Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Amatniekam mūsdienās jābūt ar vienu roku darbnīcā, ar otru – internetā

Druva
09:43
15.06.2017
13

Lai gan uzņēmējdarbība mūsdienās vairs nav nodalāma no digitālajām tehnoloģijām, par to sniegtajām priekšrocībām gan produkcijas pārdošanā, gan popularizēšanā ir zinošs vien retais Latvijas amatu meistars. Aicinot tautas amatu meistarus pieteikties dalībai Dziesmu un deju svētku lieldrauga Swedbank projektā “Meistars 21. gadsimtā”, pieredzējuši amatu pratēji un projekta vēstneši – modes māksliniece Dace Krieviņa-Bahmane, keramiķes Dace Draveniece un Jūlija Podziņa, kalējs Jānis Nīmanis – dalās pieredzē, cik svarīgas mūsdienās ir digitālās prasmes savu izstrādājumu konkurētspējas celšanā.

Mūsdienu meistars = izcils sava aroda un digitālo tehnoloģiju pratējs

“Mūsdienu meistaram ir jābūt daudzpusīgam – ne tikai izcili jāprot savs arods, bet arī jāizmanto visas 21. gadsimta sniegtās priekšrocības, lai sasniegtu daudz efektīvāku rezultātu,” ir pārliecināta projekta vēstnese un latviešu modes māksliniece Dace Krieviņa-Bahmane. “Digitālo vidi var izmantot gan sava zīmola atpazīstamības celšanā, gan arī praktiskā ziņā, es, piemēram, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, varu digitāli konstruēt piegrieznes apģērbiem. Lielu lomu, manuprāt “spēlē” arī mājaslapa, kas ir kā zīmola un meistara vizītkarte, kur klients var iegūt svarīgāko informāciju.”

Keramiķi un veikala “Muhamors” īpašnieci Daci Dravenieci priecē, ka ir lietas, kas laika gaitā nav mainījušās, – meistari vēl aizvien ir ir cilvēki, kuri dara to, ko mīl. “Tirdziņos un gadatirgos redzams, cik dzīves prieka pilni viņi ir, un pirmdienās viņi raujas uz savām darbnīcām. Tajā pašā laikā amatnieki nevar ignorēt digitālās tehnoloģijas, jo ir ļoti daudz iespēju, ko izmantot savā labā, un ir vērts ar tām iepazīties, tikai jāprot tās

sabalansēt ar ierasto darbu un neapjukt piedāvājumā. Labā ziņa ir tā, ka daudzus digitālos rīkus var izmantot bez maksas – nekad agrāk tā nav bijis, kad reklāma ir pieejama par brīvu. Pēc pieredzes varu teikt, ka idejas bez budžeta reizēm nostrāda daudz efektīvāk.”

Internets – lielākais gadatirgus, kur satikt savus klientus

Porcelāna meistare Jūlija Podziņa teic: “Mūsdienās meistars var strādāt un dzīvot jebkur uz uz pasaules, ja vien viņam ir pieejams internets un sociālie tīkli, kas ir ļoti ērti.” Tam piekrīt arī kalējs un “Autine Tools Company” īpašnieks Jānis Nīmanis, piebilstot, ka internets un sociālie tīkli ir efektīvs veids, kā iepazīstināt sabiedrību ar sevi, savu produkciju un atrast domubiedrus. “Pielāgošanās mainīgajiem laikiem un tehnoloģijām, to attīstībai – viens no pamatnoteikumiem, kas jāievēro meistaram 21. gadsimtā.”

Projektā “Meistars 21. gadsimtā” astoņi konkursa kārtībā izvēlēti tautas amatu meistari četrus mēnešus lekcijās un praktiskās nodarbībās pie digitālās prasmes apguvušiem, veiksmīgiem Latvijas uzņēmējiem, sava aroda meistariem, un sociālo tīklu un bankas ekspertiem apgūs saziņai un pārdošanai nepieciešamās digitālās prasmes. Iedvesmojošie lektori stāstīs, kā padarīt darbus redzamus pēc iespējas plašākam pircēju lokam internetā un izcelt tos uz konkurentu fona, kā komunicēt ar pircējiem digitālajā vidē, kā izveidot savu internetveikalu mājaslapā un kā lietot mobilos norēķinu termināļus.

Projektam “Meistars 21. gadsimtā” amatnieki var pieteikties līdz 25. jūnijam, aizpildot pieteikuma anketu vietnē www.latvijasmeistari.lv.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skaisti zied papardītes. Dejot var jebkurā vecumā un ne tikai pārī

06:02
06.05.2024
27

Dāmu deju kopas “Papardīte”15 gadu jubilejas koncerts “Ziedu virpulī” Stalbes Tautas namā bijaapliecinājums deju priekam. Uzstājās ne tikai stalbēnietes, arī draugu kolektīvi, radot dejotprieku kā sev, tā skatītājiem un noslēgumā kopīgi ballējoties. Kolektīva vadītāja Ginta Berķe atklāj, ka, mācoties deju “Puķe sarkanā”, radusies vīzija, ka ar to varētu atklāt jubilejas koncertu. Tā nācis arī pasākuma […]

Būt par diriģentu – un dziedāt

05:05
05.05.2024
133

Nesen klausītājus Amatas kultūras namā priecēja kvinteta “Belcanto” koncerts. Viens no pieciem skaisto balsu īpašniekiem ir ULVIS KRIEVIŅŠ. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, dziedāšanu kvintetā un nākotnes plāniem. -“Belcanto” ir jauns kolektīvs. Kā tas radās? -Esam apvienojušies pieci draugi. Visi mācāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā diriģentos, es esmu trešajā kursā. Kādā brīdī izdomājām, […]

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
655

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
287

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
82
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
112

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi