Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Amerika pirms “Trampa laikmeta”

Līga Eglīte
14:35
15.03.2017
96
Ilze Kursite Amerika 1 1

Angļu valodas pasniedzēja, tulkotāja un gide Ilze Kursīte Amerikas Savienotajās valstīs viesojās pagājušajā gadā. Kāda bija šī valsts, iedzīvotāju noskaņojums un ierastā dzīve pirms jaunā, neordinārā prezidenta Donalda Trampa. Pie mums ierasts, ka pirms vēlēšanām jau laikus parādās plakāti, “iespraucoties” visās iespējamās vietās. Smukie un sapucētie deputātu kandidāti un eiroparlamentārieši raugās no milzu bildēm skatlogos un ceļmalās. Liekas, Amerikā vajadzētu būt vēl lielākām aktivitātēm.

Ilze Kursīte pārsteidz ar vērojumu, ka ASV priekšvēlēšanu laiks bijis kluss un mierīgs: “Nejutu, ka tuvojas vēlēšanas. Speciāli skatījos, kur nu kaut kas būs. Braucot pa Oregonu, šur tur bija mazi, pieticīgi Trampu slavinoši plakātiņi, patālu nost no ceļa. Kad beidzot tos nolēmu nofotografēt, vairs neviens negadījās. Par Klintoni nebija vispār nekā.

Ar draugiem, pie kuriem apmetos, par politiku daudz nerunājām, bet viņi gaidāmās vēlēšanas uztvēra mierīgi: kā būs, tā būs, mūsu dzīve jau no tā nemainīsies, mēs tālāk darām savu, vienalga, kurš tur, tālajā Vašingtonā, ir “pie ruļļiem”. Topošie pensionāri mierīgi gaidīja savu pensionēšanās laiku – šī paaudze vispār nesatraucās. Varbūt vēlēšanas vairāk skāra gados jaunākos. Mani draugi, tur dzimušie amerikāņi, protams, sprieda, kādas būs pārmaiņas ekonomikā. Bet visus nomierina veiktie uzlabojumi veselības aprūpē, un tad jau ir vienalga – lai viņš tur “ārdās pa Ovālo kabinetu”! Visa sistēma tik stabila un sakārtota, lielie notikumi neskar katru personīgi, izņemot tos, kuri iesaistījušies politikā.”

ASV etniskā ziņā ir mājvieta visdažādākajiem cilvēkiem no visas pasaules – īsts tautu rasols, kurā proporcijas nepārtraukti mainās. Ilze Kursīte stāsta, ka Amerikas Rietumu krasta iedzīvotāju skaits strauji papildinās ar iebraucējiem no Filipīnām, Ķīnas un Japānas. Lielajās ražotnēs, piemēram, “Boeing” lidmašīnu rūpnīcā Sietlā, ienāk gan Ķīnas un Japānas investīcijas, gan arī darbaspēks pārsvarā no Āzijas. Savukārt “Sony” strādā ļoti daudzi no Sibīrijas un Austrumu apgabaliem iebraukušie krievi. Viņu ērtībām ir pat tiešais avioreiss “Maskava – Sietla”.

Vietējos biedē, ka Āzijas investīcijas ienāk tik agresīvi un izmaina pilsētu izskatu, lielu namu būvei atbrīvo vietu, nojaucot pagājušā gadsimta 50-to, 60-to gadu stila ēkas, arhitektonisko mantojumu. Debesskrāpī dzīvoklis maksā no viena līdz trim miljoniem dolāru. Lielās Ķīnas vai Japānas korporācijas nopērk uzreiz visu ēku un tad izīrē, nosakot savu cenu. Vietējie amerikāņi tiek izspiesti no pilsētas centra, piekāpjas, dodas prom un meklē mazu mājiņu nomalē.

“Kas to lai zina, kā šie cilvēki balsoja, ja vien viņiem bija balsošanas tiesības,” Ilze spriež un turpina: “Manuprāt, par Donaldu Trampu nobalsoja vairāk konservatīvie cilvēki, pensionāri. Pārsteidza, ka viens attāls radinieks pirms vēlēšanām bija Facebook publicējis visādus slavinošus izteikumus par Trampu un kritizējošus pret Klintoni, imigrantiem un visādiem citādiem. Nodomāju: Kādā krāsā tu esi? Pats te ieradies pēc Otrā pasaules kara! Tāpat cīnījies, visu mūžu vienkāršus darbus darīdams. Un tad bija ieraksts, ka viens viņa draugs, ar kuru pazīstami jau 50 gadus, par šiem izteikumiem viņu izslēdzis no sava Facebook loka. Man radās iespaids, ka trimdas tautieši nevar saprasties un saiet naidā par procesiem, kas pašus neskar.”

Par amerikāņu smaidu, it īpaši apkalpojošajā jomā, daudz dzirdēts, taču, ilgāk uzturoties šajā valstī, var just, vai tas ir no sirds un patiesi. Ilze Kursītei par laipnību ir krietna pieredze: “Man ir trīs svarīgas atziņas. Pirmā – labāk simts draugu, nekā simts dolāru. Otrā – sakārtotā, labā sabiedrībā cilvēki paši par sevi ir laipni, vienalga, vai esi tūrists vai kas cits. Šī laipnība pielīp! Trešā atziņa – ja mēs gribam ceļot un “vārīties tajā kopīgajā globālajā putras katlā”, jāzina valoda! Ikdienas saziņā smaids ir atklātāks un dabiskāks nekā tūrismā, kur tas ir iestudētāks, jau kā “algas sastāvdaļa”. Dzirdot akcentu, izraisās interese, – no kurienes esi? Amerikāņi ir atvērti, izpalīdzīgi. Ja esi apmaldījies, ne uz to pusi ar autobusu aizbraucis, ja jautāsi, tev palīdzēs.

Daudz cilvēku dzīvo uz ielas, kastēs, maisos, uz soliņiem. Cits pat ar sunīti. Bezpajumtnieki, narkomāni, alkoholiķi… Visi, kas iet garām, pa centiņam iemet ziedojumam. Vaicāju vietējiem, vai tad nevar kā citādāk palīdzēt? Man atbildēja, ka tā ir bezpajumtnieka brīva izvēle. Mūsu pienākums ir rūpēties, lai šis cilvēks nebūtu izsalcis. Arī es iemetu pa centam.”

Individuāli, apceļojot valsti, to var iepazīt vislabāk, taču tas izmaksā ļoti dārgi. Ilzei Kursītei paveicies ar draugiem, kuriem pašiem arī patīk ceļot un prieks parādīt ciemiņam no Latvijas skaistas vietas, muzejus, mākslas galerijas un apmeklēt kultūras pasākumus. Viņa iedrošina ceļotājus: “Gribu nomierināt tos, kuri šaubās par savu angļu valodas prasmi, jo amerikāņus, arī kanādiešus var daudz vieglāk saprast nekā britus. Daudzo valodu ietekme ir mazinājusi britiem raksturīgos intonāciju kāpumus. Arī man, kaut angļu valodu lietoju katru dienu, mācot studentus, runājot ar amerikāņiem, bija mazāk jākoncentrējas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
314

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
45
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi