Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Lieldienu galdā raibas olas un svētku pasha

Druva
12:08
23.03.2016
289
Fotomartamartinsone Skesteri 3 1

Lieldienas ienāk katrā mājā. Citam tās cieši saistās ar kristīgo pasauli, citi svin pavasari. Taču, lai kā arī nebūtu, katrā mājā tiek klāts svētku galds, ko šoreiz darījām arī mēs – laikraksts “Druva” un kafejnīcas “Šķesteri” vadītāja Irīna Šķestere. Pie svētku galda ciemos aicinājām Straupes draudzes evaņģēlisti, mācītāja pienākumu izpildītāju Daigu Ummeri.

Daiga Ummere stāsta, ka arī savās mājās viņa svin Lieldienas un kopā ar bērniem, mazbērniem tiek krāsotas raibas olas un klāts svētku galds. Tāpat Daiga piemin gavēņa laiku, kuru cilvēki izdzīvo dažādi. Citi šajā laikā atsakās no gaļas ēšanas, citi no kāda kaitīga ieraduma vai vienkārši pievēršas sarunām ar Dievu, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem.

“Lieldienu galds jāklāj ar mīlestību, un tieši tā arī jāsagaida ciemiņi. Pat daudz nevajag prātot, ko īpašu likt galdā, bet vairāk domāt tieši par attieksmi, kā mēs cilvēkus uzņemam,” saka D. Ummere un bilst, ka Lieldienās visjaukākā kopā būšana ģimenei ir, krāsojot olas. Arī pirmo zaļumu meklēšana dabā, ko izmantot olu krāsošanā, ir jauks, kopīgs pasākums.

“Ikdienā ģimenei neiznāk bieži būt kopā, ja bērni ir lieli un ir prom savā dzīvē. Tad šādi svētki ir kopā sanākšana. Ja runājam par svētku galdu, arī es gatavoju Lieldienu pashu, un prieks, ka šodien arī “Šķesteru” saimniece dalīsies ar savu recepti,” saka evaņģēliste un atklāj, lai nu kas, bet viņai ģimenē Lieldienas ar zaķiem gan nesaistās. “Ja nu vienīgi tik daudz, ka galdā liekam pūpolu zariņus un pūkainie pūpoliņi patiesi atgādina zaķa ļipiņas,” smaidot saka D. Ummere.

Kafejnīcas “Šķesteri” vadītāja norāda, ka pavasaris nāk ar vieglumu, līdz ar to bieži cilvēki vēlas nomainīt ierasto ziemas ēdienkarti. Savukārt Lieldienās galdā jāceļ olas, tās var būt vistu, paipalu vai strausu.

“Lieldienās krāsojam olas, rīkojam olu kaujas un olas gatavojam arī dažādos ēdienos. Mēdz teikt, ka olās ir sliktais holesterīns. Es gan domāju citādi un uzskatu, ka olas jāēd un tajās nekā slikta nav. Šodien, klājot Lieldienu galdu, domāju arī par to, lai ēdienu varētu pagatavot ātri un lai tas nebūtu dārgi. Nav patīkami, ja svētki sagādā finansiālu traumu ģimenes budžetam vai ja saimniece, gatavojot maltīti, virtuvē pavada neskaitāmas stundas. Šodienas maltīti var pagatavot pusstundas laikā, un viss būs ļoti garšīgi,” saka “Šķesteru” saimniece.

Pagatavotos ēdienus baudīja arī mūsu šīs reizes viešņa Daiga Ummere, kura sacīja, ka viņai interesants šķiet kartupeļu medaljonu un siļķes pasniegšanas veids.

“Man garšo arī dažādi salāti. Ir kāda recepte, ar kuru varu dalīties un kuru arī var izmantot Lieldienu laikā. Bļodiņā sagriež vārītas olas, redīsus, svaigu gurķi un visu sajauc ar majonēzi un krējumu. Var pievienot zaļumus – pirmos, uz palodzes izdiedzētos, lociņus. Vienkārši, bet garšīgi pavasara salāti,” bilst Daiga.

Runājot par svētku galda klāšanu, I.Šķestere bilst, ka svētku galds vienmēr būs svinīgāks nekā ikdienā. Galda klājuma pamats vienmēr ir galdauts. Lieldienās var uz galda klāt krāsainu galdsegu. Tā var būt dzeltena, zaļa. Var izmantot arī divu krāsu galdautus neparastākam galda klājumam. Kā pamatu noklāj, piemēram, baltas krāsas galdautu, bet pa vidu, nedaudz saburzīti, šaurākā strēmelē izklāj citas krāsas galdautu. Izveidotajās krunkās var izkārtot olas un citus dekoratīvos elementus, kas piestāv šiem svētkiem. Galda vidū var izklāt arī šauro galdautu.

“Viens no Lieldienu simboliem ir olas, tāpēc ar to izmantošanu galda klājumā nevajag skopoties. Arī mums šodien uz galda ir krāsotas olas. Esmu izmantojusi mazās paipalu oliņas, kuras bez krāsošanas ir interesantas un noder arī jautrās olu kaujās,” saka I. Šķestere un norāda, ka Lieldienu galdam piestāv zaļumi – plaucēti koku zari vai pirmie pavasara ziedi. Ja nav paspēts laikus zarus izplaucēt, koku zaros var iekārt mazas oliņas, dekorus vai iespraust dekoratīvos knaģus ar Lieldienu motīviem.

Kartupeļu medaljoni ar olu un siļķu rolmopšiem

fotoMartaMartinsone_Skesteri (2)Nepieciešams:
Kartupeļi
Olas
Marinēta siļķe
Majonēze
Smalki sagriezts sīpols
Sāls, pipari
Zaļumi dekorēšanai

Novāra kartupeļus, sagriež medaljonos un nedaudz apbrūnina cepeškrāsnī. Atdzesētus kartupeļu medaljonus kārto traukā. Uz katra kartupeļa medaljona liek cieti novārītas olas šķēli. Tad virsū kārto siļķes rolmopša šķēlīti. Pārlej ar majonēzi, rotā ar sīpolu gredzeniem un zaļajiem lociņiem. Viegli pārkaisa ar sāli un pipariem.

Paipalu olu un rukolas salāti

fotoMartaMartinsone_Skesteri (1)Nepieciešams:
Lapu salāti
Rukola
Ķirštomāti
Gurķi
Kukurūza
Paipalu olas
Olīveļļa
Balzamiko mērce
Baziliks
Sāls
Citrona sula

Salātus, rukolu sagriež. Pievieno uz pusēm sagrieztus ķirštomātus, gabaliņos sagrieztu, svaigu gurķi, sakapātas paipalu olas, kukurūzu un garšvielas. Labākai garšai pievieno nedaudz olīveļļas un balzamiko mērci.

Pavasarī šajos salātos var likt arī kādu pieneņu lapu. Salātiem klāt var pasniegt svaigas bērzu vai kļavas sulas, kurām pievienota citrona vai apelsīna šķēlīte. Tikpat labi var pasniegt ar avota ūdeni, kurā iegremdētas dzērvenes. Salātiem klāt pasniedz maizi un sviestu.

Lieldienu pasha

fotoMartaMartinsone_Skesteri (4)Nepieciešams:
500 g 18% biezpiena
2 olas
100 g sviesta
200 g skāba krējuma
150 g cukura
100 g sasmalcinātu mandeļu
50 g rozīņu
100 g žāvētu aprikožu un plūmju
2 tējk.vanilīncukura

Biezpienā pa vienai iemaisa olas. Pievieno un iemaisa krējumu. Atsevišķā bļodā ieliek sviestu, cukuru un vanilīncukuru, to, uz lēnas uguns sildot, kausē. Izkausētajā masā iemaisa biezpienu, kurā iejauktas olas, un turpina uz lēnas uguns visu maisīt. Pamazām masa kļūst šķidra un karsta, to turpina maisīt, bet neuzvāra.

Masai pievieno sakapātas mandeles, sagrieztas žāvētās plūmes un aprikozes. Masu liek traukā, kas izklāts ar marli (tā var būt ieklāta divās kārtās). Kad trauks piepildīts, pārklāj to ar marli, liek virsū šķīvi un uz tā virsū slogu. Masu liek ledusskapī uz 12 stundām. Jāatceras, ka ledusskapī trauku liek ar augšpusi uz leju, lai biezpiena sūkalas notek uz šķīvja. Kad laiks pagājis, trauku izņem no ledusskapja, izceļ marli ar biezpiena masu no trauka, noņem marli. Pasha gatava. To dekorē ar augļiem, dzērvenēm vai ko citu.


Paldies par sarūpēto pārtikas grozu un viesmīlību kafejnīcai “Šķesteri” Straupes pagastā un personīgi saimniecei Irīnai Šķesterei.

Skesteri_LOGO

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
247

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi