Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Dārzā darba netrūkst arī oktobrī

Līga Popova
12:16
21.10.2015
18

Izskatās, ka siltāks vairs nekļūs, ja jau gaidāms sals, tad varbūt vajag vēlreiz pārstaigāt dārzu un palūkoties, vai vārīgākie augi un koki ir labi ieziemoti. Citugad par vienu no labas ziemošanas priekšnoteikumiem lielāko tiesu bija parūpējusies pati daba, proti, bija pietiekams augsnes mitrums, bet šogad nekā. Bail pat domāt, kas notiks ar dārzu, jo zeme ir sausa kā pulveris. Ja augiem ar dziļu un varenu sakņu sistēmu, kā peonijām, tas nav dzīvības un nāves jautājums, tad flokši būs pamatīgi jālaista. Īpaši svarīgi tas ir augiem un krūmiem ar virspusēju sakņu sistēmu, piemēram, rododendriem. Ja vasarzaļie vēl kaut kā izturēs, tad mūžzaļie ziemu nepārcietīs. Un laika prognozes lietu nesola. Aplaistiet visus augus – par ļaunu nebūs. Ļoti svarīgi tas ir arī sīpolaugiem (krokusi, narcises, tulpes u.c.). Bez mitruma tie nesakņosies, bet laba apsakņošanās ir galvenais ziemošanas priekšnosacījums, it īpaši narcisēm. Nav jau pirmais sausais rudens mūsu dārzkopju gaitās, tā kā pieredze, dažkārt pat ļoti sāpīga, ir gūta.

Ziemcietes, gadiem augot vienā vietā, it kā ceļas uz augšu, tāpēc tās noteikti būs pateicīgas par lapu vai kūdras sedziņu – pavasarī varēs noņemt. Lai gan ilgi audzis asparagu krūms diez vai izsals, tomēr arī to vajadzētu mulčēt ar kūdru, tad maijā varēs baudīt delikatesi – sparģeļus.

Ja rozēm vēl zaļas lapas, tad atlapot savu stīgotājrozi nudien nevaru atļauties, daudz stundu būtu jāpavada ar šķērēm rokā, un nav jau arī īpašas nepieciešamības, jo šī procedūra ir tikai nodrošināšanās pret pelēšanu. Tējhibrīdu un floribunda rozes ir krietni mazākas, un tās var un vajag atlapot. Vēl var pagūt arī saīsināt nenobriedušās zaru galotnes, bet pieliekšana un piesegšana ar egļu zariem gan jāveic tikai tad, kad esat pārliecināti – ziema neatkāpsies un sals būs mīnus 10 grādi. Ļoti skaistās augstcelmu rozes vislabāk izrakt un pārziemināt pagrabā. Var jau arī mēģināt pieliekt un pārziemināt uz lauka, bet tas ir riskanti.

Ko daži eksotu mīļotāji darīs ar saviem magnoliju un citiem krūmiem, iestādītajiem un vēl jaunajiem tulpju kociņiem, ginkiem un citiem smalkumiem, vai ietīs salmos, salnu plēvē vai vienkārši ietērps skuju mētelītī, tas jāprasa viņiem pašiem, bet visi pērlīgie augi prasa papildu rūpes. Par segšanu ir dažādas domas – tā populārā koku zinātāja Aija Kaškure saka: “Kam ir jānosalst, tas nosals.” Šogad apciemojām viņas privāto audzētavu, un tur tiešām ir daudz jaunu kociņu ar vāju salcietību, kas tomēr jau sasnieguši divu metru augstumu, un tas ir kritiskais garums, kurš jāsasniedz, lai varētu būt drošs, ka kastanis vai burvju lazda jūsu dārzā būs uz palikšanu. Kolekcionārs jau var atļauties saviem dārgumiem veltīt papildu stundas, lai tos nosargātu vārgajos jaunības gados, toties ar kādu lepnumu pēc tam var viesiem un kaimiņiem rādīt – redziet, man šī magnolija aug un zied pat bargajā Cēsu klimatā…

Sāk krist lapas, kas pamazām jāsagrābj, un pirmās – uz kompostu, bet beidzamās – puķu dobēm, kuras jāpiesedz. Mans dārzs katru rudeni ietinas lapu mētelītī, kuru novelku pavasarī līdz ar visām sīkbūtnēm, kas tur pārziemojušas, lapas novietoju komposta kaudzē. Tad arī nolasu gliemežus, kuri tīri jauki pārziemoja zem siltās sedziņas. Darbs jau tas ir milzīgs – lapas it kā divreiz jāgrābj, bet tad nav rūpju par izsalšanu. Kopā ar lapām arī gliemeži nonāk komposta kaudzē un bagātina to ar savu čaulu kalciju. Komposta kaudzi nosedzu ar melno plēvi, kas palīdz uzturēt augstu temperatūru un ļauj iznīcināt gan kaitēkļus, gan slimību dīgļus un pat nezāļu sēklas.
Mēslot jau ir par vēlu, bet pelnu pakaisīšana pirms mulčas nu gan nekaitēs. Pati visu vasaru esmu krājusi pirts pelnus, tagad varu izsaukties: kas var būt labāks par šo! Pelnos visvairāk ir kālija, tikai, dieva dēļ, neiestrādājiet pelnus skābu augsni mīlošo augu barošanai – rododendriem, viršiem u.c.

Arī ziemā pelni tiek rūpīgi krāti, pavasarī tos izmantoju mēslošanai, pelnu uzlējumu – slimību apkarošanai, bet bitenieki ar tiem nokaisa sniegu ap bišu mājiņām, lai to ātrāk nokausētu, jo bitēm pirmajā izlidošanas reizē tīk nosēsties uz baltām virsmām, bet uz baltā sniega tās nosalst. Protams, bišu pirmās izlidošanas dienā saimniece nedrīkst izkārt žāvēšanai izmazgātus palagus, citādi viss darbs vējā. Bites tos izmantos savai tualetei.

7.oktobrī apsala dālijas – saka, ka nevajag uzreiz rakt ārā, bet darīt to pēc piecām un vairāk dienām. Tie, kam jau gadiem augušas dālijas, zina, ka tās pēc izrakšanas vajag apžāvēt un tad novietot vēsā vietā ziemošanai. Arī gladiolu un montbrēciju rakšanai pats pēdējais brīdis ir klāt. Ko darīt ar galtonijām – paliek dārznieka ziņā. Piesegtas tās pārziemos dārzā, bet, ja ziema būs ļoti barga, var arī izsalt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
140

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
247

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi