Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Garšu un sajūtu ceļojums Ungurmuižas restorānā

Liene Lote Grizāne
14:03
17.05.2016
95
Img 1563 1

Gaidot vasaras sezonu, viesojāmies Ungurmuižā, kur pavasara ēdienkarte veidota pēc seno laiku muižas labākajām tradīcijām. Ungurmuižas vadītāja Ieva Malceniece arī šoreiz laipni uzņēma “Druvas” komandu, lai kopā gatavotu interesantus ēdienus. Ciemiņa lomā iejutās un ēdienus degustēja Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.

Ieva Malceniece norāda, ka jaunatvērtajā Ungurmuižas restorānā īpaši domāts par pavasarīgo ēdienkarti, taču caur to ir mēģināts arī pastāstīt kādu citu stāstu.

“Esam iedzīvinājuši Ungurmuižas vēsturiskos ēdienus, pasniedzot mūsdienīgā izpildījumā. Sākot ar Ungurmuižas pirmajiem cēlājiem un pirmo saimnieci Helēni Juliāni fon Kampenhauzenu, kas 1740. gadā sarakstīja pirmo ēdienkarti, iedvesmojāmies un mēģinājām ko paņemt šodienai. Pieļauju, ka šodien gatavotie pārtikas produkti savulaik izskatījās vai tika pasniegti citādi, taču arī toreiz galdā tika celts jaunlops, dažādi graudi, putraimi, jo tajā laikā kartupeļu šeit vēl nebija. Cieņā bijis medījums, arī vietējās zivis. Šeit 18. gadsimtā bijis pat karpu dīķis. Muižā audzētas garšvielas un daudz kas cits,” saka I. Malceniece un bilst, ka Ungurmuižas restorānā tiek pasniegti latviski un vietējas izcelsmes produkti.

“Muižas vēsture lika aizdomāties par tuvākiem laikiem, ko saimes galdā cēla mūsu vecmāmiņas. Tādēļ kā uzkodu šefpavāre piedāvās ceptas reņģītes, tās ietērpjot mūsdienīgākā veidolā,” bilda Ungurmuižas saimniece.

“Kādreiz varbūt šķita, ka reņģes ir tāds nabadzības ēdiens, bet mūsdienās reņģes ienāk restorānu ēdienkartēs. Lai gan pieļauju, ka reņģes mājās tiek ceptas reti,” norāda I. Malceniece. Arī Raitis Sijāts bilst, ka viņa mājās reņģes nav ceptas diezgan sen, bet viņam ir bijusi iespēja ik pa laikam nobaudīt reņģītes kādās gastronomiskās tūrēs.

“Tā kā esmu cieši saistīts ar tūrismu, bieži vien nākas nobaudīt gan dažādus latviskus ēdienus, viesojoties atšķirīgos Latvijas reģionos, gan baudīt ārvalstīs citu tautu ēdienus. Runājot par reņģēm, tās man garšo. Šogad apmeklēšu arī pirmo Reņģēdāju festivālu Salacgrīvā, kas solās būt interesants pasākums. Un piekrītu, ka mūsdienās reņģe ir gardēžu izvēles cienīgs ēdiens. Tāpat jāteic, ka Eiropā ir valstis, kurās senās tradīcijas, arī kulinārais mantojums nedaudz ticis piemirsts un šobrīd tiek aktualizēts,” bilst R. Sijāts. Vaicāts, ko biežāk ārvalstu tūristiem iesaka kā Latvijas garšu, viņš bilst: “Vispirms tā ir putraimu desa ar brūkleņu ievārījumu. Kaut kas arī no vietējās medījumu gaļas. Tāpat būtiski, kurā Latvijas reģionā esam. Kurzemē jānobauda bukstiņputra. Saldajā – rupjmaizes kārtojums. Bet nereti viesi, kas brauc uz Latviju, ir dzirdējuši par soļanku, lai gan tas nav latviešu ēdiens.”

Vaicāts, cik pats bieži darbojas virtuvē, R.Sijāts atzīst, ka reti. Viņš ar ēst gatavošanu neaizraujas. “Kartupeļus, olu varētu uzcept, bet citādi gan ar smalku ēdienu gatavošanu neaizraujos. To mājās dara citi, bet kopīgu maltīti baudu labprāt un iesaistos arī degustācijās, ja tas mājiniekiem nepieciešams,” smejot saka ciemiņš un pastāsta, ka gan Latvijā, gan ārvalstīs nācies piedalīties dažādās degustācijās. “Vienmēr aizraujoši šķiet, ka ir iespēja redzēt, kā šefpavārs maltīti gatavo. Tā tas bieži ir dienvidu zemēs. Esmu redzējis, kā maltītei gatavo kalmāru. Spānijā esmu piedalījies tradicionālās tomātu maizes gatavošanā un baudīšanā,” atminas R. Sijāts. Viņš norāda, ka, iepzīstot jebkuras valsts tradīciju, kultūru, noteikti jāpievēršas arī kulinārijai.

“Tā jau ir, ka bieži vien tieši garšas paliek prātā. Ir jāmeklē un jābauda atšķirīgais arī gastronomiskajā piedāvājumā. Turklāt ne velti mūsdienās aktuāls ir kulinārais mantojums, degustāciju meistarklases un tūristu iesaistīšana tradicionālo ēdienu gatavošanā,” bilst Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka reņģe, siļķe ar kartupeļiem un biezpienu, putraimu desa, rupjmaize, pelēkie zirņi ir patiesas Latvijas garšas.

“Viss labākais, ko esmu ēdis, ir Latvijā. Mūsu pārtika ir garšīga un kvalitatīva. Turklāt man ļoti garšo mūsu zupas. Protams, kā ziemeļnieki ēdam sātīgāk, treknāk, bet ēdam garšīgi. Un man ļoti pietrūkst Latvijas ēdiena, kad esmu kaut kur prom,” bilst R. Sijāts.

Runājot par vietējās pārtikas iekļaušanu ēdienkartē, I. Malciniece bilst, ka ne vienmēr ir iespējams iegādāties vietējos produktus, jo zemnieki nespēj vienmēr piedāvāt vajadzīgo jēru, jaunlopu gaļu vai ko citu.

“Taču priecājamies par vietējo maizīti, paipalu olām, Braslas foreli un zemnieku audzētajiem dārzeņiem, zaļumiem, ko ceļam galdā viesiem. Arī tēja, ko šodien piedāvājām, ir plūkta Ungurmuižā no pašu liepām. Tās ir patiesās un vietējās garšas,” stāsta I. Malceniece.

IMG_1501Uzkodā – reņģītes ar skābeņu krēmu

Nepieciešams:
Reņģes
Olas
Milti
Skābenes
Filadelfijas siers
Sāls
Pipari

Reņģes iztīra, apkaisa ar sāli un pipariem, apviļā miltos, olā un uz pannas apcep. Pasniedz siltas ar skābeņu krēmu. To pagatavo, samaisot Filadelfijas sieru ar sablenderētām skābenēm.

Glīti kārto uz šķīvja, var dekorēt ar rudzu maizes čipsiem, zaķkāpostu lapiņām. Šefpavāre šajā reizē arī piedāvā melleņu sulā marinētus sīpolus.

IMG_1507Jaunlopa gaļa ar dārzeņiem un grūbām

Nepieciešams:
Jaunlopa muguras vai stilba gabals
Selerijas
Sīpoli
Burkāni
Tomātu pasta
Sarkanvīns

Jaunlopa gaļu sadala gabaliņos un uzber nedaudz sāls, piparu. Gaļas gabaliņus apviļā miltos un apcep uz pannas. Pēc tam gaļu liek pīlē sautēties, pievieno nedaudz sarkanvīna un sutina kopā ar dārzeņiem, kas sagriezti gabaliņos. Gaļu sautē apmēram divas stundas. Kad gaļa gatava, pievieno vienu divas ēdamkarotes tomātu pastas.

Jaunlopa gaļu pasniedz, piemēram, ar grūbām kā šajā gadījumā.

IMG_1511Maizes pudiņš

Nepieciešams:
250 g rupjmaizes
250 g ābolu
3 olas
250 g piena
Cukurs

Maizi sadrupina vai sarīvē. Ābolus sagriež gabaliņos un apkaisa ar cukuru. Cepamtraukā kārtās liek rupjmaizi, ābolus, cukuru. Visu pārlej ar olu, kura sakulta ar pienu. Liek cepeškrāsnī un cep 20 minūtes ar pārklātu foliju un 20 minūtes bez folija. Cep 180 grādos.

Atdzesētu griež gabaliņos, dekorē ar ogām, pārkaisa ar pūdercukuru un pārlej ar pienu.


Paldies restorānam “Ungurmuiža” par sarūpēto pārtikas grozu un laipno uzņemšanu. Īpašs paldies restorāna šefpavārei Andai Ņevečorovai.
Ungurmuiza_logo

tālr. 25652388

epasts: restorans@ungurmuiza.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi