka sajutos jocīgi, jo biju tai pudelei pagājusi garām,” stāsta Ineta.

Atmiņā palikusi arī viņu ēšanas kultūra. Japāņi ēdot maz, neesot redzējusi nevienu resnu cilvēku. Porciju apjoms labi bijis redzams gan pusdienu kastītēs, gan svētku vakariņās. Vispirms maziņa uzkoda jeb starterītis, tad zupa jeb buljons krūzītē, kādā mēs espresso kafiju dzeram, arī pamatēdienā tikai viens zivs gabaliņš ar pārliktiem sparģeļiem un minimāla kūka desertā. Lai arī porcijas mazas, vienmēr pieticis un bads nekad nav justs.

“Mūs uzaicināja uz īstu japāņu restorānu, kurā ieejot uzreiz bija jānovelk kurpes. Tad ar basām kājām jāiet pie galda. Grīda polsterēta, jo uz tās arī pie galda jāsēž, kājas ieliekot tādā kā bedrē zem galda. Tur nesa visādas ēdamlietas, no katras pavisam nedaudz, bet beigās bijām pārēdušās. Nogaršoju arī jēlas zivis un garneles, jo viņiem tas cieņā, un jāteic, nebija nemaz tik traki. Noslēgumā kūciņas, pēc izskata kā mūsu vecrīgas, bet iekšā – saldējums. Teikšu atklāti, ka mūsu deserti un kūciņas ir garšīgāki.”

Kā jau minēts, iespaids par šo Uzlecošās saules zemi Inetai palicis ļoti pozitīvs, un tagad esot vēlme redzēt arī moderno Japānu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi