Cēsu un vendu vārds ir cieši saistīts, taču vēl arvien nav skaidras atbildes, kas un kādi viņi bija – pilsētas sācēji, pirmie iedzīvotāji. Par viņiem ir rakstiskas ziņas Indriķa hronikā un citos dokumentos, kā arī taustāmas liecības, ko saglabājusi zeme – sīka daļa no tā, kas vispār ir saglabājies, atklāts arheoloģiskajos izrakumos un pētīts. Pilnīgu priekšstatu par šo tautu nebūs iespējams iegūt nekad, vienīgi pietuvoties un apjaust. Par vendiem uzskatus izteikuši vairāk nekā 50 vēsturnieki, arheologi, novadpētnieki, arī mācītāji un vēstures entuziasti.
Grūto uzdevumu turpināt vendu noslēpuma atklāšanu uzņēmies jaunais vēsturnieks Eduards Plankājs. Par savu izvēli viņš stāsta: “Mani jau kopš bakalaura studiju sākšanas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē ir kārdinājuši izaicinājumi, tieši mazāk pētītās vēstures lappuses. Tas gan nenozīmē, ka vendu tēmu neskartu dažādu ideoloģiju elpa. Tieši otrādi – tā ir pat ļoti politizēta vairāk nekā gadsimtu, kamēr krievu vēsturnieki un pseidointelektuāļi ir nesekmīgi centušies pierādīt Indriķa hronikā minēto vendu kā rietumslāvu izcelsmi un pastarpināti arī krievu tiesības uz mūsdienu Latvijas teritoriju.
Vendu pētniecība vienlaikus ir arī mana zinātniskā vadītāja un autoritātes Dr. habil. hist. Andreja Vaska sirdij tuva tēma. Par pirmās dzirksts iešķilšanu šīs tēmas pētniecībā un atbalstu pētniecības procesā esmu pateicīgs tieši profesoram Vaskam! Jā, apzinos, ka šīs tēmas pētnieki nekad tā arī nespēs neatbildēto jautājumu miglu kliedēt pilnībā, jo mēs nekad tā arī neuzzināsim, kas tieši bija tie cilvēki, ko hronists Indriķis ir nodēvējis par vendiem un kā viņi paši sevi reiz dēvējuši, taču, pateicoties jaunākajām pētniecības metodēm – dažādu ķīmisko izotopu analīžu, DNS analīžu un citu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām – , ir iespējams šo miglu padarīt kaut nedaudz, bet caurredzamāku.”
Cēsu Riekstukalna vendu kopiena ir uzskatāma par pirmajiem vendiem, kas ieradušies šajā apvidū. Eduards Plankājs precizē: “Vidzemes vendu pieminekļi ir samērā maz apzināti un arheoloģiski pētīti, taču Cēsu Riekstukalna vendu kopiena ir bijusi pati lielākā no Ziemeļkurzemes somugru kopienām, ja reiz tā vienīgā no visām iespējamām tiek pieminēta 13.gadsmita rakstītajos avotos un izcelta starp pārējām vietējām tautām.”
Vendu materiālajai kultūrai radniecīgi atradumi un apbedīšanas tradīcijas ir konstatētas ne tikai Cēsīs, bet arī vairākās senvietās Daugavas lejtecē – Salaspils Laukskolas un Vējstūru, Lielvārdes pārceltuves kapulaukā un citās vietās. Pēc līdzšinējiem pētījumiem secināms, ka Ziemeļkurzemes vendiem raksturīga dzīvošana pilskalnos ar tiem piegulošām pilsapmetnēm, kā tas ir Cēsu Riekstukalnā. Vēsturnieki pieņem, ka šādu modeli vendi izvēlējās, pielāgojoties vietējo – seno letgaļu un lībiešu – dzīvesvietām.
Raugoties uz mazo Riekstukalnu, ir neticami, ka tur pietika vietas gan dzīvošanai, gan saimnieciskajai darbībai. Kaut kur netālu vajadzēja būt tīrumiem, ganībām. Paliek neatbildēts jautājums – kur? Eduards Plankājs uzskata, ka par Riekstukalna iedzīvotāju tīrumu un ganību atrašanās vietām varētu izteikt tikai minējumus: “Riekstukalns ir Cēsu pilsētas apbūves ieskauts, un liecības par lauku apsaimniekošanu, piemēram, arklu lemešu atstātās pēdas, jau sen ir zudušas, būvējot un pēc katras nopostīšanas reizes atkal no jauna atjaunojot šo skaisto pilsētu. Skaidrs vien tas, ka tīrumi atradušies pilsapmetnes un ūdens ieguves vietas tuvumā.
Darbarīku atradumi, produkcijas pārpalikumi un sagataves ļauj secināt, ka vendu amatnieki pilskalna plakuma ēkās gan dzīvoja, gan strādāja – tur amatniekiem vienlaikus bija gan virtuve, gan guļamistaba un darbnīca. Varbūt vienīgi podnieki un kalēji ugunsbīstamības dēļ strādāja atstatus no pārējām ēkām. Jā, pat senie rotkaļi ir gatavojuši savu mirdzošo un skanošo produkciju tajos pašos pavardos, kuros tapa arī viņu dienišķā maltīte!”
Arheologi atzīst, ka rakšana reizēm vairāk posta, nekā palīdz noskaidrot, tādēļ ir cerība, ka nākotnē biežāk izmantos ģeoskenerus, kas nerokot diagnosticē zemes slāņos dažādas cilvēka darbības rezultātā radušās izmaiņas. Arī Eduards Plankājs pētījumos jau izmantojis moderno laboratorijas analīžu metodes: “Protams, arī šī tehnika nav pilnīga un simtprocentīgi uzticama, taču, redzot, ar kādiem tempiem tehnoloģijas attīstās, ir pamats cerēt, ka tā gūs paliekošu un arvien lielāku nozīmi arī arheoloģijā.
Ir cerība, ka nākotnē saistībā ar vendiem būs vēl kādi arheoloģiskie izrakumi gan Vidzemē, gan Ventas lejtecē Kurzemē, tas, protams, atkarīgs no finansējuma piesaistes pētniecībai, valsts un pašvaldību atbalsta, zemes īpašnieku sapratnes un pretimnākšanas, kā arī no tā, vai nesodītie likumpārkāpēji – mantrači – nepasteigsies priekšā kvalificētiem arheologiem.
Pēdējo mēs varam ietekmēt, līdzdarbojoties kopīgā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un sargāšanā, ziņojot par klaiņojošiem cilvēkiem ar lāpstām un metāla detektoriem policijai un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbiniekiem. Ļoti svarīgi: pirms zvanīšanas gan obligāti nofotografējiet šīs personas un viņu mašīnu numura zīmes, jo bez šādiem lietiskajiem pierādījumiem mantraču vainu pierādīt būs bezcerīgi!”
Komentāri