Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kurš kuram pa priekšu

Monika Sproģe
14:40
01.02.2017
78

Kāds teiks, ka atvērt durvis otram vai palaist pa priekšu, jo īpaši sievieti, ir novecojis stāsts un arhaiska rīcība. Tā kā vairums valstu un sabiedrību uzsver dzimumu vienlīdzības nozīmi, tad atsevišķas pretējā dzimuma rīcības varētu šķist diskriminējošas vai aizskarošas. Lai nu kā, tomēr ir svarīgi pārzināt arī šo etiķetes normu kaut vai tāpēc, ka tā vēl joprojām spēkā un galu galā – tas ir pieklājīgi.

Izprast un pārzināt vēl vienu zelta uzvedības likumu nenāks par ļaunu, palīdzot izvairīties arī no atsevišķiem neveikliem gadījumiem, kas ikdienā atgadās samērā bieži. Sīkāk par smalkā stila niansēm, diplomātisko protokolu un etiķeti stāsta Protokola un etiķetes eksperte Jana Trahimoviča, kura smalkajās niansēs konsultējusi vairākus Latvijas prezidentus un piedalījusies vērienīgās augsta ranga diplomātiskās sanāksmēs.

“Visbiežāk kļūmes atgadās brīžos, kad vēlamies kādu palaist pa priekšu, atvērt durvis, taču nezinām, kā to izdarīt un vai vispār darīt, vai vēl sliktāk – pārcenšamies,” saka J. Trahimoviča.

Vispirms par ienākšanu vai iziešanu. Pastāv uzskats, ka pirmais, kurš ierodas pie aizvērtām durvīm, tās arī atver un pirmais ieiet vai pa tām iziet. Bet eksperte paskaidro – ja vīrietis vēlas izrādīt īpašu cieņu, pieklājību pret sievieti, vecāka gada gājuma cilvēkiem vai kādam ar īpašām vajadzībām, kas atrodas pirmais pie durvīm, tad viņš var piedāvāt savu palīdzību atvērt durvis. Piemēram: “Atļaujiet, lūdzu, man!” u.c. uzrunājot. Ja palīdzību atsaka vai durvis gandrīz jau atvērtas, tad, izvērtējot situāciju, par visām varītēm nevajadzētu traukties uz priekšu un pārņemt atvēršanu pašam.

“Publiskajās vietās, tajā skaitā pie ēkas ārdurvīm, iekštelpās, sabiedriskajā transportā, liftā u.c., parasti vispirms tiek palaisti tie, kuri nāk ārā no ēkas, telpas, lifta vai transporta, tikai pēc tam var ieiet nākamie. Varētu teikt, ka tam, kurš no iekšpuses ver ārdurvis un nāk pa tām iekšā/ ārā, ir priekšroka attiecībā uz tiem, kuri atrodas ārpusē. Tiem, kuri ir ārpusē un dodas iekšā, pieklājība prasa nedaudz uzgaidīt. Izņēmums varētu būt ļoti augsta ranga amatpersona, kuru neatkarīgi no tā, kam ir vai nav priekšroka, būtu ieteicams palaist pa priekšu – kaut vai tā izrādot cieņu pret ieņemamo amatu. Ikdienā šādās situācijās, ja ir vēlme izpalīdzēt, izrādīt īpašu žestu, tad iespējams kādu ielaist vispirms un pēc tam tikai doties pašam. Taču arī tiem, kuri dodas pa durvīm iekšā, nevajadzētu to vienmēr uztvert kā citu pašsaprotamu rīcību. Noteikti būtu aicinājums palīdzēt sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem pieturēt durvis un ielaist vispirms,” skaidro eksperte.

Neatkarīgi no dzimuma, dodoties ārā no ēkas vai telpas, vienmēr vajadzētu pārliecināties, vai aiz jums neatrodas vēl kāds. Ja atrodas, tad iespēju robežās censties nedaudz pieturēt otram durvis. Starp citu, šādās situācijās, izturoties vienaldzīgi, ir iespējams radīt otram savainojumus, jo arī durvis var būt dažāda lieluma un svara.

J.Trahimoviča skaidro: “Skatoties pēc statusa un amata rangiem, jāņem vērā, ka hierarhiski augstākai personai no telpas būtu jāiziet pirmajai. Līdzīgi ir ar ienākšanu telpā. Piemēram, oficiālo sasveicināšanos, tikšanos vai pasākumu laikā tiek sagaidīts, ka pirmā ienākošā persona telpā ir arī pati galvenā. Izņēmums var būt – protokola pārstāvis, kuram patiesībā visu laiku jābūt vairākus soļus priekšā amatpersonai, tā teikt – “jārāda ceļš”, taču vienlaikus arī jājūt konkrētā vieta un jācenšas būt mazāk pamanāmam. Tāpat arī, neatkarīgi no dzimuma, zemāka amata ranga pārstāvis var atvērt vai pieturēt durvis augstāk stāvošam amatā.

Interesantas situācijas var gadīties pie t.s. virpuļdurvīm. Jāatceras, ka tradicionāli vīrietis palaistu sievieti pa priekšu, pats sekotu aiz nākamā šādu durvju nodalījuma. Ja tās ir virpuļdurvis, kas darbojas nevis automātiski, bet manuāli, tad vīrietis var palīdzēt tās iegriezt. Ja tās ir īpaši smagas, tad viņš pats var iet sievietei pa priekšu un palīdzēt. Visos pārējos gadījumos – pa tām pirmais dodas tas, kurš pirmais ierodas pie durvīm. Kad esat iekšā virpuļdurvīs, vienmēr jāpārliecinās, vai bez jums tajās atrodas vēl kāds.

Kas attiecināms uz palaišanu pa priekšu, agrākos laikos, pavadot sievieti, kavalieris augšup pa kāpnēm gāja viņai pa priekšu, lejup – pretējā secībā. Mūsdienās tomēr ir jāņem vērā konkrētā situācija – ja jākāpj pa apledojušām kāpnēm, vīrietis, gan lejā, gan augšā kāpjot, iet sievietei blakus. No sabiedriskā transporta vīrietis var izkāpt un iekāpt pirmais, sniedzot dāmai roku. Ikdienā šādi pieklājības žesti pārpildītā sabiedriskajā transportā nav iespējami, taču vienmēr ikviens var palīdzēt veciem cilvēkiem, mātēm ar bērniem un bērnu ratiņiem. Uz eskalatora vīrietis uzkāpj un nokāpj no tā pirmais, tā pārliecinoties, vai sievietei nav nepieciešama kāda palīdzība.”

Atliek secināt, ka smalkā stila noteikumu ievērošanā nav nekā sarežģīta, vajag rīkoties dabiski un likt lietā veselo saprātu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi