Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Amatniekam mūsdienās jābūt ar vienu roku darbnīcā, ar otru – internetā

Druva
09:43
15.06.2017
28

Lai gan uzņēmējdarbība mūsdienās vairs nav nodalāma no digitālajām tehnoloģijām, par to sniegtajām priekšrocībām gan produkcijas pārdošanā, gan popularizēšanā ir zinošs vien retais Latvijas amatu meistars. Aicinot tautas amatu meistarus pieteikties dalībai Dziesmu un deju svētku lieldrauga Swedbank projektā “Meistars 21. gadsimtā”, pieredzējuši amatu pratēji un projekta vēstneši – modes māksliniece Dace Krieviņa-Bahmane, keramiķes Dace Draveniece un Jūlija Podziņa, kalējs Jānis Nīmanis – dalās pieredzē, cik svarīgas mūsdienās ir digitālās prasmes savu izstrādājumu konkurētspējas celšanā.

Mūsdienu meistars = izcils sava aroda un digitālo tehnoloģiju pratējs

“Mūsdienu meistaram ir jābūt daudzpusīgam – ne tikai izcili jāprot savs arods, bet arī jāizmanto visas 21. gadsimta sniegtās priekšrocības, lai sasniegtu daudz efektīvāku rezultātu,” ir pārliecināta projekta vēstnese un latviešu modes māksliniece Dace Krieviņa-Bahmane. “Digitālo vidi var izmantot gan sava zīmola atpazīstamības celšanā, gan arī praktiskā ziņā, es, piemēram, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, varu digitāli konstruēt piegrieznes apģērbiem. Lielu lomu, manuprāt “spēlē” arī mājaslapa, kas ir kā zīmola un meistara vizītkarte, kur klients var iegūt svarīgāko informāciju.”

Keramiķi un veikala “Muhamors” īpašnieci Daci Dravenieci priecē, ka ir lietas, kas laika gaitā nav mainījušās, – meistari vēl aizvien ir ir cilvēki, kuri dara to, ko mīl. “Tirdziņos un gadatirgos redzams, cik dzīves prieka pilni viņi ir, un pirmdienās viņi raujas uz savām darbnīcām. Tajā pašā laikā amatnieki nevar ignorēt digitālās tehnoloģijas, jo ir ļoti daudz iespēju, ko izmantot savā labā, un ir vērts ar tām iepazīties, tikai jāprot tās

sabalansēt ar ierasto darbu un neapjukt piedāvājumā. Labā ziņa ir tā, ka daudzus digitālos rīkus var izmantot bez maksas – nekad agrāk tā nav bijis, kad reklāma ir pieejama par brīvu. Pēc pieredzes varu teikt, ka idejas bez budžeta reizēm nostrāda daudz efektīvāk.”

Internets – lielākais gadatirgus, kur satikt savus klientus

Porcelāna meistare Jūlija Podziņa teic: “Mūsdienās meistars var strādāt un dzīvot jebkur uz uz pasaules, ja vien viņam ir pieejams internets un sociālie tīkli, kas ir ļoti ērti.” Tam piekrīt arī kalējs un “Autine Tools Company” īpašnieks Jānis Nīmanis, piebilstot, ka internets un sociālie tīkli ir efektīvs veids, kā iepazīstināt sabiedrību ar sevi, savu produkciju un atrast domubiedrus. “Pielāgošanās mainīgajiem laikiem un tehnoloģijām, to attīstībai – viens no pamatnoteikumiem, kas jāievēro meistaram 21. gadsimtā.”

Projektā “Meistars 21. gadsimtā” astoņi konkursa kārtībā izvēlēti tautas amatu meistari četrus mēnešus lekcijās un praktiskās nodarbībās pie digitālās prasmes apguvušiem, veiksmīgiem Latvijas uzņēmējiem, sava aroda meistariem, un sociālo tīklu un bankas ekspertiem apgūs saziņai un pārdošanai nepieciešamās digitālās prasmes. Iedvesmojošie lektori stāstīs, kā padarīt darbus redzamus pēc iespējas plašākam pircēju lokam internetā un izcelt tos uz konkurentu fona, kā komunicēt ar pircējiem digitālajā vidē, kā izveidot savu internetveikalu mājaslapā un kā lietot mobilos norēķinu termināļus.

Projektam “Meistars 21. gadsimtā” amatnieki var pieteikties līdz 25. jūnijam, aizpildot pieteikuma anketu vietnē www.latvijasmeistari.lv.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
144

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
641
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
250

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi