Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Ļauties piedzīvojumam

Māra Majore – Linē
13:17
30.11.2016
33
Mala Tante 1

Ko darīt, ja gribas ceļot, bet, paskatoties makā jeb bankas kontā, saproti, ka īsti to nevari atļauties? Atbilde atkarīga no tā, cik ļoti gribas redzēt citas zemes. Manā ģimenē vēlme ceļot ir lielāka par racionālo secinājumu, ka naudas ir par maz. Tātad – ja jau tik ļoti gribas, tad jāceļo, bet jādara tas taupīgi. Abi ar vīru esam no tiem dullajiem, kuri izvēlas ceļot kopā ar bērniem. Bez viņiem nemaz vairs negribētos, lai gan ceļošana ar bērniem nenoliedzami atšķiras no ceļošanas bez viņiem. Par to varētu tapt atsevišķs raksts, bet šoreiz par ko citu. Rudens sākumā ar ģimeni iesēdāmies auto un vairāk nekā mēnesi ciemojāmies pie draugiem Polijā, Šveicē, Francijā, Spānijā un Beļģijā. Galvenokārt devāmies apciemot draugus, bet, protams, apskatījām arī skaistas un neparastas vietas – gan pilsētas, gan ciematiņus, gan tik dažādo Eiropas dabu.

Ciemošanās pie draugiem ir lieliska, bet, lai viņus apciemotu dažādās valstīs, paiet laiks. Tātad – nepieciešamas naktsmītnes. Mūsu novērojums, ka viesnīcu cenas Eiropā ir palielinājušās. Vēl pirms dažiem gadiem pat tūrisma sezonas laikā mācējām atrast viesnīcas, apartamentus, kuru izmaksas visai mūsu ģimenei bija zem 30 eiro par nakti, turklāt vienmēr meklējam naktsmītnes ar labām atsauksmēm. Tagad ar šādiem kritērijiem cenas sākas no 40 eiro. Cenu pieaugums un grūtības atrast labas naktsmītnes par lētu cenu mūs motivēja meklēt citas iespējas. Vīra brālis, kurš daudz ceļojis, tai skaitā pa Malaiziju un Taizemi vien ar mugursomu mugurā, ieteica pamēģināt couchsurfing. Latviskojot to varētu dēvēt par dīvāna meklēšanu. Kas tad tas ir? Es teiktu – tā ir iespaidīga kopiena vai kustība, kas ceļotāju vidū ir populāra visā pasaulē. Ideja ir vienkārša – ceļotāji paliek pie vietējiem ļaudīm bez maksas! Ja sākotnēji šo redzējām kā iespēju ietaupīt, jau ar pirmo reizi to izmēģinot, sapratām, ka tas ir kas īpašs. Tā ir iespēja satikt jaunus draugus visā pasaulē, iepazīt dažādas kultūras un tradīcijas. To nedrīkst uztvert kā bezmaksas naktsmītni. Tad labāk dīvāna meklēšanu nemaz neizmantot. Jo šis ir stāsts par iepazīšanos, sarunāšanos un ciešu kopā būšanu.

Interneta vietnē couchsurfing.com iespējams atrast cilvēkus teju itin visur – tik ieraksti, kurā pilsētā meklē cilvēkus, kuri ir ar mieru ceļotājus uzņemt savās mājās. Aizraksti un gaidi atbildi. Īpaši jau lielajās pilsētās šādu cilvēku var būt pat tūkstošiem. Atrast īsto palīdz filtri, izmantojot meklētāju. Mūsu gadījumā – meklējām ļaudis, kuri ir ar mieru uzņemt ģimenes ar bērniem un kuri runā angļu valodā.

Sākotnēji biju skeptiska, vai vispār kāds piekritīs pieņemt ģimeni ar diviem maziem bērniem. Taču, kad saņēmām pirmo pozitīvo atbildi, pārsteigums mijās ar bažām. Ja nu mūs apzog vai nodara ko ļaunu? Par laimi, mans vīrs ir nebeidzams optimists, kurš ārkārtīgi uzticas cilvēkiem. Pateicoties viņa ticībai, nolēmām, ka ir vērts pamēģināt. Tā iesākās burvīgs piedzīvojums.

Baudīt zapti no Krievijas Francijā

Pirmā dīvānu meklēšanas pieredze bija Vācijā, nelielā mazpilsētā. Palikām pie vientuļās māmiņas un viņas piecgadnieces. Abas, izmantojot dīvānu meklēšanu, vairākus mēnešus bija ceļojušas pa Kanādu. Apbrīnojami, bet bērniem, lai draudzētos, patiešām valodas barjerai nav nekādas nozīmes. Tā nu mana meita un vācu meitenīte katra savā valodā nenogurstoši un aizrautīgi spēlējās līdz pat mirklim, kad aizgājām gulēt.

Īpaša bija viesošanās pie ģimenes Francijas pilsētā Nīmā. Nelielā dzīvoklī ģimene ar diviem bērniem uzņēma mūs kā senus draugus. Viņu bērni – trīsgadīgā meitene un piecgadīgais puika – aizrautīgi spēlējās ar manu trīsgadnieci un mazo dēliņu.

Dīvānu meklēšanas kopienā nav rakstītu likumu, piemēram, nav teikts, ka jāierodas ar ciemkukuli, bet mums tas šķiet pašsaprotami. Tāpat nav teikts, ka, uzņemot ceļotājus, būtu jāgatavo maltītes vai jādodas kopīgos braucienos. Tomēr mūsu pieredze rāda, ka līdzīgi, kā mēs to darītu, arī daudzi citi ceļotājus uzņem kā draugus. Arī franču ģimene mūs lutināja ar gardumiem, vakarus pavadījām sarunās. Pēc divām naktīm, kad jau devāmies tālākā ceļā, mamma no rīta uzcepa pankūkas ar bērnības garšu – rauga pankūkas, kuras pasniedza ar ievārījumu, kurš bija atceļojis no Krievijas vidienes. To bija sūtījusi bērnu vecvecmamma. Sarunās atklājās, ka ģimenes mamma, kura pēc profesijas ir tulks, dzimusi Krievijā, taču jau bērnībā nokļuvusi Francijā. Krievu valodu viņa joprojām labi māk un māca arī bērniem. Vīrs, francūzis, ir mūzikas skolotājs, kurš arī komponē mūziku un burvīgi spēlē ģitāru. Šī bija lieliska iepazīšanās. Tāpat var teikt par vēl kādu tikšanos skaistajā Vācijas pilsētā Nirnbergā. Mūs uzņemt piekrita jauns puisis, kurš Vācijā ieradies no Kolumbijas, lai studētu, un palicis tur strādāt. Neslēpšu, biju pārsteigta, kādēļ lai trīsdesmitgadnieks uzņemtu ģimeni ar diviem bērniem, un bažījos, vai viņš apzinās, ka naktsmieru var traucēt, piemēram, raudas tā dēļ, ka mūsu jaunākajai atvasei nāk zobiņi. Atklājās gan, ka viņš pats nāk no sešu bērnu ģimenes, tādēļ arī ar prieku uzņēma mūs. Neskatoties uz to, ka nākamajā dienā viņam bija svarīga darba intervija, viņš vakaru pavadīja sirsnīgās sarunās, turklāt iztrakojās ar mūsu meitu un no rīta vēl pārsteidza ar bagātīgām brokastīm.

Šī dīvānu meklēšana ir fantastisks ieguvums, ja vien esi atvērts jaunai pieredzei un jauniem kontaktiem. Tad šī ir iespēja iepazīt pasauli daudz košākās krāsās, turklāt kārtējo reizi gūt apliecinājumu, ka visapkārt ir daudz draudzīgu un īpašu cilvēku.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
314

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
45
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi