Konkursa “Par skaistāko Cēsu novada dārzu un sakoptāko teritoriju” komisija izbraukājusi pilsētu un Vaives pagastu. “Redzējām 12 skaistas, sakoptas vietas pilsētā, vienu daudzdzīvokļu mājas pagalmu Lāču ielā, “Vindas” administratīvās ēkas pagalmu. Tie, kuri strādā, nečīkst un spēj izdarīt visu, arī sakopt žogmalu, ielas malu. No ielas neredzam, cik skaisti ir pagalmi. Bijām vairākos dārzos, kuros iepriekšējās vasarās nebijām. Prieks, ka kaimiņi pamana,” “Druvai” domās dalījās pašvaldības ainavu arhitekte Dace Laiva un uzsvēra, ka viesošanās katrā pagalmā bijusi ļoti patīkama. Saimnieki gaidīja komisiju un labprāt parādīja to, ko dara ar mīlestību.
Kā jau latvieši, cēsnieki un vaivēnieši paši savus dārzus, pagalmus konkursā nepieteica. To lielākoties izdarīja kaimiņi. Visvairāk pagalmus ieteica cēsniece Valentīna Senkāne. Vaives pagastā bija pieteiktas divas viensētas, uzzinot, ka komisija braukā pa pagastu, kaimiņi mudināja iebraukt vēl vienā.
Komisijā šovasar strādāja pašvaldības komunālās nodaļas vadītājs Juris Belasovs, administrācijas vadītājs Jānis Goba, Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna, komunālinženiere Anita Bukeja un ainavu arhitekte Dace Laiva.
Vaives pagasta “Jaun-Ķēsās” viņus sagaidīja Andra un Atis Kalniņi. Saimnieki komisiju izvadāja pa plašo pagalmu, kur Andras mammas Metas aprūpētais puķu dārzs, parādīja dīķīti, kurā zied krāšņas ūdensrozes un Jāņa bērni saskaitījuši 43 ziedus, turpat pirtiņa, pie kuras lielais galds. “Pirtiņu paši vien uzcēlām. Tikai kamīnu mūrēt saucu meistaru,” gandarīts bilda saimnieks. Andra pastāstīja, ka kuplā saime svin Jāņus, kā visi kāpj Rauņu kalnā dedzināt ugunskuru.
“Jaun-Ķēsās” Andras dzimta dzīvo ceturtajā paaudzē. Mājai ir vairāk gadu nekā Latvijai. “Svarīgākais sētā ir pagalms. Tas ir liels un plašs, citādu nevaru iedomāties, ” atzina Andra, bet Atis piebilda, ka vislielākais prieks ir tad, kad te sabrauc visi radi, dažādas paaudzes. Izveidojusies tradīcija kapusvētku dienā visai ģimenei nofotografēties pie mājas. “Vienmēr vidū Andras mamma. Pa gadiem var redzēt, kā paaudzes nomainījušās,” piebilda saimnieks. Bērni savās dzīvēs, “Jaun-Ķēsās” ar visu jātiek galā Andrai un Atim, piepalīdzot Andras mammai.
No pagalma pāri redzami labības lauki, pļavas, ganāmpulks. Arī latvāņi novērtē kopto teritoriju un mēģina te iemitināties. “Esam bioloģiskā saimniecība, un vienīgā cīņa – pļaušana,” paskaidroja saimniece.
Veldzējušies zem simtgadīgajiem ozoliem un kļavām, komisija devās tālāk. “Tā bija patīkamiem iespaidiem bagāta diena,” atzina Valda Zaļaiskalna.
Komisija vēlreiz tiksies, pārrunās redzēto, dalīsies iespaidos. “Ikviens, kurš bija ieteikts konkursam, ir pelnījis uzslavu, pelnījis, lai viņu pagodina,” uzsvēra Jānis Goba. Konkursa “Par skaistāko Cēsu novada dārzu un sakoptāko teritoriju” dalībnieki, kā arī ieteicēji tiks godināti Cēsu 810 gadu jubilejā.
Komentāri