Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Ar bērniem uz Zanzibāru

Jānis Gabrāns
17:53
10.01.2018
89
Zanzibara 1

Stāstot par saviem vaļaspriekiem, cilvēki bieži min ceļošanu. Iepazīt citas zemes, tautas, tradīcijas vienmēr interesanti, bet svešu zemju iepazinējus var iedalīt divās kategorijās – tūristi un ceļotāji.

Pirmie galvenokārt izmanto dažādu tūrisma aģentūru pie­dā­vājumus, apmeklē tūristu ie­cie­nītus galamērķus. Savukārt ce­ļo­tāji gatavi mesties nezināmajā, lai pabūtu tur, kur tūristu takas vēl nav iemītas. Pie ceļotājiem pie­­skai­tāms cēsnieks Raimonds Šū­pulnieks, kurš šādi apceļojis Dien­vidāziju – Vjetnamu, Kam­bodžu, Indonēziju, Indiju, kur vienatnē ar “tuk-tuku” šķērsojis valsti, ceļā pavadot apmēram trīs nedēļas. Raimonds saka, ka tajā reģionā viņu grūti pārsteigt, tāpēc pirms neilga laika atšķirta vēl viena lappuse ceļojumu grāmatā, ciemojoties Zanzibārā, kas ir Āfrikas valstij Tanzānijai pie­de­ro­ša sala. Turp Raimonds devās kopā ar Aigu Zviedri, abu dēlu div­gadīgo Rafaelu, kurš jau pa­guvis kopā ar vecākiem pa­vie­so­ties astoņās valstīs, un vēl pāris ģimenēm ar bērniem.

Raimonds stāsta, ka dēlu jau kopš mazotnes radina pie darbīga tūrisma: “Mūsu ceļojumu nepa­va­dām, guļot kūrortos, nē, liekam mugursomu plecos un džungļos iekšā. Vienā ceļojumā Rafaels bija līdzi pārgājienā pa džungļiem, braucienā pa upi ar laivu, un tas nebija nekāds apgrūtinājums mums vai apdraudējums viņam. Tad sapratām, ka varbūt ir arī citi vecāki, kuri vēlētos izbaudīt eksotiskus ceļojumus kopā ar ma­ziem bērniem, un tapa ceļojums uz Zanzibāru, kur devāmies kopā ar vēl pāris ģimenēm. Vecāki, kam piedāvājām braukt, sākumā baidījās, bet gribējām parādīt, ka bērns netraucē ceļošanai arī uz netradicionāliem galamērķiem. Viss ir vecāku galvās, ja tam tiek pāri – viss ir kārtībā.”

Ideju nācies attīstīt ātri, jo nācis labs piedāvājums testa aviorei­sam no Rīgas uz Zanzibāru. Mē­ne­ša laikā viss sakārtots, un ne­liels pulciņš latviešu devās uz šo tūristu pagaidām vēl maz ap­mek­lēto salu. Raimonds stāsta, ka, nolaižoties lidostā ,atbraucējus sagaidījis salas tūrisma ministrs, žurnālisti. Lai arī viņi nav pirmie latvieši, kas ciemojušies šajā salā, ir skaidrs, ka pārāk kupls skaits mūsu tautiešu tur nav bijis. Rai­monds stāsta, ka lidosta nebūt ne­līdzinājusies mums pierastajām: “Lidosta bija reāls pārsteigums. Esam raduši, ka bagāža atbrauc pa slīdošo lentu, Zanzibārā če­mo­dā­nus atved ar mašīnu, saliek kau­dzē, katrs meklē savējo. Ba­gā­žas svari manuālie, kā senos laikos, kur jāliek atsvari, bet pār­­steidzošākais, ka biļetes at­pa­kaļ­ceļam nebija izdrukātas, bet ar roku uzrakstītas.”

Nācies pierast arī pie lielām naudas summām, jo viens eiro atbilst aptuveni 2400 Tanzānijas ši­li­ņiem. Ceļotājs saka, ka viņu grū­ti ar kaut ko pārsteigt, bet tiem, kuri pirmo reizi ārpus Ei­ro­pas, šis noteikti ir kultūršoks. Kūrorts, kurā dzīvojuši, atradies pirmajā līnijā pie okeāna, bet dziļāk viss kā Āfrikā. Lai nokļūtu uz savu dzīvojamo vietu, brau­kuši cauri vietējiem ciemiem, da­žam ce­ļo­tā­jam acīs bijušas redzamas emocijas – kur mēs dzī­vo­sim?

“Nav jau tā, ka braucām pilnīgi uz dullo, nedaudz papētījām, kur būsim, bet, manuprāt, tieši tā ne­ziņa, kas sagaidīs, ir tas inte­re­san­tākais. Jutāmies samērā droši, lai gan vienmēr jāatceras, ka tā to­mēr ir Āfrika,” atzīst Aiga Zvie­d­re.

Ceļotāji vairākkārt uzsver, ka šis bija atpūtas, nevis pie­dzī­vo­ju­mu meklēšanas ceļojums, taču iespaidu gūts pietiekami. Atšķirībā no Āzijas, kas ļoti attīstīta, Āfrikā vēl atrodams pirmatnējais. Arī cilvēki neesot pārāk sabojāti, tūristu neuzlūko tikai kā “balto naudas maku”, lai gan arī šī sērga sākot ieviesties.

“Pēc gadiem desmit tā pir­m­at­nī­guma, visticamāk, vairs nebūs,” saka Raimonds. “Tagad vēl pludmales nav apbūvētas, mežs līdz pašam okeānam. Tūrisms maz at­tīstīts, trūkst naktsmītņu, tādēļ tās samērā dārgas, paēst gan var lēti. Bet gan jau sapratīs, ka tūrisms var nest naudu, sāksies būv­nie­cības vilnis, tāpēc vēl jāpaspēj gūt pirmatnējās Āfrikas iespai­dus.”

To arī centušies izbaudīt, gan dodoties džungļos skatīt mēr­ka­ķus, gan vietējo pavadībā ejot ķert kalmārus pēc primitīvas, bet interesantas vietējo metodes. Kal­māru medībās piedzīvots bē­gums, kāds vēl savā ceļošanas pie­­redzē neesot redzēts, kad ūdens atkāpjas vairākus kilometrus no krasta.

Dāmas braukušas garšvielu tūrē, kur gids stāstījis, kā tās aug, kam izmanto, kā pārstrādā. “Tas bija ļoti interesanti. Redzējām, kā aug krustnagliņas, kardamons, vaniļa, ingvers, pipari un vēl un vēl, to vidū arī neredzēti, pat ne­zi­nāmi garšaugi. It kā jau zinām ingveru, krustnagliņas, bet nekad neesmu iedomājusies, kā tie aug,” saka Aiga, kura internetā raksta blogu par ceļojuma iespaidiem, par to, kā ir ceļot kopā ar bērnu. Plašāk par ceļojumā pie­re­dzēto var lasīt mājaslapā theai­ga.blog.

Abi atzīst, ka ceļojums devis vēlmi vēlreiz aizbraukt uz Āf­ri­ku, šoreiz cenšoties to sajust vēl tu­vāk, izbaudīt šo kontinentu visā tā košumā.

“Jau kādu laiku bija plāns pabūt “īstajā” Āfrikā, un pēc šī brauciena ir skaidrs, ka drīz turp do­šos atkal, šoreiz brauksim bez bēr­niem, pa skarbo – ar mu­gur­so­mām, prom no civilizācijas. Jau februārī došos turp kopā ar domubiedriem, jo viens tomēr ne­ju­tīšos īsti droši, taču ceļosim bez ērtībām, neizmantojot tūrisma fir­mu piedāvājumu, bet tiekot ga­lā saviem spēkiem,” stāsta Rai­monds.

Savukārt Aigas izjūtas vislabāk raksturo ieraksts blogā: “Es at­grie­zīšos šajās atmiņās vēl un vēl. Īpaši, kad būs tumši, auksti vai skumji. Un, kad uznāks kāds rūg­tu­miņš, atcerēšos bezrūpīgo vie­tē­jo frāzi – “Hakuna Matata” (ne­uz­traucies)-, kas skan ik uz soļa!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
308

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
24

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi