Svētdiena, 28. aprīlis
Vārda dienas: Gundega, Terēze

Autolietas. Tuk, tuk…., te ziema

Jānis Gabrāns
08:01
13.10.2017
2

Ziema vairs nav aiz kalniem. Jāparūpējas, lai automašīna būtu tai sagatavota. Katrs jau to, visticamāk, zina, bet katram gadījumam pavisam neliela atkārtošana var noderēt.
Vispirms – riepas. Jāsāk ar atgādinājumu, ka ziemas riepas obligātas no 1. decembra, taču jau no 1.oktobra ļauts izmantot riepas ar radzēm, tātad par drošību jārūpējas laikus. Vakardienas “Druvā” rakstījām, ka pārlieka vēlme ekonomēt ziemas riepas var novest pie lielām izmaksām.

Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem vieglo auto ziemas riepu minimālais protektora dziļums ir četri milimiteri, taču uzmanība jāpievērš arī riepu vecumam. Ieteicams neizmantot riepas, kas vecākas par pieciem sešiem gadiem, pat ja tās lietotas ļoti maz, jo laika gaitā riepu gumija izžūst un zaudē vajadzīgās īpašības. Riepas ražošanas laiks norādīts uz riepas ārējās malas. Kvadrātā vai aplī redzami četri cipari – pirmie divi ir gada nedēļa, bet pēdējie divi – gads, kad riepa ražota.

Riepas nozīmi labi raksturo šādi dati: ja riepa jauna, pie ātruma 5 km/h saskare ar ceļa virsmu ir 100%, pie ātruma 75 km/h – tā ir 74%, bet pie ātruma – 125 km/h – vairs tikai 47 %. Ja riepa daļēji nodilusi, šie skaitļi attiecīgi ir 100%, 58% un 11%, bet ar minimāli pieļaujamo protektora dziļumu (4mm ziemas riepām, 1,6 mm – vasaras riepām), tas ir attiecīgi 100%, 16% un tikai 6%.
Protams, vienmēr ir grūta izvēle, kādas riepas pirkt – lietotas vai jaunas. Ja domas par lietotām, jāatceras jau minētais, ka ar laiku pat nelietota riepa nav īsti derīga, tāpēc varbūt tomēr jaunu. Internetā taču var atrast daudzu ražotāju riepu testus un izvēlēties atbilstošākās. Pieredzējuši braucēji atzīst, ka arī vidējā cenu segmentā ir labas kvalitātes riepas.

Vēl ļoti svarīga lieta aukstā laikā – labs akumulators. Kamēr gaisa temperatūra plusos, nav problēmu, bet, temperatūrai krītoties, tam rodas pārāk liela slodze un ir problēmas ar automašīnas iedarbināšanu. To īpaši izbaudījuši dīzelisti. Akumulatoru kapacitāte dažāda, tāpēc nepieciešams tāds, kādu prasa auto ražotājs, vai pat nedaudz jaudīgāks. Jāņem vērā arī tāds parametrs kā starta strāva – lielums, kas ir otrs svarīgākais pēc ampērstundām, un tieši tas nodrošinās, vai akumulators no rīta pildīs savu funkciju vai ne.

Vēl jau ir darbi, ko iesaka darīt, – veikt sveču vai kvēlsveču pārbaudi, eļļas maiņu, filtru iztīrīšanu vai nomaiņu. Pirms aukstuma ieteicams veikt durvju blīvgumiju un slēdzeņu apstrādi pret aizsalšanu. Piedāvājums plašs – izsmidzināmi vai smērējami līdzekļi, ar kuriem apstrādāt gumijas, lai durvis neaizsaltu. Pieejami dažādi atledotāji slēdzenēm.

Pirms ziemas vēlams nomainīt logu slotiņas, jo tumšā laikā redzamība īpaši svarīga. Zinātāji teic, ka slotiņas darba mūžu var pagarināt, ziemā to notīrot vai nu ar spirtu vai ziemas apstākļiem paredzēto logu mazgājamo šķidrumu, kura sastāvā ir spirts. Tāpat laiku pa laikam ar šo šķidrumu un tīru salveti der apstrādāt mašīnas priekšējo stiklu – tas mazinās aizsalšanu un uzlabos caurredzamību.

Atceramies laikus nomainīt vasaras logu mazgāšanas šķidrumu pret ziemas, lai aukstums nesagādā problēmas. Un, protams, nedrīkst aizmirst par citu ziemai nepieciešamo ekipējumu. Ir tikai labi, ja bagāžniekā ir piestartēšanas vadi akumulatoram, vilkšanas trose, sniega slotiņa un ledus skrāpis. Der arī saliekamā metāla lāpstiņa, darba cimdi un citi katram pašam nepieciešami sīkumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
13

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
39

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
122

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
420

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
21
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi