Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Lieldienu galdā raibas olas un svētku pasha

Druva
12:08
23.03.2016
92
Fotomartamartinsone Skesteri 3 1

Lieldienas ienāk katrā mājā. Citam tās cieši saistās ar kristīgo pasauli, citi svin pavasari. Taču, lai kā arī nebūtu, katrā mājā tiek klāts svētku galds, ko šoreiz darījām arī mēs – laikraksts “Druva” un kafejnīcas “Šķesteri” vadītāja Irīna Šķestere. Pie svētku galda ciemos aicinājām Straupes draudzes evaņģēlisti, mācītāja pienākumu izpildītāju Daigu Ummeri.

Daiga Ummere stāsta, ka arī savās mājās viņa svin Lieldienas un kopā ar bērniem, mazbērniem tiek krāsotas raibas olas un klāts svētku galds. Tāpat Daiga piemin gavēņa laiku, kuru cilvēki izdzīvo dažādi. Citi šajā laikā atsakās no gaļas ēšanas, citi no kāda kaitīga ieraduma vai vienkārši pievēršas sarunām ar Dievu, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem.

“Lieldienu galds jāklāj ar mīlestību, un tieši tā arī jāsagaida ciemiņi. Pat daudz nevajag prātot, ko īpašu likt galdā, bet vairāk domāt tieši par attieksmi, kā mēs cilvēkus uzņemam,” saka D. Ummere un bilst, ka Lieldienās visjaukākā kopā būšana ģimenei ir, krāsojot olas. Arī pirmo zaļumu meklēšana dabā, ko izmantot olu krāsošanā, ir jauks, kopīgs pasākums.

“Ikdienā ģimenei neiznāk bieži būt kopā, ja bērni ir lieli un ir prom savā dzīvē. Tad šādi svētki ir kopā sanākšana. Ja runājam par svētku galdu, arī es gatavoju Lieldienu pashu, un prieks, ka šodien arī “Šķesteru” saimniece dalīsies ar savu recepti,” saka evaņģēliste un atklāj, lai nu kas, bet viņai ģimenē Lieldienas ar zaķiem gan nesaistās. “Ja nu vienīgi tik daudz, ka galdā liekam pūpolu zariņus un pūkainie pūpoliņi patiesi atgādina zaķa ļipiņas,” smaidot saka D. Ummere.

Kafejnīcas “Šķesteri” vadītāja norāda, ka pavasaris nāk ar vieglumu, līdz ar to bieži cilvēki vēlas nomainīt ierasto ziemas ēdienkarti. Savukārt Lieldienās galdā jāceļ olas, tās var būt vistu, paipalu vai strausu.

“Lieldienās krāsojam olas, rīkojam olu kaujas un olas gatavojam arī dažādos ēdienos. Mēdz teikt, ka olās ir sliktais holesterīns. Es gan domāju citādi un uzskatu, ka olas jāēd un tajās nekā slikta nav. Šodien, klājot Lieldienu galdu, domāju arī par to, lai ēdienu varētu pagatavot ātri un lai tas nebūtu dārgi. Nav patīkami, ja svētki sagādā finansiālu traumu ģimenes budžetam vai ja saimniece, gatavojot maltīti, virtuvē pavada neskaitāmas stundas. Šodienas maltīti var pagatavot pusstundas laikā, un viss būs ļoti garšīgi,” saka “Šķesteru” saimniece.

Pagatavotos ēdienus baudīja arī mūsu šīs reizes viešņa Daiga Ummere, kura sacīja, ka viņai interesants šķiet kartupeļu medaljonu un siļķes pasniegšanas veids.

“Man garšo arī dažādi salāti. Ir kāda recepte, ar kuru varu dalīties un kuru arī var izmantot Lieldienu laikā. Bļodiņā sagriež vārītas olas, redīsus, svaigu gurķi un visu sajauc ar majonēzi un krējumu. Var pievienot zaļumus – pirmos, uz palodzes izdiedzētos, lociņus. Vienkārši, bet garšīgi pavasara salāti,” bilst Daiga.

Runājot par svētku galda klāšanu, I.Šķestere bilst, ka svētku galds vienmēr būs svinīgāks nekā ikdienā. Galda klājuma pamats vienmēr ir galdauts. Lieldienās var uz galda klāt krāsainu galdsegu. Tā var būt dzeltena, zaļa. Var izmantot arī divu krāsu galdautus neparastākam galda klājumam. Kā pamatu noklāj, piemēram, baltas krāsas galdautu, bet pa vidu, nedaudz saburzīti, šaurākā strēmelē izklāj citas krāsas galdautu. Izveidotajās krunkās var izkārtot olas un citus dekoratīvos elementus, kas piestāv šiem svētkiem. Galda vidū var izklāt arī šauro galdautu.

“Viens no Lieldienu simboliem ir olas, tāpēc ar to izmantošanu galda klājumā nevajag skopoties. Arī mums šodien uz galda ir krāsotas olas. Esmu izmantojusi mazās paipalu oliņas, kuras bez krāsošanas ir interesantas un noder arī jautrās olu kaujās,” saka I. Šķestere un norāda, ka Lieldienu galdam piestāv zaļumi – plaucēti koku zari vai pirmie pavasara ziedi. Ja nav paspēts laikus zarus izplaucēt, koku zaros var iekārt mazas oliņas, dekorus vai iespraust dekoratīvos knaģus ar Lieldienu motīviem.

Kartupeļu medaljoni ar olu un siļķu rolmopšiem

fotoMartaMartinsone_Skesteri (2)Nepieciešams:
Kartupeļi
Olas
Marinēta siļķe
Majonēze
Smalki sagriezts sīpols
Sāls, pipari
Zaļumi dekorēšanai

Novāra kartupeļus, sagriež medaljonos un nedaudz apbrūnina cepeškrāsnī. Atdzesētus kartupeļu medaljonus kārto traukā. Uz katra kartupeļa medaljona liek cieti novārītas olas šķēli. Tad virsū kārto siļķes rolmopša šķēlīti. Pārlej ar majonēzi, rotā ar sīpolu gredzeniem un zaļajiem lociņiem. Viegli pārkaisa ar sāli un pipariem.

Paipalu olu un rukolas salāti

fotoMartaMartinsone_Skesteri (1)Nepieciešams:
Lapu salāti
Rukola
Ķirštomāti
Gurķi
Kukurūza
Paipalu olas
Olīveļļa
Balzamiko mērce
Baziliks
Sāls
Citrona sula

Salātus, rukolu sagriež. Pievieno uz pusēm sagrieztus ķirštomātus, gabaliņos sagrieztu, svaigu gurķi, sakapātas paipalu olas, kukurūzu un garšvielas. Labākai garšai pievieno nedaudz olīveļļas un balzamiko mērci.

Pavasarī šajos salātos var likt arī kādu pieneņu lapu. Salātiem klāt var pasniegt svaigas bērzu vai kļavas sulas, kurām pievienota citrona vai apelsīna šķēlīte. Tikpat labi var pasniegt ar avota ūdeni, kurā iegremdētas dzērvenes. Salātiem klāt pasniedz maizi un sviestu.

Lieldienu pasha

fotoMartaMartinsone_Skesteri (4)Nepieciešams:
500 g 18% biezpiena
2 olas
100 g sviesta
200 g skāba krējuma
150 g cukura
100 g sasmalcinātu mandeļu
50 g rozīņu
100 g žāvētu aprikožu un plūmju
2 tējk.vanilīncukura

Biezpienā pa vienai iemaisa olas. Pievieno un iemaisa krējumu. Atsevišķā bļodā ieliek sviestu, cukuru un vanilīncukuru, to, uz lēnas uguns sildot, kausē. Izkausētajā masā iemaisa biezpienu, kurā iejauktas olas, un turpina uz lēnas uguns visu maisīt. Pamazām masa kļūst šķidra un karsta, to turpina maisīt, bet neuzvāra.

Masai pievieno sakapātas mandeles, sagrieztas žāvētās plūmes un aprikozes. Masu liek traukā, kas izklāts ar marli (tā var būt ieklāta divās kārtās). Kad trauks piepildīts, pārklāj to ar marli, liek virsū šķīvi un uz tā virsū slogu. Masu liek ledusskapī uz 12 stundām. Jāatceras, ka ledusskapī trauku liek ar augšpusi uz leju, lai biezpiena sūkalas notek uz šķīvja. Kad laiks pagājis, trauku izņem no ledusskapja, izceļ marli ar biezpiena masu no trauka, noņem marli. Pasha gatava. To dekorē ar augļiem, dzērvenēm vai ko citu.


Paldies par sarūpēto pārtikas grozu un viesmīlību kafejnīcai “Šķesteri” Straupes pagastā un personīgi saimniecei Irīnai Šķesterei.

Skesteri_LOGO

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi