Jānis un Kristija pirms pusgada uzsāka kopdzīvi, īrējot pusotras istabas dzīvokli daudzdzīvokļu namā netālu no pilsētas centra. Abi jaunieši strādā, tāpēc darbadienās mājās ir vēlu, tomēr, neskatoties uz to, viņiem ir arī mājdzīvnieks – suns.
“Pirms neilga laiku sāku strādāt uz pilnu slodzi, tāpēc mūsu kopīgie ienākumi līdz šim bija apmēram 700 eiro, protams, katru mēnesi summa svārstījās, jo, strādājot par aukli uz pusslodzi, darbadienas bija neregulāras vai izkrita,” stāsta Kristija. Pusgadu dzīvojot kopā, jaunieši secinājuši, ka izdevumus nepieciešams plānot, tāpēc jau divus mēnešus katrs tēriņš tiek rēķināts. “Iepriekš neatbalstīju ideju, ka katru tēriņu vajag atzīmēt. Tas likās muļķīgi, jo nauda tāpat tiek iztērēta, tomēr, apstākļu spiesti, sākām ievērot šo sistēmu. Jāteic, ka tas patiešām ir vērtīgi, jo iepriekš nevarējām iekļauties savās finansēs, bet tagad mēneša beigās nauda mums pat paliek pāri, protams, nedaudz, bet tomēr paliek. Tagad mēs neuztraucamies, ka mēneša pēdējās dienās pirms algas aptrūksies nauda. Varu apgalvot, ka arī ar 700 eiro divi cilvēki, kuriem ir mājdzīvnieks, var izdzīvot, ik pa laikam atļaujoties nopirkt to, ko sirds kāro,” teic Kristija.
Vislielākie izdevumi jauniešiem saistīti ar dzīvokļa īri, komunālajiem maksājumiem, degvielu automašīnai un pārtikas produktiem. “Par dzīvokļa īri maksājam 150 eiro mēnesī, apmēram 18 eiro tiek maksāti par televīziju un internetu, savukārt apmēram 100 eiro par komunālajiem pakalpojumiem. Šī summa gan ir svārstīga, jo vienu mēnesi mājās esam biežāk, citu mazāk, tādējādi arī elektrība un ūdens tiek patērēts mazāk vai vairāk. Tā kā mana otrā pusīte strādā samērā patālu no dzīvesvietas, uz darbu ikdienā tiek braukts ar mašīnu. Izrēķinājām, ka mēnesī degvielai atliekam 100 eiro, bet divu mēnešu laikā esam secinājuši, ka naudas summa varētu būt mazāka,” atklāj jauniete.
Savukārt ēdienam, sadzīves un higiēnas precēm mēnesī tiek tērēti 160 eiro, katru nedēļu pa 40 eiro. “Ieejot veikalā, mēs apzināmies, ka mums jāiekļaujas noteiktajā summā, tāpēc rūpīgi tiek pārdomāts tas, ko ēdīsim un no kā varam atteikties. Ļoti noderīgi ir veidot sarakstus, jo tad var vadīties pēc tā, kā arī apzināties, ko šajā nedēļā vēlamies ēst. Esam atklājuši, ka, iepērkoties tirgū, var ietaupīt naudu uz tādiem produktiem kā gaļa, piens, biezpiens, turklāt produktu kvalitāte ir daudz labāka. Pēdējo reizi iepērkoties plānoto 40 eiro vietā iztērējām gandrīz uz pusi mazāk, iespējams, tas arī saistīts ar to, ka abi tagad darbadienās esam vēlu mājās. Ja runājam par sunīti, tad arī pie šīs naudas summas tiek skaitīta klāt pārtika sunim, tomēr bieži vien mēdzu sunim pagatavot ēdienu no tā, ko paši ēdam, piemēram, griķus ar malto gaļu,” norāda Kristija.
Atlikusī nauda, kas ir apmēram 140 eiro, tiek tērēta pēc ieskatiem. Dažreiz jaunieši dodas atpūsties ārpus Cēsīm, citreiz iegādājas drēbes vai skaistumkopšanas lietas Kristijai vai apmeklē kinoteātri. “Ja kāda daļa no naudas, kuru varam tērēt savām vajadzībām un vēlmēm, paliek pāri, tad tā tiek pieskaitīta nākamajā mēnesī tērējamajai summai. Jo vairāk naudas ir izdevies ietaupīt, jo brīvāk varam dzīvot, nepārtraukti nedomājot, vai neesam pārtērējušies,” tā Kristija.
Komentāri