Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Cauri Dienvideiropai “stopējot”

Kitija Ločmele
10:27
19.10.2016
11
Naktsmitnes 1

Kamēr jauni, tikmēr visu var, tā varētu teikt par cēsnieku Reini Rabenau un ogrēnieti Alisi Stefanoviči, kuri 33 dienu laikā vien ar 300 eiro kabatā pabija deviņās valstīs, izmantojot autostopu. Ideja par ceļošanu radās Alisei, kura apmēram pirms gada, izpētot dažādas interneta vietnes, smēlusies idejas. “Līdz šim biju apmeklējusi tikai Rietumeiropu, tāpēc vēlme uzzināt kaut ko vairāk par Dienvideiropu ik brīdi pieauga. Šajā ceļojumā biju plānojusi doties pērn viena, tomēr netiku. Šogad iepazinos ar Reini un joka pēc uzaicināju viņu piebiedroties. Viņš piekrita,” teic Alise. Kaut jauniešiem lielas pieredzes stopēšanā nebija, tas viņus nebaidīja, turklāt izrādījās, ka tas esot bijis viegli.

“Nezinu, vai tā bija iesācēju veiksme vai arī zvaigznes bija labvēlīgi sastājušās, bet ceļā satikām ļoti jaukus cilvēkus, ar kuriem piedzīvojām interesantus atgadījumus. Piedzīvojumi sākās, kad veiksmīgi bijām tikuši no Latvijas līdz Krakovai Polijā, kurā secinājām, ka, lai nostopētu automašīnu, jāizbrauc ārpus pilsētas. Nolēmām braukt ar autobusu, bet tā maršruts nebija līdz vietai, kur vajadzēja tikt. Gala pieturā pie mums pienāca autobusa šoferis, noprazdams, ka esam tūristi. Izmantojot zīmju valodu, jo šoferis nemācēja ne angļu, ne krievu valodu, vienojāmies, ka mūs aizvedīs līdz vajadzīgajai vietai. Tā ar autobusu nobraucām vēl četrus kilometrus, bet galamērķī šoferis neprasīja ne centa,” atminas Reinis. Tālāk jauniešu ceļš veda uz Slovākiju, kur viņi nonāca mazā ciematā. Šķitis neiespējami nostopēt automašīnu, bet te pie viņiem piebraukuši divi jaunieši, kas piedāvājuši pievienoties kāpt imitētā klinšu sienā. “Nevarējām atteikt. Pēc labi pavadītā laika jaunieši piedāvāja naktsmītnes, kuras atradās kalnos,” stāsta Reinis un turpina:” Laukos pavadījām trīs dienas, devāmies arī uz Bratislavu.” Tur jaunieši nakšņojuši studentu kopmītnēs, kur no personas par diennakti tika prasīti četri eiro, tomēr kopmītnes esot bijušas daudz labākā stāvoklī nekā Latvijā esošās. “Bratislavā bija grūti nostopēt, lai dotos uz nākamo mērķi – Budapeštu Ungārijā. Vēl kā tagad atminos, ka 38 grādu karstumā ar smagām mugursomām nogājām apmēram astoņus kilometrus. Nācās šķērsot ne vien šosejas, bet arī dažādus šķēršļus, piemēram, žogus,” par pirmajām piedzīvotajām grūtībām stāsta Alise.

Beigu beigās, kad bija izdevies tikt līdz Budapeštai, jaunieši apmetās pie Alises paziņas, ar kuru viņa iepazinās apmaiņas studiju programmā “Erasmus” laikā. “Budapešta bija ļoti atšķirīga no visa, ko līdz tam biju redzējusi. Mani pārsteidza gan arhitektūra, gan kultūra. Reinis pat izteicās, ka Budapešta ir kā muzejs,” sajūsmu neslēpj Alise, un viņu papildina Reinis: “Viens no manām paziņām teica, ka katru reizi, atbraucot uz šo pilsētu, vienmēr var atklāt ko jaunu. Domāju, Budapeštā mēs atgriezīsimies.”

Tālāk jauniešu ceļš vedis uz Horvātiju, kurā piedzīvojuši nākamās grūtības, jo bijis daudz tūristu, kas radīja problēmas nostopēt automašīnas. “Horvātijā pabijām Plitvices ezerā, skaistā vietā. Iesaku ikvienam uz turieni reizi dzīvē aizbraukt. Pie ezera pavadījām gandrīz visu dienu, bet vakarpusē sākām stopēt. Gāja grūti, jo lielākoties tās automašīnas, kuras nostopējām, prasīja 30 eiro par desmit kilometriem. Šādu summu nevēlējāmies un nevarējām tērēt, jo uz visu ceļojuma laiku bijām aprēķinājuši finanses. Tā kā atradāmies Nacionālā parka teritorijā, kur teltis nedrīkst celt, palūdzām, lai mūs izved no parka. Pļavā uzcēlām telti, lai pārnakšņotu,” klāsta Reinis. Horvātija jauniešus pārsteigusi ar to, ka valsts it kā sadalīta divās daļās. Vienā pusē lielākoties ir meži, bet otrā kā tuksnesī – smiltis, palmas un kaktusi. Savukārt pie katras mājas aug vīnogas. Tomēr pilnībā pabūt visās iecerētajās vietās jauniešiem neizdevās, jo stopēt bija sarežģīti, tika zaudēts daudz laika. “Kad ar stopēšanu beidzot paveicās, devāmies uz Horvātijas galvaspilsētu Zagrebu, izmantojot couchsurfing ( latviski tas tiek dēvēts par dīvāna zvilnēšanu, kura būtība ir iespēja palikt pie svešiem cilvēkiem, kuri ir ar mieru tevi uz kādu laiku izguldināt). Iepazināmies ar ļoti jauku cilvēku, kurš piedāvāja naktsmājas uz viņa salas,” stāsta Reinis.

Tālāk ceļš vedis uz Bosniju un Hercegovinu, kura pārsteigusi ne vien ar dabu, bet arī ceļiem. Tālāk Rumānijā jaunieši iepazinušies ar vīrieti, kuram bijusi liela interese par latviešu kultūru. “Pastāstījām nedaudz par Latviju, iepazīstinājām ar latviešu valodu, kā arī pagatavojām tradicionālo latviešu ēdienu: vārītus kartupeļus ar biezpienu un siļķi, kas viņam ļoti garšoja. Rumānijā bijām pavisam nedaudz, jo pēc ieplānotā laika jau kavējāmies,” norāda Reinis. Pēdējā valsts, kurā jaunieši viesojās pirms došanās uz mājām, bija Ukraina. “Esot Ukrainā, radās izdevība braukt ar vilcienu, kas izvērtās interesantā piedzīvojumā, jo vilciens izskatījās kā no padomju laikiem. Ukraina radīja mājīguma sajūtu, iespējams tāpēc, ka tā ļoti līdzinājās Latvijai,” atzīst Alise.

Pēc vērienīgā ceļojuma jaunieši nonākuši pie daudzām atziņām. “Ikvienam iesaku izmantot couchsurfing, jo tad satiecies ar vietējiem cilvēkiem, kuri pastāstīs par vietām, kuras ir vērts apskatīt, iepazīsti kaut daļu no vietējās kultūras. Tas nav tas pats, kas braukt ar automašīnu, lidot ar lidmašīnu un apmesties viesnīcā, kur dala brošūras par apskates vietām,” iesaka Reinis un turpina: “Ir vērojamas mazas kultūras atšķirības, bet cilvēki visur ir vienādi. Ja izturies jauki pret cilvēkiem, tad viņi pret tevi arī tā izturēsies. Visu bojā tikai politika. Jāatzīst, ka ceļojuma laikā jutos daudz drošāk nekā, piemēram, Cēsīs, staigājot pa ielām. Pabijām Ukrainas rietumos, kā zināms Ukrainā ir kara stāvoklis, bet cilvēki tur dzīvo saticībā, ir ļoti jauki un izpalīdzīgi,” teic Reinis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vīriešu peldbikses – 2024.gada vasaras tendences

18:06
03.07.2024
8

2024.gada vasara vīriešiem, kas bieži atpūšas pludmalē, piedāvā plašu peldbikšu izvēli – ikvienai gaumei un augumam. Šogad svarīgākais ir funkcionalitāte, ērtums un stilīgs izskats. Lūk, daži no galvenajiem trendiem, kas dominēs pludmalēs un baseinos šajā sezonā. Klasiskās peldbikses Klasiskās vīriešu peldbikses ir teju vai mūžīgs variants, kas nekad neiziet no modes. 2024. gadā tās piedzīvo […]

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
70

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
668

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
276

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
23
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi