Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Viena no Latvju saimniecēm – Rasma Balode

Līga Eglīte
17:16
10.05.2017
37
Rasma Balode Foto Markovskis 1

Bijusī ieriķiete un cēsniece Rasma Balode nu jau daudzus gadus dzīvo Zvārdes pagasta “Puteņos”, bet ar Vidzemi un Ieriķiem cieši saista bērni, mazbērni, draugi, mīļas vietas un dzimtas kapi. Pāris interviju medijos un šī gada televīzijas šovs “Īstās latvju saimnieces” Rasmai devis jaunu pieredzi un rosinājis idejas, ko ieviest un papildināt lauku tūrisma sētā.

No visām prasmēm un specialitātēm, kas apgūtas dzīves laikā, Rasma atgriezusies pie pašiem sākumiem un bērnībā pieredzētā: “Tas, kas agrāk laukos bija parasts un ikdienišķs, tagad ir retums un manā sētā “Puteņos” kļuvis par tūrisma objektu.

Bijām liela ģimene – vecāki un mēs, četras māsas. Tēvs vēl pieņēma audžubērnu. Atmiņā saglabājušies visi lauku darbi un svētku brīži. Mans tēvs bija ļoti stingrs un mācīja domāt. Nekad neteica, cikos no balles jābūt mājās, taču man un māsām bija zināms, kas jāpadara pirms tam un nākamajā rītā. Sestdien pīrāgi un plātsmaizes jāizcep, māja jāsakopj, no rīta lopiem siles jāizslauka.

Man ļoti bieži jautā, kā es tā esmu izdomājusi tradīcijas. Tās vienkārši bija! Tradicionālo kultūru nevar iemācīt nevienam ne gadā, ne piecos gados, to apgūst tikai ģimenē. Sanāca kopā radu sai­me, dziedāja, kāds spēlēja akordeonu. Bērni dzīvoja visam līdzi un “nenolūza” pat trijos četros naktī.

Vecmamma bija brigadiere, uz ražas vākšanu ēdināja talciniekus un vienmēr dziedāja, bet es gāju palīgā saimniekot. Sākumā apmulsu, gribēju pateikt labdienu, gaidīju, kad beigs, bet viņa tik dzied un dzied. Vecmammai tas labdien bija caur dziesmu.

Braucu gar Ieriķu skolu, piestāju un vienmēr paraugos uz skaisto folklorista Voldemāra Stelberga piemiņas akmeni. Man prieks, ka to izdevās uzstādīt! Tēvs dzimis tajā pašā mājā, kur Stelbergs. Tēva māsa Anna ganu gaitās Stelbergu bija satikusi un atcerējās sarunas, pozitīvo attieksmi pret dzīvi. Un man arī folklora pūrā ielikta.”

Rasmai Balodei Ieriķos ir vecāku māja, kur varētu tikties visa lielā un sazarotā dzimta, tomēr dzīve ieviesusi korekcijas. Mājai blakus ir kolhoza bijusī ferma, ko viņas tēvs Atmodas laikā rosinājis privatizēt. Rasma stāsta: “Tagad šajā garajā ēkā mans dēls ierīko lauku tūrisma mītni, pārbūvējot, papildinot, izveidojot jumta terasi ar kamīnu, pirti. Tur ir ugunskura vieta, liels un vecs ozols, kur Jāņus svinēt, pļava, mežs, kur pastaigāties. Būs vieta, kur dzimtai pulcēties. Vedekla ir laba saimniece, arī masiere.”

Kad Zvārdes “Puteņos” atbrauc viesi, viss sākas ar karoga uzvilk­šanu, saimnieki Rasma un Mā­ris Baloži stāsta, kāda sētā kārtība. Šeit ir viena no latvisko kāzu pieturvietām, un no “Pute­ņiem” jaunlaulātie dodas izbraucienā ar drošku. Rasma liek lietā visas prasmes: “Jāgatavojas jau dienu iepriekš, jānopin vītne pie zirga loka. Reizēm ozollapas vēl ir jēlas un nākas pīt no ceriņiem, toties kā smaržo! Gribas, lai ir skaisti, bet tas viss prasa laiku. Svarīgi, kas tiks iemūžināts fotogrāfijās, kuras šiem cilvēkiem paliks uz mūžu.

Kad no atbraukušajiem tūristiem kāds garlaikojas, piedāvāju aiziet līdz kaziņām, jo tās ir mīlīgas, iedodu mazo spainīti, lai pamēģina slaukt. Cilvēks laimīgs atgriežas, visu “sabildējis”. Vai ir izslaucis vai ne… Visbiežāk jau tas, kas izslaukts, ir izsperts, jo kaza pazīst, ka atnācis kāds svešs.”

Mums ir suvenīrs – “Puteņu” slota, ko nespējam vien pieražot. Neliela, tikai 40 centimetrus gara, bet visiem ļoti patīk. Kad Ūsiņos rīkojam vīru spēles, visi gaida, ka baļķa mešanā balvā būs īpašā “Puteņu” slota. Meistars dzīvo Ieriķos, ļoti pedantisks, skatās Mēness fāzes, visu ievēro. Saldus pusē vēl neesmu atradusi nevienu, kurš to uzņemtos darīt.”

Rasma stāsta, ka “Saimnieču šovam” nepiekristu, ja nebūtu vīra atbalsta: “Māris pie publiskas vides ir pat vairāk pieradis – deju kolektīvā, strādājot par pedagogu. Es sievišķīgi satraucos, ka varbūt kaut kas stāv nevietā, suņa bļoda nav nolikta. Jau pierasts, ka mājā daudz cilvēku, bet šoreiz bija seši no televīzijas, saimnieces, astoņi ķekatnieki, seši “Saldus pūtēji” un vēl mana ģimene.

Raidījumu gatavoja trīs dienas, filmētāji visur gāja līdzi, bija gatavi filmēt pat līdz desmitiem vakarā. Kādā brīdī saimnieki piekūst ar… Parasti ejam launagu pagulēt, bet kā nu gulēsi, kad mājā televīzija. Grūtākais un ilgākais bija raidījuma reklāmas sagatavošana “Donās” pie Ilzes. Tos pīrāgus es kādas 15 reizes krāmēju no bļodas iekšā un ārā.”

Par dzimtas dziedāšanas un muzicēšanas tradīciju turpinātāju Ras­ma uzskata mazmeitu Diānu: “Pašlaik viņa ir tīņa vecumā, kokle ielikta skapī, bet zinu, ka reiz to atkal izņems un spēlēs. Visi mani dēli bērnībā bijuši līdzi uz folkloras pasākumiem, Dziesmu­svēt­kiem, bet viņus vairāk interesēja sports. Salīdzinot ar savu bērnību, droši vien saviem puikām par maz esmu iedevusi tradīciju un lauku darbu zināšanu, tomēr dēli man ir lieli palīgi. Varbūt neatbrauc uz kā­du pasākumu, bet ir klāt pie sagatavošanas. Tas ir neatsverami!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi