Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Kokaudzētavas krāsainās istabas

Mairita Kaņepe
10:52
04.10.2017
18

Šoruden Valmieras pievārtē izcilu modes skati demonstrēja ziedošās hortenzijas, kuru ziedi salnu laikā maina krāsu. Arī oktobra sākumā ziedu parāde turpinās.

Viena no “Latvijas valsts mežu” kokaudzētavām -Valmieras kok­audzētava -, kas atrodas Val­mie­rā, Tērbatas ielas galā, juridiski nes­kaitās pilsētas, bet jau Val­mieras pagasta teritorija. Tam ikdienā nav nozīmes – kokaudzētava nodrošina skaistu pilsētas turpinājumu, tam pārejot lauku teritorijā.

Gunta Plotņikova, Valmieras kok­audzētavas vadītājas vietniece, par oktobri hortenziju dārzā saka: “Šis rudens bija lielisks. Hor­ten­zijām patīk mitrums un ne pārāk karstas dienas.”
Tagad, kad naktis vēsākas, ziedu ķekari nav vairs tik žilbinoši koši, bet ziedēšanas trakums nav vēl beidzies. Ko­kau­dzē­tavas kolekcijā jau ir ar vairāk nekā 50 hortenziju šķirņu. “Mums vēl nav tik daudz kā citiem, arī eksotisko nav, bet, kas vien jauns parādījies pasaulē, to arī atvedam uz Val­mieru. Paš­laik Latvijā hortenzijas ir pieprasīts augs. Rudenī tik skaisti zied!” prie­cājas dārzniece Gunta Plotņikova.

Pavasarī ziedošu augu ir daudz vairāk, tāpēc šoruden, iespējams, tik bagātīgi saziedējušais hortenziju lauks piesaistīja valmieriešu un citu vidzemnieku uzmanību. Cilvēki nāca par tām priecāties. Kokaudzētavas tuvums pilsētai, ziedošās dobes, kas redzamas no ceļa, izraisīja papildu interesi.

Taču ziedošie augi nav vienīgie, kas saista apmeklētāju uzmanību. Valmieras kokaudzētavā ierodas ne tikai pēc stādiem, nāk arī, lai pastaigātos gar krāsainajiem stādījumiem. Interesanti ir tas, ka darbinieki apmeklētājus aicina staigāt arī pa zālienu, kas iekopts ap puķu dobēm. Tikai tad varot izjust, kādas ar laiku te būšot istabas. Tam, kāpēc puķu dobes sauc par istabām, ir izskaidrojums.
Cilvēki brīnās, jo istabas vēl nav saaugušas. “Tās tik tikko sāk veidoties, pirms gadiem četriem augi, koki stādīti, tie vēl mazi, ” skaidro dārzniece. “Cilvēki atnāk, jo zina, ka mums ir zilā, dzeltenā, sar­kanā un baltā istaba, bet brīnās, ka augi vēl tik mazi. Taču, kad tie saaugs un sakļausies, no vienas istabas otru nevarēs redzēt. Būs jāiziet ārā no tās, lai apskatītu nākamo. Kādi desmit gadi vēl paies, līdz istabu aprises veidosies izteiktākas.” Taču katrā stādījumā jau tagad var baudīt iecerētās krāsas.

Tagad tās ir rudens krāsās. “Zi­lajā ir augi ar zilu un lillā nokrāsu. Piemēram, Klintskalna kadiķīši ir zilgani. Dažādos gadalaikos netrūkst sarkanās krāsas. Ta­gad mūsu veidotajās istabās augiem sarkanas krāsojas lapas, pavasarī tur ar sarkaniem pumpuriņiem plauka eglīte. Katrā no krāsainajām istabām ir tādi augi, kas atbilst nosaukumam. Tikai jāņem vērā, ka augs visu sezonu netur konkrētu krāsu. Tā parādās noteiktā gadalaikā.

Viskošākā mēdz būt dzeltenā istaba. Šī krāsa vasarā ir visplašāk pārstāvēta. Tagad, rudenī, stādījumā aci piesaista tūju šķirne, kas dzeltē. Ziemcietes mēdz iznest rudenīgas krāsas,” tā G. Plot­ņi­kova.
Nākamajā gadalaikā, ziemā, daba orientēsies uz krāsu paleti ar balto centrā. Vai Valmieras kok­audzētavas istabas tajā laikā ir slēdzamas? Dārzniece teic, ka reizēm ziemās viņu veidotie stādījumi ir pilnīgi sniegā, bet citreiz tā nav. “Īpaši skaisti ir ziemas rīti ar sarmu. Kad aust saule un viss dārzs nosarmojis, tas izveido fantastisku skatu,” par to pārliecinājusies Gunta Plotņikova.

Valmieras kokaudzētavas istabas nav tik lielas, lai tajās varētu staigāt stundām. Kopumā Val­mieras pusē apsaimniekojami 20 hektāri, bet šajā vietā var izvērsties pavisam ierobežotā platībā. Pus­stun­das pastaigā apkārtne apskatīta. Līdzās krāsainajiem stā­dī­­jumiem paceļas siltumnīca. Val­mierieši rūpējas par Ziemas­svētku koka – sudrabegles (tautā saukta par aso egli) -sējenīšu vairošanu. Pa­va­sarī vai rudenī Zie­mas­svētku eglīšu audzētāji te brauc pēc stādiņiem. Viņiem gan jārēķinās, ka paies vēl gadi astoņi un tikai tad kociņš būs pusotru metru augsts, un to varēs laist tirgū.

Kokaudzētavas apmeklētāju vidū ir ne tikai pieaugušie. Viesos nāk arī Valmieras sākumklašu bērni. Pedagogi ielāgojuši, ka pilsētas pievārtē ir pastaigu vieta, kura reizē var kļūt par mācību vie­tu, kurā iepazīst augus. Po­diņos sastādīti, pircējus gaida daž­nedažādi kociņi, tajā skaitā ozoliņi. Bērni ierauga kociņu siltumnīcā, tad nu var fantazēt, par kādu varenu koku tas izaugs uz lauka vai mežā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
308

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
24

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi