Cēsu dzīvokļu saimniecības pārvaldes foajē tikai retais var vienaldzīgi paiet garām akvārijam. Tā vien gribas piesēst pie nelielā galdiņa un pavērot zivtiņu ikdienu. “Plānojot remontus pirms septiņiem gadiem, kad daudz kas tika pārbūvēts, kāds ieteicās, ka varētu būt arī akvārijs, visi uzreiz piekrita. Bija diskusijas, kādu bildi likt foajē, bet par akvāriju gan ne,” stāsta SIA “CDzP” grāmatvede Skaidra Dālmane. Akvārijam foajē ir arī praktiska nozīme, tas kalpo kā logs, jo caur to lietvede redz, kurš ienāk. Tagad visi pieraduši, un tā vien šķiet, ka,ejot garām zivtiņām, pasmaida, pat neuzmetot tām īpašu skatienu.
Akvārijs patīk gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Tiesa gan, ikdienā darbiniekiem nav laika vērot zivtiņas, bet apmeklētāji labprāt velta kādu mirkli. Ja atnāk pieaugušais ar bērnu, viņš mierīgi var kārtot lietas, jo atvase apsēdīsies pie akvārija un visu uzmanību veltīs ūdens iemītniekiem. Tur nav nekā pārsteidzoša, jo arī zinātnieki atklājuši, ka akvārijs nomierinoši iedarbojas uz cilvēka nervu sistēmu. Ikdienas skrējienā un apkārtējo problēmu gūzmā brīdis pie akvārija rada harmoniju.
“Skolēni, ejot garām pa ielu, piestāj, caur stikla durvīm skatās uz akvāriju. Viņiem tas šķiet interesants,” pastāsta Skaidra Dālmane.
Jau ilgāku laiku akvārijā dzīvo tikai divu sugu zivtiņas. Agrāk bija lielāka dažādība. “Kādas varējām atļauties, tādas nopirkām. Vienas savu mūžu nodzīvoja, citas diemžēl barā neizdzīvoja. Bija gailītis, bet citas zivis tam regulāri uzbruka, aste un spuras bija sapluinītas. Bija četri samiņi, palicis viens. Tam neklājas viegli, jo kaimiņienes nepārtraukti dzenā. Agrāk tas cītīgi tīrīja akvāriju, tagad palicis slinkāks, kāpēc strādāt, ja dod barību,” par novēroto stāsta Skaidra Dālmane. Tiesa, sami vairāk strādā naktsmaiņā – diennakts tumšajā laikā ar snuķīti notīra aļģes no akvārija sieniņām. Dienu tas lielākoties velta citām nodarbēm, arī lai slēptos. Akvārijā mīt četru paaudžu gurami.
Lietvede Gita Kanēle vienreiz dienā baro zivtiņas. Tikko pieiet akvārijam ar trauciņu rokās un grasās pacelt vāku, visa saime atdzīvojas, sākas strauja kustība. Arī sams bailīgi izlien no slēptuves un tramīgi ķer tārpiņus, kas peld ūdenī. Viena gurami cenšas to pabiedēt un uzstājīgi dzen prom slēptuvē. Dzeltenais nekauņa tāpat izturas arī pret radiniekiem, sevišķi jaunākajiem, bet nekautrējas patramdīt arī visvecāko. Tam jau krāsa pabalējusi, pats lēnīgāks un vairāk uzturas ūdens burbuļu, kuros ir skābeklis, tuvumā.
Zivtiņām darbinieki pērk saldētos tārpiņus, tos ērti izbarot un ūdens iemītnieki atzīst par garšīgiem. Sākumā no mājām nesa salātu lapas, kādu garneli, bet pirktā barība ir ērtāka. Krūzītē izšķīdina un ieber akvārijā. Arī brīvdienās kāds no darbiniekiem uzņemas rūpes un pabaro zivtiņas.
“Kad kādu rītu pirmoreiz ieraudzījām tikko dzimušās zivtiņas, bija liels pārsteigums. Tikai pāris centimetru garas! Vienu jestrāko nosaucām par Oskaru. Diemžēl ne jau visas zivtiņas izdzīvo. Arī Oskaram drīz vien kāda cita zivs nodarīja pāri. Mātes ilgāku laiku ikrus sargā mutē, tad izlaiž, atkal savāc – tas ir interesanti. Mums akvārijā bija arī bērnudārzs, kastīte, ko ielaiž akvārijā un kurā aug mazuļi,” pastāsta Skaidra Dālmane.
Vienreiz mēnesī “CDzP” pēc darba stundas divas ir lielā talka. Tad visi, kuri vien var, tīra akvāriju. Jāizlej ūdens, akvārijs jāizmazgā, akmeņi jānomazgā un jākarsē, filtri jātīra. “Darba ir daudz, tāpēc arī darām visi kopā, un, tā kā zivtiņas visiem rada prieku, ikreiz iesaistās daudzi,” saka Skaidra Dālmane un piebilst, ka mājās, iegādājoties akvāriju, jāapzinās, ka tā uzturēšana prasīs laiku un arī līdzekļus.
Sabiedriskās vietās Cēsīs vēl akvāriji priecē darbiniekus un apmeklētājus Cēsu klīnikā, aptiekā Uzvaras bulvārī. Kāpēc gan tie nevarētu būt arī citviet, kur cilvēkiem ikdienā nākas pagaidīt rindā, piesēst, lai uzrakstītu kādu iesniegumu, pagaidīt uz konsultāciju.
Komentāri