Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Tēvu un dēlu sajūta

Jānis Gabrāns
11:51
26.01.2016
24

Pārgājiens dabā vairāk saistās ar siltām, jaukām vasaras dienām, taču izrādās, īpašu piedzīvojumu var gūt arī ziemā. Pavisam nesen uz kopīgu pārgājienu tēvus un dēlus aicināja Mareks Dombrovskis ar savu saliedet.lv komandu. Viņš stāsta, ka ideja par šādu pārgājienu radusies, piedaloties trīs dienu izdzīvošanas kursos Lielbritānijā: “Tur redzēju šādu paaudžu mijiedarbību un sajutu – tas ir kas emocionāli skaists un īsts.”

Viņi izsludināja šādu pārgājienu, nosakot, ka dēlam jābūt astoņus līdz 13 gadus vecam. Interese izrādījusies pārsteidzoši liela. Nolemts, ka vairāk par 11 ģimenēm nevar piedalīties, lai gājēju rinda nav pārāk gara, jo apvidus smags. Rezultātā daudziem nācies atteikt un apsolīt, ka janvāra beigās būs vēl viens pārgājiens.

PĀRGĀJIENĀ. Mareks Dombrovskis ziemas pārgājienā vada tēvus un dēlus, kuriem šī bija iespēja ne tikai sajust dabu, mācīties izdzīvošanas elementus, bet arī labāk saprast vienam otru. Foto: NO ALBUMA

* PĀRGĀJIENĀ. Mareks Dombrovskis ziemas pārgājienā vada tēvus un dēlus, kuriem šī bija iespēja ne tikai sajust dabu, mācīties izdzīvošanas elementus, bet arī labāk saprast vienam otru. Foto: NO ALBUMA

Nakts mežā

Mareks uz vietu, kur bija ieplānots sākt pārgājienu, devās jau iepriekšējā vakarā, lai pārlaistu nakti mežā un atsvaidzinātu savulaik gūtās izdzīvošanas iemaņas.

“Apzināti neņēmu līdzi neko nakšņošanai, lai būtu kā situācijā, kad piespiedu kārtā nākas palikt mežā. Tā bija viena no aukstajām naktīm, vakarpusē termometrs rādīja –26 grādus. Rīta pusē bija nedaudz siltāks, bet kopumā nakts bija gana izaicinoša. Atceroties apgūto, nakšņošanai izvēlējos pareizo vietu pie kādas klints, un, kurinot ugunskuru, bija pat patīkama sajūta. Kādas četras stundas naktī pat gulēju ciešā miegā, pārējais bija tāda atpūta un grozīšanās. Grūtākais, ka salst seja, bet, ja pareizi uzliek virsū jaku un neelpo guļammaisā, to var pārciest. Atzīšos, no rīta bija vēsi, tāpēc vajadzēja celties un aktīvi izkustēties, lai atkal būtu formā. Kad visi ieradās, biju iekurinājis ugunskuru un sagaidīju ar karstu tēju. Tādējādi uzskatāmi varēju parādīt, kā mežā sagatavot sev naktsmītni, kas jāņem vērā, lai varētu arī –25 grādos pārnakšņot, nenodarot pāri veselībai,” stāsta M. Dombrovskis.

Viņš norāda, ka šāda nakts dabā liek pārskatīt tās uzpūstās vērtības, ko mums vajag ikdienai, dzīvojot komfortā. Patiesībā šādas iemaņas vajadzētu katram, jo nekad nevar zināt, kad varam nonākt kādā ekstrēmā situācijā.

Kur paliek ūdens

Pārgājienā piedalījās tēvi un dēli no Rīgas, Siguldas, Ikšķiles, citām Vidzemes vietām, kopā noejot apmēram 25 kilometrus gar Braslas upi no Valmieras šosejas līdz ietekai Gaujā. Līdztekus iešanai bija dažādi uzdevumi, kuros Mareks ar kolēģi dalījās pieredzē, kas jāzina, dodoties ziemas pārgājienā. Tēvi un dēli centās iekurt ugunskuru ar kramu, mācījās veidot naktsmītni, pārvarēt šķēršļus, pa trosi ceļoties pāri upei, apguva orientēšanos, veica citus uzdevumus.

“Taču pāri visam bija iespēja tēviem pabūt vairāk kopā ar dēliem kopīgā piedzīvojumā,” saka M. Dombrovskis. “Mūsuprāt, tēvs dēlam ir kā karte un kompass uz lielo dzīvi. Mūsu laikos tēvi ar darbiem, aizņemtību attālinājušies no šādiem kopīgiem pārgājieniem. Šī bija iespēja tēviem izaicināt sevi, paņemot līdzi šajā piedzīvojumā arī dēlu. Bija patīkami redzēt, kā veidojās gan sadarbība, gan zināmā mērā sāncensība. Varēja just, ka ne puika grib padoties un teikt, ka vairāk nevar, ne tēvs parādīt, ka viņam grūti.”

Šādi gari pārgājieni ziemā pa mežu mūsdienās nav bieži. Tā bija iespēja puikām sajust dabu īpaši tuvu, tā teikt, būt ar to aci pret aci. Mareks stāsta, ka atmiņā joprojām ir kāda puikas jautājums, kas licis domāt, ka dabas izzināšana nepieciešama: “Viens no zēniem jautāja: “Tēt, kur paliek ūdens, kad uz upes ir ledus?” Var skaidrot, ka ūdens pārvēršas ledū, bet viss taču nepārvēršas. Šāds pārgājiens ir iespēja ne tikai ieraudzīt dabu, bet arī tajā notiekošos procesus. Kāds tēvs, ar kuru sazinājāmies dažas dienas pēc pārgājiena, atzina, ka nākamajā dienā bijusi atpūta, bet dienu vēlāk dēls jau prasījis, vai pavasarī arī abi tā kopā kaut kur iešot.

Mums gribas, lai šajā laikā, kad pilsēta piedāvā tik daudz atpūtas iespēju, mēs nepazaudētu saikni ar dabu. Ja jaunajai paaudzei nedodam iespēju izbaudīt dzīvi dabā, kur to ņemt? To nevar sajust, sēžot pie datora. Var teikt, mēs braucam uz Ēģiptes kūrortiem, bet, iespējams, daudz lielāks piedzīvojums un ieguvums ir no vienas šādas kopīgi pavadītas dienas mežā.”

Esam vajadzīgi viens otram

To, ka pārgājiens izdevās, vislabāk apliecina kāda tēva ieraksts facebook: “Kaut ko tādu piedzīvoju pirmo reizi mūžā. Milzīgs gandarījums, ka kopā ar dēlu paveicām krietnu attālumu pārgājienā pa kalnainām vietām, aukstumā. Protams, prieks par apgūtajām iemaņām jeb to, ko parasti pilsētā nekad neiemācīsimies – iemaņas, kā dzīvot dabā, kā kurt ugunskuru, veidot naktsmītni dabā, kā orientēties mežā. Bet galvenais, ka pārgājiens tiešām stiprināja vecāku un bērnu attiecības. Pārgājienā sapratu, ka esam ļoti vajadzīgi viens otram.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi