Trešdiena, 1. maijs
Vārda dienas: Lilija, Liāna

Aptauja: Trešdaļa vecāku Latvijā bērnu audzināšanā izmanto miesas sodus

Leta
13:53
09.10.2017
8
1000x620 1

Trešdaļa jeb 32% vecāku Latvijā bērnu audzināšanā izmanto miesas sodus, bet 54% nezina, ka tas ir aizliegts ar likumu, par uzņēmuma “Kantar Millward Brown” veiktās aptaujas rezultātiem prese konferencē sacīja organizācijas “Centrs Dardedze” pārstāve Laila Balode.

Viņa skaidroja, ka miesas sodi ir gan sišana, gan arī purināšana, mešana, kniebšana, košana, spiešana palikt noteiktā pozā, piespiedu vielu uzņemšana, vai pretēji, badināšana, matu raustīšana un citas fiziska rakstura audzināšanas metodes. Balode uzsvēra, ka fiziska sodīšana bērnu nemāca, bet gan pazemo, kā arī var radīt miesas bojājumus. Bērns vēlāk var atcerēties tikai pašu sodu, nevis tā iemeslu.

“Fizisku sodu ietekmē bērni izaug nedroši, neuzticīgi, kā arī reizēm agresīvi. Laika gaitā, izmantojot fiziskus sodus, bērnam veidojas priekšstats, ka vardarbība attiecībās ir norma. Līdz ar to, bērns var turpināt vardarbību pret citiem,” pauda Balode.

Viņa norādīja, ka, salīdzinājumā ar 2009.gadu, statistiski situācija ir uzlabojusies. Taču tas neesot pietiekami, jo vecāki vairāk atzīs sava bērna fizisku sodīšanu, savukārt tolerance pret sava bērna vardarbību no citu cilvēku puses, ir krietni zemāka.

Kā pauduši 24% aptaujāto, stipra sišana ar roku nebūtu aizliedzama. Savukārt 49% respondentu norādījuši, ka nevajadzētu aizliegt pērienus vai uzšaušanu. Runājot par iejaukšanos publiskā bērnu fiziskā sodīšanā, pētījuma dati liecina, ka 34% respondentu neiejaucas šādās situācijās, bet 42% gribētu iesaistīties, taču nezina kā to pareizi izdarīt. 24% respondentu norādījuši, ka mēdz šādās situācijās iejaukties.

Sabiedrības pasivitāti šajā jautājumā Balode skaidroja ar to, ka pēc svešinieka iejaukšanās fiziskas sodīšanas laikā, bērns mājās var “dabūt pa ausīm” vēl vairāk. Tāpat cilvēki par iejaukšanos šādās situācijās nereti saņem nosodošus komentārus vai aizrādījumus.

Kā izmantotāko bērna disciplinēšanas metodi 70% respondentu norādījuši aizliegumu vai ierobežojumu izvirzīšanu, bet 67% izsaka mutiskus sodus. No aptaujātajiem, 32% bērna disciplinēšanai izmantojuši miesas sodu, savukārt 10% aptaujāto izmanto citas bērnu sodīšanas metodes.

Kā galveno Iemeslus bērnu fiziskai sodīšanai aptaujātie min kontroles un savaldības saudzēšanu, uz to norādījuši 39% respondentu. Tāpat 24% piemin nogurumu un bezpalīdzību. 21% respondentu pauduši nostāju, ka bērns citādāk nesaprotot, jeb fizisks sods tiek piemērots bērna temperamenta dēļ. Fizisku sodu kā ģimenes tradīciju atzīmējuši 3%. Tikai 2% aptaujāto atzīst, ka fizisks sods izmantots atbalsta trūkuma dēļ.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) norādīja, ka kopš 1998.gada Latvijā ir spēkā bērnu fiziskas sodīšanas aizliegums. “Es domāju, ka šie pētījuma radītāji jāvērtē kritiskāk, jo respondenti noteikti apzinās, kādas atbildes šādās aptaujās ir jāsniedz. Ir ļoti daudz labu metožu, ar kuru palīdzību var novērst miesas sodu izmantošanu pret bērniem. Paralēli nepieciešama plānveidīga informācijas kampaņa, lai sabiedrību plašāk informētu, ka vardarbība nav atļaujama, atbalstāma un aizliegta ar likumu,” sacīja ministrs.

Savukārt Latvijas Universitātes socioloģe Aivita Putniņa uzsvēra, ka ir pietiekami daudz pētījumu, kuros fiziska bērnu sodīšana tiek pielīdzināta kā apdraudējums viņu dzīvībai. Pēc viņas domām, vecāki, lai apliecinātu savu autoritāro un galveno lomu ģimenē, izvēlas sodīt bērnus fiziski. “Ir daudzi pētījumi, kas pierāda, ka pastāvīgus miesas sodus piedzīvojušie bērni visbiežāk mēdz izdarīt pašnāvības. Latvijā ir bijušas kampaņas arī par miesas sodu legalizēšanu – lielākā daļa vecāku, kas to atbalsta, vēlas savu autoritāti ģimenē uzturēt ar varu. Tā ir attiecību lomas uzturēšana,” skaidroja Putniņa.

Pēc viņas domām, vardarbības kā vērtības izskaušana no ģimenēm nāktu par labu visai sabiedrībai kopumā. “Vecākiem iegūstot un pilnveidojot šīs attiecības, uzlabosies kopējās sabiedrības vērtības, par kurām pašlaik nereti notiek diskusijas,” sacīja Putniņa.

Tāpat viņa norādīja, ka sabiedriskie darbinieki nav galvenais atrisinājums. Pēc Putniņas domām, jebkurš sabiedrības loceklis var palīdzēt nogurušajiem vecākiem, kuriem kāds bērna niķis var būt “pēdējais piliens”. Tāpat viņa norādīja uz bērnudārzu un pirmsskolas skolotājiem, kas var taktiski pamācīt vecākus par to, kā pareizi disciplinēt bērnus.

Starptautiskais uzņēmums “Kantar Millward Brown” šī gada augstā veica aptauju, kurā iesaistījās 500 Latvijas iedzīvotāji.

“Centrs Dardedze” 10.oktobrī rīkos starptautisku konferenci par tēmu “Kāds dārzs ir bērnu dārzs?” ar mērķi stiprināt pirmsskolas izglītības iestāžu lomu bērnu drošības veicināšanā, kā arī sniegt praktiskus ieteikumus darbam ar bērniem un sadarbībai ar vecākiem. Konferencē piedalīsies pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki un vadītāji, kā arī pirmsskolas bērnu vecāki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
188

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
74
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
60

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
43

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
138

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
127

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
24
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
32
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
56
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
47
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi