Biedrība “Cēsu pensionāri” uz tikšanos bija aicinājusi Saeimas deputātus Arti Rasmani un Andri Siliņu, kurš ir arī Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs. Paklausīties Saeimā aktuālo, arī cerīgas izmaiņas pensionāru dzīvē bija atnākuši vairāki desmiti cēsnieku, ne tikai biedrības biedri. Artis Rasmanis Saeimā strādā Ārlietu, Ilgtspējīgas attīstības komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijā. Savukārt Andris Siliņš ir Sociālo un darba lietu, kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas loceklis. Viņš strādā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā. Andris Siliņš, protams, stāstīja par aktuālo pensiju jautājumos.
Siliņš arī minēja, ka ir daži simti pensionāru, kam pensijas ir vairāki tūkstoši eiro, bet pēc neoficiālām ziņām diviem tās ir septiņi tūkstoši eiro. “Viņi ap pusotru tūkstoti samaksā nodokļos. Ja atbalstām, ka pensijas ar nodokļiem neapliek, budžetā ienāks mazāk naudas, un tas nav mūsu mērķis,” sacīja deputāts un uzsvēra, ka Pensionāru federācija ir par to, lai pakāpeniski palielinātu neapliekamo ienākumu minimumu līdz minimālās algas līmenim. Pērn bijis opozīcijas priekšlikums neapliekamo minimumu palielināt līdz 280 eiro, tad tika solīts, ka no nākamā gada tas pamazām tiks palielināts par 10 līdz 20 eiro, bet priekšlikums, sastādot budžetu, tika noņemts. “Bet pie teikšanas vairs nav tie politiķi, kuri to solīja,” bilda Andris Siliņš. Viņš atzina, ka ir pensionāri, kuriem klājas ļoti grūti. Tie ir vientuļie pensionāri, īpaši tie, kuri dzīvo pilsētās. Pašvaldības viņus atbalsta.
“Viens pensionārs iesniedzis priekšlikumu, kas, protams, ir diskutabls. Laulātie vienojas, ka viņu pensijas apvieno un sadala uz pusēm. Daudz ir tādu ģimeņu, kur vīrs un sieva saņem ļoti dažādas pensijas. Piemēram, vienam ir 400, bet otram 200 eiro. Tad katrs saņemtu 300 un, ja paliek viens, arī saņemtu šo summu. Bet ko darīt, ja viens aiziet pensijā 20 gadus agrāk? Kā rīkoties, tiek domāts,” pastāstīja Saeimas deputāts.
Valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, pensiju fondā, kā stāstīja Andris Siliņš, ir uzkrājums ap 400 miljoniem eiro, gadā pensijās izmaksā ap pusotru miljardu eiro. Ja valsts budžets ir ap 7,5 miljardiem eiro, tad tas ir daudz. “Taču ir valsts kopbudžets, par ko atbild Finanšu ministrija, to uzrauga ES. Neizslēdzu, ka veselības apdrošināšanas sistēmai iezīmēs daļu no sociālās apdrošināšanas naudas,” vērtēja deputāts.
Sarunā tika skarta arī maksas par elektrību palielināšanās. Par to Pensionāru federācija rakstīs dažādām institūcijām. “Iznāk, ka pensionāram, kurš taupa katru kilovatu, būs jāmaksā vairāk,” sacīja deputāts. Izskanēja cēsnieces ierosinājums, ka varētu apvienoties tie, kuri aizstāv dabu, resursu tērēšanu, un cīnīties pret šo muļķību, jo, mazāk tērējot elektrību, taču tiek saudzēta daba. “Kā elektrība var būt produkts, tā ir prece, ko mēs pērkam. Es pērku preci – elektrību. Vai par latviešu valodas lietošanu netiek domāts, ka ienāk muļķīgi tulkojumi,” uz pārdomām rosināja cēsniece.
Andris Siliņš atgādināja, ka valsts ekonomiskās un finanšu iespējas nav rožainas, nākamgad budžets varētu pieaugt niecīgi. Senioru ieskatā ir uzpūsts valsts pārvaldes aparāts, par to federācijas valde runāšot ar premjeru. Viņš arī minēja piemēru, kā tiek izmantoti ES fondi. “Valsts nodarbinātības dienestam tiek piešķirta nauda ilgstošo bezdarbnieku rehabilitācijai. Zinām, kas viņi ir un kā izdzīvo bez darba, ar pabalstiem. ES dod 34 miljonus eiro, valstij jāpieliek seši. Programmā paredzēts, ka bezdarbniekus no visas Latvijas ved uz Jūrmalas rehabilitācijas centru, kur nodrošinās dzīvošanu, psihologa palīdzību, dažādas nodarbības, ēdināšanu. Vai seši miljoni nav valsts naudas tērēšana? Bet ir jāņem vērā, ka programmas realizācija dos naudu pārvadātājiem, viesnīcām, ēdinātājiem, ārstiem, organizatoriem un viņi maksās nodokļus. Labums būs lielāks nekā šie seši miljoni. Šādu programmu valstī ir daudz. Par katru gādā kāds ierēdnis, kuram nodrošināta darba vieta,” pastāstīja deputāts, un cēsnieki teikto uzņēma ar emocijām.
Cēsnieki pārmeta deputātiem, ka vairāk tiek domāts par pilsētas, ne lauku pensionāriem, jo, piemēram, Rīgā lauciniekiem par braukšanu jāmaksā. “Rīgas pašvaldība tā rūpējas par saviem pensionāriem. Vieni to nosoda, citi slavē. Rīga nav bagātākā pašvaldība, vairākas citas noteikušas maznodrošinātā statusu, dažā robeža bija 420 eiro, kam mazāki ienākumi, var saņemt atbalstu. Bet, tā kā Rīga ir galvaspilsēta, federācija jau pirms diviem gadiem iesniedza valdībai priekšlikumu, lai visiem iedzīvotājiem galvaspilsētā būtu vienādas iespējas un noteikumi,” informēja deputāts. Aizvien nav atrisināts jautājums par tiem, kuri pensijā aizgāja līdz 1996.gadam, kad pensijas aprēķināja pēc citas formulas. Deputāts stāstīja, ka ir priekšlikumi, kā šiem cilvēkiem palīdzēt. “90.gados daudzi, kuri strādāja kaitīgos apstākļos, izmantoja iespēju agrāk aiziet pensijā. Bet līdz ar to, aprēķinot pensiju, palielinās rādītājs – nodzīvotie gadi pēc aiziešanas pensijā, jo ilgāks paredzētais mūžs, jo mazāka pensija. Darba stāžs šiem cilvēkiem bija 20, 25 gadi, arī to iekļauj aprēķina formulā. Tādu pensionāru nav ļoti daudz, arī par viņiem jādomā,” bilda Andris Siliņš.
Artis Rasmanis uzsvēra, ka reģionu attīstība nedrīkst būt tikai vārdi. “Līdz 2020. gadam ir jāiemācās dzīvot patstāvīgi, jāiemācās pelnīt naudu pašiem, jo ES fondi būs iztērēti. Par daudzām lietām naudu varētu tērēt prātīgāk. Ja gada laikā valstī atvērtu vienu tādu uzņēmumu, kāds bija “Liepājas metalurgs”, ja ieguldītu naudu zinātnē un inovācijās, attīstība būtu,” skaidroja Artis Rasmanis. Viņš arī pastāstīja neracionālu saimniekošanas piemēru. “Katru rītu, braucot uz Rīgu, ap septiņiem no Cēsīm aiziet vilciens, uz Vidzemes šosejas satieku autobusu no Žīguriem, Ieriķos pietur autobuss no Madonas, Līgatnē vēl pievienojas “CATA” autobuss, Siguldā vēl Siguldas autobuss, pie “Sēnītes” autobuss no Valmieras, un Rīgas autoostā vienā laikā no vienas puses iebrauc seši septiņi autobusi. Tajos ir ap 300 sēdvietu, bet atbrauc cilvēki 30. Ir jādomā, kā racionāli tērēt naudu, Pasažieru pārvadājumus subsidē valsts,” pastāstīja Artis Rasmanis. Darbojoties Ilgtspējīgas attīstības komisijā, tiek spriests par praktiskām lietām, par to, kā nodrošināt iedzīvotājiem gan laukos, gan pilsētās tos pakalpojumus, kas nepieciešami.
Vēl tika runāts par ceļu stāvokli, medicīnas pieejamību un citiem. “Ja mūs aicina, labprāt tiekamies,” atzina Artis Rasmanis. Arī pensionāri bija apmierināti, jo uzzināja aktuālo un varēja paust savu viedokli.
Komentāri