Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Kurš kuram pa priekšu

Monika Sproģe
14:40
01.02.2017
138

Kāds teiks, ka atvērt durvis otram vai palaist pa priekšu, jo īpaši sievieti, ir novecojis stāsts un arhaiska rīcība. Tā kā vairums valstu un sabiedrību uzsver dzimumu vienlīdzības nozīmi, tad atsevišķas pretējā dzimuma rīcības varētu šķist diskriminējošas vai aizskarošas. Lai nu kā, tomēr ir svarīgi pārzināt arī šo etiķetes normu kaut vai tāpēc, ka tā vēl joprojām spēkā un galu galā – tas ir pieklājīgi.

Izprast un pārzināt vēl vienu zelta uzvedības likumu nenāks par ļaunu, palīdzot izvairīties arī no atsevišķiem neveikliem gadījumiem, kas ikdienā atgadās samērā bieži. Sīkāk par smalkā stila niansēm, diplomātisko protokolu un etiķeti stāsta Protokola un etiķetes eksperte Jana Trahimoviča, kura smalkajās niansēs konsultējusi vairākus Latvijas prezidentus un piedalījusies vērienīgās augsta ranga diplomātiskās sanāksmēs.

“Visbiežāk kļūmes atgadās brīžos, kad vēlamies kādu palaist pa priekšu, atvērt durvis, taču nezinām, kā to izdarīt un vai vispār darīt, vai vēl sliktāk – pārcenšamies,” saka J. Trahimoviča.

Vispirms par ienākšanu vai iziešanu. Pastāv uzskats, ka pirmais, kurš ierodas pie aizvērtām durvīm, tās arī atver un pirmais ieiet vai pa tām iziet. Bet eksperte paskaidro – ja vīrietis vēlas izrādīt īpašu cieņu, pieklājību pret sievieti, vecāka gada gājuma cilvēkiem vai kādam ar īpašām vajadzībām, kas atrodas pirmais pie durvīm, tad viņš var piedāvāt savu palīdzību atvērt durvis. Piemēram: “Atļaujiet, lūdzu, man!” u.c. uzrunājot. Ja palīdzību atsaka vai durvis gandrīz jau atvērtas, tad, izvērtējot situāciju, par visām varītēm nevajadzētu traukties uz priekšu un pārņemt atvēršanu pašam.

“Publiskajās vietās, tajā skaitā pie ēkas ārdurvīm, iekštelpās, sabiedriskajā transportā, liftā u.c., parasti vispirms tiek palaisti tie, kuri nāk ārā no ēkas, telpas, lifta vai transporta, tikai pēc tam var ieiet nākamie. Varētu teikt, ka tam, kurš no iekšpuses ver ārdurvis un nāk pa tām iekšā/ ārā, ir priekšroka attiecībā uz tiem, kuri atrodas ārpusē. Tiem, kuri ir ārpusē un dodas iekšā, pieklājība prasa nedaudz uzgaidīt. Izņēmums varētu būt ļoti augsta ranga amatpersona, kuru neatkarīgi no tā, kam ir vai nav priekšroka, būtu ieteicams palaist pa priekšu – kaut vai tā izrādot cieņu pret ieņemamo amatu. Ikdienā šādās situācijās, ja ir vēlme izpalīdzēt, izrādīt īpašu žestu, tad iespējams kādu ielaist vispirms un pēc tam tikai doties pašam. Taču arī tiem, kuri dodas pa durvīm iekšā, nevajadzētu to vienmēr uztvert kā citu pašsaprotamu rīcību. Noteikti būtu aicinājums palīdzēt sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem pieturēt durvis un ielaist vispirms,” skaidro eksperte.

Neatkarīgi no dzimuma, dodoties ārā no ēkas vai telpas, vienmēr vajadzētu pārliecināties, vai aiz jums neatrodas vēl kāds. Ja atrodas, tad iespēju robežās censties nedaudz pieturēt otram durvis. Starp citu, šādās situācijās, izturoties vienaldzīgi, ir iespējams radīt otram savainojumus, jo arī durvis var būt dažāda lieluma un svara.

J.Trahimoviča skaidro: “Skatoties pēc statusa un amata rangiem, jāņem vērā, ka hierarhiski augstākai personai no telpas būtu jāiziet pirmajai. Līdzīgi ir ar ienākšanu telpā. Piemēram, oficiālo sasveicināšanos, tikšanos vai pasākumu laikā tiek sagaidīts, ka pirmā ienākošā persona telpā ir arī pati galvenā. Izņēmums var būt – protokola pārstāvis, kuram patiesībā visu laiku jābūt vairākus soļus priekšā amatpersonai, tā teikt – “jārāda ceļš”, taču vienlaikus arī jājūt konkrētā vieta un jācenšas būt mazāk pamanāmam. Tāpat arī, neatkarīgi no dzimuma, zemāka amata ranga pārstāvis var atvērt vai pieturēt durvis augstāk stāvošam amatā.

Interesantas situācijas var gadīties pie t.s. virpuļdurvīm. Jāatceras, ka tradicionāli vīrietis palaistu sievieti pa priekšu, pats sekotu aiz nākamā šādu durvju nodalījuma. Ja tās ir virpuļdurvis, kas darbojas nevis automātiski, bet manuāli, tad vīrietis var palīdzēt tās iegriezt. Ja tās ir īpaši smagas, tad viņš pats var iet sievietei pa priekšu un palīdzēt. Visos pārējos gadījumos – pa tām pirmais dodas tas, kurš pirmais ierodas pie durvīm. Kad esat iekšā virpuļdurvīs, vienmēr jāpārliecinās, vai bez jums tajās atrodas vēl kāds.

Kas attiecināms uz palaišanu pa priekšu, agrākos laikos, pavadot sievieti, kavalieris augšup pa kāpnēm gāja viņai pa priekšu, lejup – pretējā secībā. Mūsdienās tomēr ir jāņem vērā konkrētā situācija – ja jākāpj pa apledojušām kāpnēm, vīrietis, gan lejā, gan augšā kāpjot, iet sievietei blakus. No sabiedriskā transporta vīrietis var izkāpt un iekāpt pirmais, sniedzot dāmai roku. Ikdienā šādi pieklājības žesti pārpildītā sabiedriskajā transportā nav iespējami, taču vienmēr ikviens var palīdzēt veciem cilvēkiem, mātēm ar bērniem un bērnu ratiņiem. Uz eskalatora vīrietis uzkāpj un nokāpj no tā pirmais, tā pārliecinoties, vai sievietei nav nepieciešama kāda palīdzība.”

Atliek secināt, ka smalkā stila noteikumu ievērošanā nav nekā sarežģīta, vajag rīkoties dabiski un likt lietā veselo saprātu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
314

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
45
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi