Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Veģetatīvā distonija – panika, bailes, nespēks

Liene Lote Čemme, Kitija Ločmele
12:49
02.11.2016
79
Mg 9301 1

Tie ir tikai daži simptomi, kurus izjūt cilvēki, kuriem ārsts noteicis diagnozi – veģetatīvā distonija. Slimība, kas mūsdienās kļuvusi tik izplatīta. Nesen sociālajos tīklos populārā dejotāja un horeogrāfe Ieva Biteniece publiskoja veģetatīvajai distonijai veltītas dejas video. Šķiet smieklīgi, bet tik tālu nu esam aizgājuši. Dejas autore par video teikusi: “Jā, man, protams, arī tāda ir. Tāda ir visiem, kuri skrien pēc kaut kā mistiska, nedomājot par sevi. Un katram šis cēlonis var būt atšķirīgs, kā arī var būt citāds izpausmes veids,” bildusi Biteniece. Viņa atzinusi, ka savulaik domājusi, ka visu var, bet gulēšana domāta “mīkstajiem”. To jaunā māksliniece pārdomājusi, guļot slimnīcā pie intravenozās sistēmas. No tabletēm viņa atteikusies, bet sākusi vairāk gulēt un nomainījusi ēdienkarti.

“Mēģinu sevi vairāk likt pirmajā vietā. Sabalansēt darbadienu. Atteikties no mistiskiem projektiem. Atsāku mācīties. Nu tā, lēnā garā. Kā jau teicu – tāls ceļš vēl ejams,” savā atveseļošanās procesā ļauj ieskatīties māksliniece.

“Druva” uzrunāja arī cēsnieci Ingu (uzvārdu neminēsim), kura bilst, ka arī viņai ir šī slimība, un atļāvās pastāstīt par savu cīņu ar to.

“Piekrītu teicienam, ka veģetatīvā distonija sākas ar milzu haosu un pārslodzi cilvēka dzīvē. Bet trakākais, ka mēs, lielākā daļa cilvēku, esam dzīvē iejūgti tik daudz pienākumos, ka vienā brīdī ķermenis teic – ir jāapstājas. Es šobrīd nevaru sacīt, ka būtu šo cīņu uzvarējusi, turklāt vīrs mani rāj un atgādina, ka vienreiz mana skriešana ir jāizbeidz,” saka Inga un atklāj, ka faktiski strādā trīs darbos, līdztekus mācās un ir mamma saviem diviem bērniem. Uz jautājumu, kādēļ viņai nepieciešami trīs darbi, jaunā sieviete bilst, ka viss, protams, naudas dēļ. “Jūs taču saprotat, ka ar 300 eiro mēnesī četru cilvēku ģimene izdzīvot nevar. Arī pieliekot klāt vīra naudu, skaidrs, ka pārtikai, rēķiniem, kredītam, bērnu apģērbam, skolai, pusdienām, degvielai un kaut nelielai izklaidei nepietiek. Ir taču nožēlojami apjaust, ka dzīvojam vienu reizi, bet nespējam kopā ar bērniem vismaz pāris reižu gadā apmeklēt Leļļu teātri vai kādu kopīgu pasākumu. Tāpēc arī skrienam kā vāveres ritenī,” domās dalās sieviete un atklāj, ka iepriekš nebija iedziļinājusies, kas tā ir par slimību, līdz kļuva fiziski slikti, sirds kāpa laukā pa muti, gar acīm griezās viss melns, uznāca panikas lēkme un sajūta, ka mirst.

“Ir tik ļoti grūti. Brīžiem saprotu, ka visi ir vienaldzīgi. Es eju uz darbu, un man nāk raudiens. Es patiešām nezinu, kā lai pārrauju to apburto loku savā dzīvē. Pieteicos pie psihiatra kādā Rīgas klīnikā. Viena vizīte maksā 50 eiro. Un atkal jāraud. Man darba devējs tik daudz nemaksā, lai es varētu atļauties šādas vizītes, bet ko darīt?! Saprotu, ka mēs paši sevi esam nomocījuši. Saprotu, ka dzīves straujais temps un prasības mūs spiež pie zemes. Nekad nebiju domājusi, ka salūzīšu, jo esmu stipra sieviete,” klusi saka Inga. Viņa norāda, ka arī draugu un paziņu vidū šī slimība ir aktuāla. Viņa, daudz nedomājot, nosauc vairākus cilvēkus no draugu un paziņu loka, kuriem ir kas līdzīgs. Kuri cīnās ar sevi. Arī Inga bilst, ka ir jāiemācās apstāties trakajā ikdienas skrējienā, jāiemācās sevi iemīlēt un atrast laiku atpūtai.

Psihiatre Ilona Paegle skaidro, ka ar nosaukumu “veģetatīvā distonija” ir jāsaprot, ka tas var būt simptomu sūdzību kopums, kas ir radies psihosociālu stresa faktoru iespaidā bez konkrēta orgāna bojājuma. “No orgānu sistēmas puses jāsaprot, ka bojājuma nav, bet sūdzības, protams, būs par kādu konkrētu orgānu, piemēram, par sirdi, plaušām vai vēderu, vienalga, vai tā būs urinācija vai aizcietējumi. Skaidrs, ka cilvēks, kas sajūt šādus traucējumus, vēršas pie ārsta. Pirmais noteikti ir ģimenes ārsts, pie kura tiek saņemta konsultācija, lai nosūtītu uz izmeklējumiem, jo ārsts pirmajā mirklī nevar būt pārliecināts, ka pacientam nav slimība. Veicot attiecīgā orgāna izmeklēšanu, tiek secināts, ka pataloģijas nav, ka orgānā vainas nav, tātad tie ir veģetatīvās sistēmas traucējumi,” norāda psihiatre.

Viņa teic, ka cilvēkiem jāsaprot viens – apkārt neklīst nekādas veģetatīvās distonijas infekcijas epidēmija, jo, atskatoties prakses laikā, tā ir bijusi vienmēr, vienkārši slēpusies zem citām diagnozēm. “Gadu gaitā veģetatīvās distonijas pacientu skaits nav audzis, bet palielinājies to cilvēku skaits, kas nebaidās atklāti runāt par šo problēmu. Latvijā tie ir apmēram no 20 līdz 40 procenti iedzīvotāju. Iespējams, kādam tā liekas liela daļa, bet, ja ņemam vērā, ka katram cilvēkam ir veģetatīvā nervu sistēma, tad pie mūsdienu spriedzes, konkurences, lielās darba slodzes, ņemot vērā citus aspektus, piemēram, kādā ģimenē cilvēks piedzimis, ko saņēmis un pārmantojis no vecākiem, kādā vidē dzīvo, tad procentuāli tas ir maz,” atzīst I. Paegle un turpina: “Veģetatīvā distonija skar jebkuru cilvēku, tai skaitā arī bērnus. Ja ģimenē vecāki maz komunicē ar bērniem vai ir emocionāli vēsi, tad bērns savu nervu spriedzi nevar izrādīt citādi kā slimojot. Savukārt sievietes veģetatīvā distonija var skart, jo tām ir plašāka emocionālā pasaule, kas savienojas ar pastāvīgu spriedzi, ja pasaulē laists bērns. Viņām nepārtraukti ir jādomā, vai nekas nenotiks ar bērnu, un jābūt uzmanīgām. Tomēr vienā brīdī spriedze var būt pārāk liela un sieviete to nevar izturēt.” Tomēr, neskatoties uz to, pēdējos gados ar veģetatīvo distoniju visvairāk slimo jauni vīrieši, kas, pēc psihiatres domām, ir saistīts ar to, ka, mainoties situācijai, vīrieši samazina alkohola patēriņu, kas kādreiz kalpoja kā atslābināšanās veids. Mūsdienās ir pilnīgi cita sociālā vide, alkoholu cenšas lietot reti, jo gandrīz katram ir automašīna, pienākumi, kurus nevar savienot ar alkohola lietošanu. Līdz ar to jauni vīrieši arvien biežāk parādās pie ārstiem, lai šo spriedzi palīdzētu noņemt ar medikamentiem.

“Veģetatīvās distonijas ārstēšana un tās iznākums katram cilvēkam būs citāds. Viens ir, ja cilvēks pats izcīna cīņu, stiprinot psihoemocionālo pasauli, rūpējoties par savu režīmu, sabalansējot atpūtu un darbu, nodarbojoties ar sportu, kas tādējādi ļauj sakārtot iekšējo pasauli. Otrs, kad cilvēks vēršas pie ārsta un sāk lietot medikamentus. Ar medikamentiem ir jābūt uzmanīgam, jo, tos nepareizi lietojot vai neievērojot ārsta norādījumus, ārstēšanās var ieilgt, ir jāievēro pareiza to lietošanas uzsākšana un beigšana. Svarīgākais šajā procesā ir laikus meklēt palīdzību,” teic psihiatre Ilona Paegle un piebilst, ka veģetatīvā distonija nav bīstama, no tās nevar nomirt, bet vajag tajā ieklausīties un to saprast.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
7

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
268

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
80
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
101

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi