Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Hostelis, viens krogs un baznīca

Jānis Gabrāns
10:16
01.06.2016
7
Spanija 1

*CENTRĀLĀ IELA. Ance Saulīte saka, ka šī esot viena no dzīvākajām Oresas ielām. Foto: NO ALBUMA

* CENTRĀLĀ IELA. Ance Saulīte saka, ka šī esot viena no dzīvākajām Oresas ielām. Foto: NO ALBUMA

Dodoties uz ārzemēm, vairumā gadījumu ceļotāji nonāk tūrisma galamērķos, kas ne vienmēr atklāj valsts kolorītu. Nomaļākas vietas sniedz citu ainu, sagādā pārsteigumus. Tādu izbaudīja arī cēsniece Ance Saulīte, sadarbības projekta laikā nedēļu pavadot Spānijā, nekurienes vidū.

Desmit cēsnieku kopā ar desmit spāņiem devās uz Oresu – mazu ciematiņu Spānijā, lai iesaistītos foto terapijā. Proti, paustu dažādas sajūtas caur fotogrāfiju. Pie reizes mācījušies strādāt ar analogajām fotokamerām, attīstīt filmiņas, kopēt bildes.

“Atklāju aizraujošu un potenciālu nodarbošanos, tagad tik jāatrod atbilstoša fotokamera. Ar filmu fotoaparātu strādāt ir interesantāk nekā ar digitālo. Izmantojot filmu kameru, objektam jāpieiet nopietnāk, jāatrod pareizais kadrs, gaismas,” stāsta A. Saulīte.

Par galamērķi Ance ierakstīja feisbukā: “Dažkārt Oresa pat nelikās īsta, gandrīz izdomāta.”

Šāda nomaļa vieta izvēlēta, lai būtu prom no tūristu pūļiem un varētu pievērsties fotografēšanai. Ceļš no Aragonas reģiona galvaspilsētas Saragosas prasījis aptuveni trīs stundas. Interesanti, lai ciematā drīkstētu iebraukt autobuss, tas bijis īpaši jāpiesaka.

“”Vikipēdijā” rakstīts, ka Oresā dzīvo 110 cilvēku, bet, kā viņi paši teica, uz pusi mazāk. Māju vairāk nekā cilvēku, apmēram puse ir tukšas. Daļa jau pārvērtusies drupās, citas izliktas pārdošanai. Maza cerība, ka pircēji atradīsies, lai gan hosteli, kurā dzīvojām, nopirkusi jauna ģimene ar bērniem,” stāsta A. Saulīte.

Kad projekta dalībnieki ieradušies Oresā, tā šķitusi gleznains ciematiņš ar mazām mājiņām kā pastkartē, bet ar katru dienu vairāk atklājuši šīs vietas būtību.

“Ciematā dzīvo tikai gados veci cilvēki. Tas lika aizdomāties par ciemata bēdīgo nākotni, sajūtas kļuva citādas, skaudrākas.”

Ciematā ir hostelis, krogs, baznīca. Veikala nav, ik pa laikam iegriežas autoveikals. Krogā var nopirkt ūdeni, saldējumu, kafiju. Uzņēmēji aizdomāsies, kā var izdzīvot krogs šādā ciemā, bet Ance stāsta, ka vietējie turp iet labprāt, gandrīz vienmēr tajā kāds sēžot. Gluži spānisks bijis kroga saimnieces vārds – Karmena.

“Oresā dzīvo kā viena ģimene. Viens otru pazīst, sveicinās, visi ar mums gribēja runāties, taču mēs spāniski neko, bet viņi citu valodu nesaprot. Viņiem tas bija liels notikums, ka ierodas grupa jaunu cilvēku un nedēļu dzīvo ciematā. Kā smējāmies, uz šo laiku iedzīvotāju skaits Oresā jūtami palielinājās,” saka A. Saulīte.

Nedaudz pārsteidzoši bijis atklāt, ka ciematā ir ne pārāk sen uzbūvēts āra baseins un bērnu sporta laukums zem jumta. Būves stāv aizslēgtas, un tā arī neesot saprasts, kāpēc tās tapušas.

A. Saulīte norāda, ka ciemats bijis ļoti piemērots fotogrāfiju tēmām – vientulība, destrukcija, brīvība – un citām. Varējuši klejot pa tukšo ciematu un domāt. Pārdomas raisījis mānīgais priekšstats, jo daudzas mājas no ārpuses izskatījušās tīri labas, bet, paverot durvis, iekšā redzama zāle, koki.

Nelielajā bibliotēkā virs kroga projekta dalībnieki ierīkojuši improvizētu fotolaboratoriju, no uzņemtajām fotogrāfijām krogā izveidota izstāde, kas atstāta vietējiem par piemiņu.

“Uz izstādes atklāšanu sanāca lielākā daļa ciemata iedzīvotāju, ar interesi pētīja, centās atpazīt, kur kas uzņemts, dalījās iespaidos. Biju nofotografējusi pamestu māju, kur iekšpusē viss iekapsulējies no 80.gadiem. Skapis ar drēbēm, virtuves iekārta ar traukiem, uz grīdas mētājas vēstules. Guļamistabā iebrucis jumts, bet pārējais stāvēja neskarts. Kāds onkulis pazina šo vietu, ļoti priecājās par bildi, pat izmaksāja man kapučīno. Cilvēki bija aizkustināti par fotogrāfijām,” stāsta A. Saulīte, piebilstot, ka šī bijusi pavisam citāda Spānija, atšķirīga no lielajiem tūrisma galamērķiem.

Nedēļas laikā diezgan pamatīgi iepazinuši ciematu, bet vēl būtu, ko skatīt, jo katra diena atnesusi ko jaunu – mazas, šauras ieliņas, nostūrīši, pamestas mājas, kurās apstājies laiks.

“Žēl, ka nesapratām spāņu valodu, no vietējiem varētu uzzināt daudz interesanta, labāk izprastu ciemata likteni. Nedaudz ar spāņu partneru palīdzību parunājām, bet gribējās vairāk. Sapratām, ka viņu dzīves plūdums ļoti mierīgs, diena dienai līdzīgas. Notikumi ir braukšana uz veikalu 30 kilometru attālumā, sestdienas, kad atbrauc mācītājs, lai noturētu misi,” stāsta Ance un piebilst, ka ciematiņā, gluži kā tas redzams filmās, vīri gados sēž pie savām mājām un skatās, kas notiek apkārt. Tur gan nekas nenotiek, bet viņi sēž un skatās.

Ceļojums palikšot atmiņā ne tik daudz ar skaistiem skatiem, kā ar to, ka licis aizdomāties par migrāciju, par vecajiem cilvēkiem, kuri paliek dzimtajā ciematā ar atmiņām un brūkošām mājām. Pie tam šis neesot bezcerīgākais gadījums, jo bijis piedāvājums braukt uz ciematu, kur vairs neviens nedzīvo, kur gandrīz tikai drupas, beigās tomēr nolēmuši par labu zināmai civilizācijas devai.

“Mēs satraucamies, ka Latvijā lauki kļūst tukši, bet citviet Eiropā notiek tas pats. Nevaru iedomāties, ko šādā ciematā jaunieši varētu darīt, jo darba tur nav. Skarbi, bet tāda ir realitāte,” atzīst A. Saulīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi