Kāds teiks, ka atvērt durvis otram vai palaist pa priekšu, jo īpaši sievieti, ir novecojis stāsts un arhaiska rīcība. Tā kā vairums valstu un sabiedrību uzsver dzimumu vienlīdzības nozīmi, tad atsevišķas pretējā dzimuma rīcības varētu šķist diskriminējošas vai aizskarošas. Lai nu kā, tomēr ir svarīgi pārzināt arī šo etiķetes normu kaut vai tāpēc, ka tā vēl joprojām spēkā un galu galā – tas ir pieklājīgi.
Izprast un pārzināt vēl vienu zelta uzvedības likumu nenāks par ļaunu, palīdzot izvairīties arī no atsevišķiem neveikliem gadījumiem, kas ikdienā atgadās samērā bieži. Sīkāk par smalkā stila niansēm, diplomātisko protokolu un etiķeti stāsta Protokola un etiķetes eksperte Jana Trahimoviča, kura smalkajās niansēs konsultējusi vairākus Latvijas prezidentus un piedalījusies vērienīgās augsta ranga diplomātiskās sanāksmēs.
“Visbiežāk kļūmes atgadās brīžos, kad vēlamies kādu palaist pa priekšu, atvērt durvis, taču nezinām, kā to izdarīt un vai vispār darīt, vai vēl sliktāk – pārcenšamies,” saka J. Trahimoviča.
Vispirms par ienākšanu vai iziešanu. Pastāv uzskats, ka pirmais, kurš ierodas pie aizvērtām durvīm, tās arī atver un pirmais ieiet vai pa tām iziet. Bet eksperte paskaidro – ja vīrietis vēlas izrādīt īpašu cieņu, pieklājību pret sievieti, vecāka gada gājuma cilvēkiem vai kādam ar īpašām vajadzībām, kas atrodas pirmais pie durvīm, tad viņš var piedāvāt savu palīdzību atvērt durvis. Piemēram: “Atļaujiet, lūdzu, man!” u.c. uzrunājot. Ja palīdzību atsaka vai durvis gandrīz jau atvērtas, tad, izvērtējot situāciju, par visām varītēm nevajadzētu traukties uz priekšu un pārņemt atvēršanu pašam.
“Publiskajās vietās, tajā skaitā pie ēkas ārdurvīm, iekštelpās, sabiedriskajā transportā, liftā u.c., parasti vispirms tiek palaisti tie, kuri nāk ārā no ēkas, telpas, lifta vai transporta, tikai pēc tam var ieiet nākamie. Varētu teikt, ka tam, kurš no iekšpuses ver ārdurvis un nāk pa tām iekšā/ ārā, ir priekšroka attiecībā uz tiem, kuri atrodas ārpusē. Tiem, kuri ir ārpusē un dodas iekšā, pieklājība prasa nedaudz uzgaidīt. Izņēmums varētu būt ļoti augsta ranga amatpersona, kuru neatkarīgi no tā, kam ir vai nav priekšroka, būtu ieteicams palaist pa priekšu – kaut vai tā izrādot cieņu pret ieņemamo amatu. Ikdienā šādās situācijās, ja ir vēlme izpalīdzēt, izrādīt īpašu žestu, tad iespējams kādu ielaist vispirms un pēc tam tikai doties pašam. Taču arī tiem, kuri dodas pa durvīm iekšā, nevajadzētu to vienmēr uztvert kā citu pašsaprotamu rīcību. Noteikti būtu aicinājums palīdzēt sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem pieturēt durvis un ielaist vispirms,” skaidro eksperte.
Neatkarīgi no dzimuma, dodoties ārā no ēkas vai telpas, vienmēr vajadzētu pārliecināties, vai aiz jums neatrodas vēl kāds. Ja atrodas, tad iespēju robežās censties nedaudz pieturēt otram durvis. Starp citu, šādās situācijās, izturoties vienaldzīgi, ir iespējams radīt otram savainojumus, jo arī durvis var būt dažāda lieluma un svara.
J.Trahimoviča skaidro: “Skatoties pēc statusa un amata rangiem, jāņem vērā, ka hierarhiski augstākai personai no telpas būtu jāiziet pirmajai. Līdzīgi ir ar ienākšanu telpā. Piemēram, oficiālo sasveicināšanos, tikšanos vai pasākumu laikā tiek sagaidīts, ka pirmā ienākošā persona telpā ir arī pati galvenā. Izņēmums var būt – protokola pārstāvis, kuram patiesībā visu laiku jābūt vairākus soļus priekšā amatpersonai, tā teikt – “jārāda ceļš”, taču vienlaikus arī jājūt konkrētā vieta un jācenšas būt mazāk pamanāmam. Tāpat arī, neatkarīgi no dzimuma, zemāka amata ranga pārstāvis var atvērt vai pieturēt durvis augstāk stāvošam amatā.
Interesantas situācijas var gadīties pie t.s. virpuļdurvīm. Jāatceras, ka tradicionāli vīrietis palaistu sievieti pa priekšu, pats sekotu aiz nākamā šādu durvju nodalījuma. Ja tās ir virpuļdurvis, kas darbojas nevis automātiski, bet manuāli, tad vīrietis var palīdzēt tās iegriezt. Ja tās ir īpaši smagas, tad viņš pats var iet sievietei pa priekšu un palīdzēt. Visos pārējos gadījumos – pa tām pirmais dodas tas, kurš pirmais ierodas pie durvīm. Kad esat iekšā virpuļdurvīs, vienmēr jāpārliecinās, vai bez jums tajās atrodas vēl kāds.
Kas attiecināms uz palaišanu pa priekšu, agrākos laikos, pavadot sievieti, kavalieris augšup pa kāpnēm gāja viņai pa priekšu, lejup – pretējā secībā. Mūsdienās tomēr ir jāņem vērā konkrētā situācija – ja jākāpj pa apledojušām kāpnēm, vīrietis, gan lejā, gan augšā kāpjot, iet sievietei blakus. No sabiedriskā transporta vīrietis var izkāpt un iekāpt pirmais, sniedzot dāmai roku. Ikdienā šādi pieklājības žesti pārpildītā sabiedriskajā transportā nav iespējami, taču vienmēr ikviens var palīdzēt veciem cilvēkiem, mātēm ar bērniem un bērnu ratiņiem. Uz eskalatora vīrietis uzkāpj un nokāpj no tā pirmais, tā pārliecinoties, vai sievietei nav nepieciešama kāda palīdzība.”
Atliek secināt, ka smalkā stila noteikumu ievērošanā nav nekā sarežģīta, vajag rīkoties dabiski un likt lietā veselo saprātu.
Komentāri