Svētdiena, 25. augusts
Vārda dienas: Ludvigs, Ludis, Ivonna, Patrīcija, Patriks

Dzimtenes un trimdas nospiedumi mākslā

Jānis Gabrāns
00:00
17.12.2023
23
Kanderovskis Izstade 4

Pasaules latviešu mākslas centrā (PLMC) atklātas divas jaunas izstādes. Vienā zālē skatāmas Dagmāras Igales gleznas un zīmējumi, otrā dažādu autoru darbi, ko vieno nosaukums “Atmiņas/ Arhitektūra”.

Pēc ilgāka posma apmeklētājiem atkal tiek piedāvāta ļoti plaša izstāde, kurā apskatāmi daudzu autoru darbi, kas radīti dažādās tehnikās un stilos, atzīst PLMC direktors Kārlis Kanderovskis. “Ierosme par tādu izstādi radās jau pirms kāda laika. Manā dzimtajā pilsētā Čikāgā diemžēl pārdeva latviešu biedrības namu, kurā glabājās liela mākslas kolekcija, tā palika bez mājvietas. Pirms gada kopā ar izstādes kuratori Leldi Kalmīti atlasījām darbus un secinājām, ka daudzi saistīti ar arhitektūru, sapratām, ka tagad ir īstais brīdis šādai izstādei.”

Izstādē var redzēt ne tikai to, kā tādi mākslinieki kā Fridrihs Milts, Konstantīns Černoks un Sigismunds Vidbergs attēloja Ņujorkas debesskrāpjus, bet arī to, kā, piemēram, Jānis Kalmīte un Zigfrīds Sapietis pārveidoja un no jauna interpretēja atmiņas par pavadīto bērnības laiku Latvijas laukos.

Par sava tēva, gleznotāja Jāņa Kalmītes atstāto nospiedumu mākslā, gleznojot latviešu rijas, pastāstīja viņa meita Lelde Kal­mīte, izstādes kuratore: “Mūsu māja bija pilna ar viņa gleznotajām rijām. Viņa gleznas ir latviešu mājās daudzviet pasaulē. Cilvēkiem, kas bija spiesti doties trimdā, Kalmītes rija kļuvusi par ikonisku tēlu. Lai arī tas tēvam atnesa slavu latviešu sabiedrībā, uzskatu, ka šī tēma kavēja viņa kā mākslinieka brīvu attīstību. Dzīves nogalē viņš mēģināja atbrīvoties no rijas tēmas dominances savos darbos, tomēr latviešu sabiedrība to nepieļāva, jo katrs savā mājā vēlējās savu ikonisko riju.

Man šķiet, ka, salīdzinot ar vairākiem citiem latviešu diasporas māksliniekiem, mana tēva daiļrade tiešām bija avangardiska. Nezinu nevienu citu diasporas mākslinieku, kurš būtu radījis tik unikālu simbolu, kas kļuva pazīstams visā latviešu diasporas pasaulē.”

Izstādē “Atmiņas/ Arhitek­tūra” skatāmi arī Niklāva Strun­kes un Aleksandra Nukšas, un daudzu citu autoru darbi. Dažu mākslinieku dzīves gaitas bijušas saistītas arī ar Cēsīm. Te dzimis Harijs Gricēvics, ar Cēsīm saistīts bijis Alfrēds Birkhāns, kurš no 1940. līdz 1944.gadam ieņēma Cēsu apriņķa galvenā arhitekta amatu.

Otrā zālē skatāmi Dagmāras Igales darbi, kuri PLMC kolekcijā nonākuši,    pateicoties Bitītes Vinkleres (ASV) un Vijas Vētras dāvinājumam. Ekspozīcijā viņas gleznas un mazformāta zīmējumi, kuros meistarīgi apvienota tuša un zīmulis.

K. Kanderovskis, atgādinot PLMC misiju – apzināt un nogādāt Latvijā trimdā tapušo, pasaules ietekmēm bagātināto latviešu mākslu un izveidot Cēsīs kolekciju, kas nu jau aptver gandrīz divus tūkstošus darbu, pavēstīja arī kādu ļoti priecīgu ziņu Pasaules latviešu mākslas centram: “Man ir gods paziņot, ka esam saņēmuši vērienīgo Andra Priedīša testamentāro novēlējumu    – 100 tūkstošus Kanādas dolāru, kas nodrošinās mūsu misijas tālāko darbību, tostarp ļaujot strādāt bez ieejas maksas mūsu galerijā. Viņš izvēlējās ziedot arī Vītolu fondam, Okupācijas muzejam un Nacionālajai bibliotēkai, un tas mūs ieliek ļoti prestižā pulkā.

Andra Priedīša dzīves gājums cieši savijies ar Cēsīm, te strādāja viņa vecāki, un viņš pats mācības uzsāka Cēsu 1.pamatskolā. Taču 1944.gada rudenī viņi atstāja Cēsis un nonāca Zviedrijā. Viņa dzīves lielākā daļa pagāja ASV un Kanādā.”

Pasaules latviešu mākslas centrs nākamajā gadā atzīmēs pastāvēšanas desmito gadadienu, un šīs abas izstādes to ieved jubilejas gadā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kafejnīcas mājas pagalmā

00:00
25.08.2024
6

Pagājušajā nedēļas nogalē 30 lauku sētas, māju pagalmi, viesu mājas, meistaru darbnīcas un citas vietas, kurās ikdienā neaicina ciemiņus uz gardām maltītēm, vēra durvis savām Mājas kafejnīcām. Saimnieki uzdrošinājās ko jaunu un galdā cēla pašu un kaimiņu izaudzēto produktu ēdienus. Tie pārtapa gan ikdienišķās maltītēs, gan uz dzīvās uguns gatavotiem sautējumiem un zupām, jēra gaļas plovu, dažāda […]

Dāvina salaboto sadzīves tehniku

00:00
24.08.2024
9

Rehabilitācijas centrs “Līgatne” saņēmis dāvinājumu no SIA “Eco Baltia vide” – salabotu sadzīves tehniku. “Pie mums ”Eco Baltia vide” šķirošanas rūpnīcā nonāk dažāda sadzīves tehnika. Tā tiek sašķirota, atsevišķas iekārtas sadalītas pa detaļām, lai tālāk tiktu novirzītas pārstrādei. Tomēr    pārstrāde nav vienīgais elektrotehnikas ceļš atkārtotā apritē. Lielāku lomu sāk ieņemt arī tās salabošana. Mēs […]

Taureniešiem svarīgi, kas notiek pagastā

00:00
23.08.2024
79

Uz sarunu vakaru ar Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāju Leldi Burdaju un speciālistiem bija atnākuši vairāk nekā desmit taurenieši. Vairāki vīri bija pikti par pagasta ezeru apsaimniekošanu. “Tā nav apvienības pārvaldes kompetence, par to atbild Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrība. Būtiskākais ir informācijas trūkums,” pastāsta L.Burdaja. Satraukumu radījis fakts, ka tagad Inesī un Alaukstā ir licencētā makšķerēšana, […]

Brīvi prātā, domās un darbos

00:00
22.08.2024
55

Jauniešu organizētais mūzikas un mākslas festivāls “Veidenfests”, kurā būtiskas ir dzejnieka un domātāja Eduarda Veidenbauma vērtības – sevis iepazīšana un pārvarēšana caur mākslu, prāta brīvība, satikšanās – pēc gada “Kalāčos” piedzīvojis savu otro uznācienu. Mūzika, dzeja un citas mākslas izpausmes nemainīgi ietvertas trīs festivāla virzienos: “norauj jumtu”, “atbrīvo prātu” un “atklāj sevi”. “Druva” sarunājās ar […]

Miers. Harmonija. Mūzika. Māksla

00:00
21.08.2024
28

“Papīrfabrikas Festivāls” ir harmoniska dzīvesstila notikums, kas jau trešo gadu risinājās Līgatnes papīrfabrikas plašajā pagalmā, aicinot kļūt nesteidzīgākiem, rāmākiem un apzinātākiem, iedvesmojot dzīvot saskaņā ar sevi un dabu. Festivāla pārstāve Līga Gablika “Druvai” teic: “Jau kopš pirmā festivāla norises gada esam definējuši tā konceptu un vērtības, pie tā turamies: iedvesmojam apzinātākam un nesteidzīgākam dzīvesveidam, dzīvošanai […]

Policija aiztur divas personas saistībā ar slepkavības mēģinājumu Valmierā

14:02
20.08.2024
57

Šī gada augusta sākumā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas amatpersonas, veicot rūpīgu izmeklēšanu, aizturēja divus vīriešus aizdomās par slepkavības mēģinājumu Valmierā. Abiem aizdomās turētajiem, 1966. un 1958. gadā dzimušiem vīriešiem, tiesa 8. augustā piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu. Pašlaik kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Nopietnais noziedzīgais nodarījums tika konstatēts 6. augustā, Valmierā, […]

Tautas balss

Vai sapratīs? Gribētos cerēt

13:38
23.08.2024
8
K. raksta:

“Par karu vispār nedrīkst priecāties, arī par citu cilvēku nelaimēm, bet tomēr esmu patiesi priecīga, ka Ukraina Krievijas iedzīvotājiem reāli parāda, ko nozīmē karš un uzbrukums. Varbūt tas kaut mazliet liks aizdomāties, kādas ir sajūtas, ka tavā zemē ielaužas sveša armija, ka iznīcina ēkas un infra­struktūru. Protams, ukraiņi uzvedas pavisam citādi kā rīkojas Krievijas armija, […]

Jaunajiem riteņbraucējiem jāmācās noteikumi

13:38
23.08.2024
10
Cēsniece raksta:

“Drīz klāt pirmā skolas diena. Septembrī, kamēr labs laiks, pusaudži bieži uz skolu brauc ar velosipēdiem. Tas ir labi, tikai bērniem vajadzētu vairāk mācīt satiksmes noteikumus un braukšanas kultūru. Tagad ik pa reizei ziņās ieraugu, ka, braucot ar divriteni, kāds kritis un guvis traumas. Bet ne jau satiksmes negadījumā, vienkārši neveiksmīga situācija. No septembra ielās […]

Grāmatu nojume jāuzlabo

12:53
20.08.2024
17
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Stacijas laukumā ir nojume grāmatām. Bet plaukti augstu, droši vien tāpēc atnesto cilvēki atstāj uz zemes. Taču mitrā laikā grāmatas iet bojā. Nezinu, kas šai vietai saim­nieks, bet vajadzētu padomāt, kā atnestos izdevumus pasargāt,”sacīja cēsniece.

Pilsētas autobusi reizēm tukši

12:27
19.08.2024
24
Lasītājs raksta:

“Kad redzu Cēsīs braucam pilsētas autobusus, bieži vien tie ir pustukši, nereti tikai daži pasažieri. Vai nebūtu jādomā, kā organizēt sabiedrisko transportu, lai ekonomētu? Agrāk cēsniekus vadāja arī mikroautobusi. No malas liekas, ka reisos, kad prognozējams maz braucēju, būtu izdevīgāk izmantot tādus. Droši vien taču mazāks degvielas patēriņš. Protams, tas jau jāvērtē speciālistiem, bet, manuprāt, […]

Gaida pašvaldības izdevumu

10:57
09.08.2024
30
Greiveru iedzīvotāja raksta:

“Mums, Greiveru apkaimes iedzīvotājiem, atkal nepiegādā novada domes informatīvo izdevumu. Jau ziemā tā nebija, tad kādus pāris mēnešus saņēmām, nu atkal nav. Gribam zināt, kas notiek novadā. Nav taisnīgi, ka citi vecpiebaldzēni to saņem, bet mēs ne,” sacīja Vecpiebalgas pagasta Greiveru iedzīvotāja.

Sludinājumi