Svētdiena, 28. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Drosmes simbols timiāns

Jānis Gabrāns
10:16
03.05.2017
34
Timians1 1

Turpinot iepazīt garšvielu pa­sauli, šoreiz no plaukta paņemsim timiānu. Varbūt ne pārāk novērtētu, bet, kā norāda pavāre Vineta Žamoidika, ja šo garšaugu iepazīst, tas kļūst par neatņemamu sastāvdaļu ēdienu gatavošanā. Timiāns nācis no Vidusjūras zemēm, īpaši iecienīts itāliešu vir­tuvē. Senie grieķi to izmantoja vannās un kaltētu – kā vīraku tempļos, jo uzskatīja, ka timiāns ir drosmes simbols.

Ir daudz šī auga šķirņu, bet vispazīstamākās ir dārza timiāns un citrontimiāns. Tos viegli atšķirt, paberzējot garšauga lapiņas plaukstā, – parastā timiāna aro­māts ir ass un nedaudz atgādina krustnagliņas un majorānu, bet citrontimiāns, kā jau vēsta nosaukums, smaržo pēc citrona.

Raksturīgākā timiāna sastāvdaļa ir smaržojoša ēteriskā eļļa timiols, kam piemīt antiseptiskas īpašības, tāpēc timiānu lieto arī ārstniecībā un parfimērijā.

Vineta Žamoidika norāda, ka timiāns ir samērā universāla garš­viela, taču jāuzmanās ar tā lietošanu, jo šim garšaugam ir ļoti intensīvs aromāts un garša: “Pie šīs garšas jāpierod. Timiāna iepazīšanu varētu sākt ar visvienkāršāko ēdienu, kurā man timiāns ļoti patīk – kartupeļiem cepeškrāsnī. Neko daudz nevajag – kartupeļi, sviestiņš, sāls un timiāna lapiņas. Garšas buķete izveidojas tik brīnišķīga, ka garšo visiem, un šādiem kartupelīšiem nevajag mērci. Var ar timiānu cepeškrāsnī cept arī citus dārzeņus.”

Lietojot timiānu pie ēdieniem, cilvēka organisms spēj labāk pārstrādāt uzturvielas enerģijā. Labo īpašību dēļ timiānu kulinārijā izmanto ar trekniem, taukvielām bagātiem ēdieniem, jo šis garš­augs palīdz kuņģim vieglāk pārstrādāt sātīgo pārtiku. “Timiāns ir kā labais dakteris,” piebilst V. Žamoidika.

Ja iecienīta jēra gaļa, timiāns ar to sader ļoti labi, bet tas sader arī ar citu dzīvnieku gaļu, arī put­nu gaļu.

“Pie ēdiena timiānu var likt ar visu zariņu, piemēram, marinējot cepeti, liekot zupā, mērcēs, un tad izņemt zariņu laukā, bet var pievienot tikai lapiņas, tas pēc katra garšas izjūtām. Ja ir vēlme garšu dabūt intensīvāku, lapiņas var sakapāt, tās izdalīs vairāk ēteriskās eļļas. Timiāns nav īpaši piemērots pie zaļajiem salātiem, jo tas savu garšu labāk atdod, ter­miski apstrādāts. Gatavojot ēdienu, timiānu var pievienot jau sākumā, atšķirībā no, piemēram, bazilika, ko pievieno pašās beigās,” norāda V. Žamoidika.

Timiāns podiņos nopērkams visu gadu, tādēļ visu gadu iespējams to lietot svaigā veidā. Cit­ron­timiāns derēs zivju ēdieniem, krējuma mērcēm un olu ēdieniem. Timiāns noderēs marinādēs, marinējot gaļu cepšanai. Labi sader ar citiem rupjajiem garšaugiem – estragonu, baziliku, muskatriekstiem, salviju un rozmarīnu.

Kā jau minēts, timiāns plaši lietots ne tikai kulinārijā. Šis garš­augs paaugstina organisma spēju pretoties infekcijām, nogalina baktērijas, veicina tauku šūnu pārstrādi, mazina saindēšanās ar pārtiku simptomus, iznīcina parazītus zarnās, palīdz pret klepu, uzlabo asins cirkulāciju. Ti­mi­āna tēja palīdz bronhīta un citu augšējo elpošanas ceļu slimību gadījumos. Tā veicina arī gremošanu, sekmē žults izdalīšanos. Timiā­nam ir arī nomierinoša iedarbība, to dzer pret bezmiegu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
12

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
121

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
411

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi