Cēsnieku aicināta, modes māksliniece Monika Zābele apmetusies savrupmājā Raiņa ielā un iekārtojusi darbnīcu mājas otrā stāva verandā ar skatu uz Dubinskas dīķi. Viešņa izglītību guvusi Ņujorkas Modes tehnoloģiju institūtā un specializējas ilgtspējīgā dizainā.
Audumus, pogas un jostas Monika Zābele atvedusi līdzi senlaicīgā koferī. Tas piepildīts tērpu dizaineres ceļojumos pa pasauli. Katru skaisto materiālu viņa iegādājusies tā saucamo otro roku veikalos, Latvijā sauktos par humpalu veikaliem. Tērpu kolekcijā “Urbānie svētceļnieki”, kas taps Cēsīs, māksliniece izmantos Baku un Briseles, Parīzes un Hamburgas, Kairas un Ņujorkas humpalās pirktus augstas kvalitātes audumus un apģērbu detaļas. Bez sintētikas vai citu mākslīgu materiālu klātbūtnes – tā strādā tērpu dizainere. Vienā no tērpiem būs Cēsu humpalu veikala kastē uziets smalks brokāta audums.
Dizainere darbā iesaistījusi trīs cēsnieces, kuras šuj pēc M. Zābeles skicēm. Neparasti veidotās kolekcijas izrādīšanā aicināti piedalīties arī citi cēsnieki. No otrdienas dizainere ar audumiem, sašūtajiem tērpiem un aksesuāriem pārcelsies uz Izstāžu namu, lai apģērbu noformēšana notiktu ar vietējo iedzīvotāju piedalīšanos. M. Zābele “Druvai” pastāstīja, ka sadarbība ar cēsniekiem kolekciju darīs īpašu. Mākslas kolekcija vēstīs par mūsdienu svētceļniekiem vai, kā dizainere to nosaukusi, urbānajiem svētceļotājiem, ieliekot šajā vārdu savienojumā daudznozīmību par mūsdienu dzīvi.
Māksliniecei modes šovos bijušas līdzīgas prezentācijas Eiropā un Amerikā. Par Cēsīm kā vietu jauna darba radīšanai viņa uzzinājusi Ruckas starptautiskās mākslinieku rezidences izsludinātajā konkursā 2017. gadam. Hamburgā dzimusī, kādreiz Sanpaulu, Maskavā, Briselē un Londonā strādājusī, tagad Ņujorkā un Hamburgā strādājošā Monika Zābele ar interesi atbraukusi uz neiepazītu mākslas pilsētu – Cēsīm. Viņa stāsta, kā te veido tērpu kolekciju “Urbānie svētceļnieki”: “Veicu dekonstrukciju un rekonstrukciju.” Tātad visi materiāli dizaineres tērpos būs ar vēsturi – kaut kur, kaut kad jau izmantoti materiāli. Dizainere fantazēs un kopā ar šuvējām rīkosies, lai neviena audumu strēle, neviena poga nepaliktu pāri. Kvalitātes zīme šai kolekcijai – bezatkritumu pieeja, mākslinieciskais vēstījums – kolekcijā apspēlētie motīvi – ceļošana, pārvietošanās starp telpām un vietām, jauni iespaidi un atklājumi, pārtapšana.
Dizainere strādā, lai, ieraugot viņas mākslas darbu, skatītāji Cēsīs domātu par svētceļniekiem, par ceļotājiem, pētniekiem, to misiju senos laikos un izpausmi šodien. Latviešu dzimtās šāds konteksts ir zināms – kara, pēckara laikā sievietes noņēma aizkarus, lai tiktu pie greznas kleitas, pāršuva mēteļus, lai būtu, ko vilkt bērniem ģimenes piespiedu ceļojumā – bēgļu gaitās.
Komentāri