Gada beigas cēsnieku grupai „Enhet” nāk ar īpašu notikumu. Tiek izdots sen gaidītais debijas albums „Check the foundation”. Par godu zīmīgajam notikumam grupa spēlēs četrus koncertus – Rīgā, Liepājā, Cēsīs un Daugavpilī.
Grupas „Enhet” dalībnieki Jānis, Lauris, Marts, Mārtiņš un Aleksandrs atzīst – notikums ir īpašs. Turklāt grupa šogad arī nosvinējusi septiņu gadu jubileju.
Marts: – Albums ir tiešām sen gaidīts, ņemot vērā, ka pie tā strādāts vairākus gadus.
Lauris: – Par albuma izdošanu sākām domāt pirms trim gadiem, mēģinājām arī izdot, taču dažādu iemeslu dēļ tas īsti neizdevās. Ar trešo piegājienu albums ir ierakstīts un dosies pie mūsu mūzikas cienītājiem.
– Ar ko jums katram šis albums ir īpašs?
Marts: – Pirmām kārtām, ar to, ka tas ir pirmais un ar to, ka tiešām tik ilgi un grūti nācis. Kad to var turēt rokās, aptaustīt un klausīties, ar to tas ir tiešām īpašs.
Lauris: – Albumā ir 11 dziesmas, viena tik veca, cik gadu grupa pastāv. Tā ir viena no īpašākajām dziesmām. Turklāt teksts ir latviešu valodā atšķirībā no jaunajām dziesmām, kuras ir angliski.
Aleksandrs: – Dziesmas foršas, agresīvas… Tādas, kādas spēlējam (smejas).
Jānis: – Man grupā šis albums ir vismazāk jūtīgais temats, jo ”Enhet” esmu samērā nesen, man nav bijis gods disku pārrakstīt trīs reizes. Grupā esmu piektais bundzinieks pēc kārtas, domāju, ka uz ilgāku palikšanu. Bet prieks par jauno albumu ir nenoliedzami.
– Kas bija grūtākais, interesantākais, vieglākais albuma izdošanā?
Lauris: – Grūtākais noteikti ir finanses. Ja nebūtu jādomā, cik tas maksā un kur dabūt naudu, būtu vienkārši. Un, lai izdotu kvalitatīvu ierakstu, jādomā par labu ierakstu kompāniju un daudz ko citu. Naudu albuma izdošanai paši vācām.
Jānis: – Man ļoti patika sēdēt studijā līdz trijiem naktī, trīs stundas gulējis, devos uz skolu, bet pēc mācībām tūlīt atpakaļ uz studiju. Jāsaka paldies Aleksandram, kurš mani atbalstīja un gulēja tikpat maz, cik es (smejas).
Aleksandrs: – Jā? Mēs gulējām kopā? (Smejas)
Mārtiņš: – Darbs studijā ir visinteresantākais. Tā ir ”cita ballīte”. Tie, kuri nodarbojas ar līdzīgām lietām, mūs sapratīs. Protams, tad neiztiek arī bez kašķiem un daudz kā cita. Bet tas ir process.
Lauris: – Albumu ierakstījām studijā Valmierā, bet ideālā variantā nākamo gribētu ierakstīt Zviedrijā vai Somijā, jo cenas nav īpaši atšķirīgas. Tā būtu cita kvalitāte. Mums jau ir trīs jaunas dziesmas, ko esam sacerējuši, domājot par jauno albumu.
– Kurš grupā ir jaunu dziesmu ideju ģenerators?
Mārtiņš: – Mūziku lielākoties taisa Aleksandrs kopā ar Jāni. Par tekstiem domā Lauris. Tad nākam kopā un pieslīpējam.
Jānis: – Viss notiek līdztekus, bet nesaistīti.
– Ko jums nozīmē būt visiem kopā? Būt grupai.
Reinis: – Patiesībā visi kopā sanākam reti. Galvenokārt uz koncertiem,mēģinājumiem.
Jānis: – Šo sarunu arī varētu ieskaitīt kā grupas mēģinājumu. (smejas)
Lauris: – Mūzika ir mūsu dzīvesveids un hobijs. Sajūtas, kuras piedzīvojam, braucot uz koncertiem savā busā, kur ir gulta, TV un viss pārējais, ir īpašas. Plānojam arī lielāku Eiropas tūri. Būs forši. Esam viena no retajām grupām Latvijā, kurai ir tik stabils sastāvs.
Jānis: – Grupa ir kā ģimene, busiņš kā mājas.
– Kurš bijis labākais koncerts?
Aleksandrs: – Polijā mums bija divi baigi labi konči. Gan publika bija traka, gan paši. Spēlējām absolūti svešai publikai, bet mūs uzņēma vienreizēji.
Mārtiņš: – Man jau liekas, ka ārzemēs spēlēt grūtāk. Tā ir pavisam sveša publika, ja tu viņus nepaķer, tad ir sūdīga sajūta.
Lauris: – Man atkal šķiet, ka ārzemēs spēlēt ir vieglāk, jo brauc uz svešu vietu, kā publiku paņemsi, tā būs. Bet Latvijā tā nereti ir zināma vai paredzama.
Marts: – Labi koncerti bijuši arī tie, kuros esam spēlējuši kopā ar krutajām grupām. Ar tādām, kuras skolas laikā esmu klausījies. Pat sapņos toreiz nerādījās, ka viņus dzirdēšu dzīvajā koncertā, kur nu vēl uz vienas skatuves spēlēšu.
– Kāpēc spēlējat smago mūziku?
Lauris: – Tas ir mūsu dzīvesveids. Tāpat kā tetovējumi uz ķermeņa, viss pārējais. Taču kaut kur lasīju, ka mūs jau sāk dēvēt par popmetālu – populārs metāls. Tas nav slikti.
– Kādu paredzat grupas nākotni?
Reinis: – Daudz piestrādājam , lai būtu kvalitatīvi koncerti. Lai katrs būtu kā priekšnesums.
Jānis: – Lai no pagrabiņiem pamazām kāptu uz lielām skatuvēm…
Didzis: – … spēlētu lielos ārzemju festivālos. Domāju, ka albums ir pirmais solis uz izaugsmi. – Ar ko aizraujaties brīvajā laikā?
Aleksandrs: – Dzelžus bīdu bišķiņ.
Didzis: – Domāju, ka mana jaunā aizraušanās būs spēlēšana diskotēkās . Sāk iepatikties.
Jānis: – Kādreiz ar skrituļdēli braukāju, florbolu spēlēju, bet grūti apvienot ar darbošanos grupā . Laikam jau bungas ir mana lielākā aizraušanās.
Mārtiņš: – Pa retam ar divriteni pabraukājos. Bet vairāk neko. Darbs paņem daudz laika.
Lauris: – Divas reizes nedēļā eju uz basīti, uz trenažieru zāli, pārējais laiks aiziet darbā.
Reinis: – Meitenes ir mana aizraušanās.
Marts: – Skola, darbs un mūzika. Brīvajā laikā aizeju uz kādu koncertu vai teātra izrādi.
Lauris: – Patiesībā „Enhet” ir mūsu brīvais laiks.
– Un ko tad īsti nozīmē grupas nosaukums “Enhet”?
Lauris: – Es, Didzis un Mārtiņš ļoti sen atpakaļ sēdējām manas māsas istabā, kura tolaik mācījās Norvēģijā, un šķirstījām norvēģu valodas vārdnīcu. Atradu vārdu „enhet”, tulkojums – vienotība, vienība. Mirklī sapratām, ka tā sauksim grupu. Tā arī jūtamies vēl šodien – kā vienība.
Jānis: – Gribēju piebilst, ka grupa ir īpaša ar to, ka spēlējam trīs brāļi. Kaut ko tādu vēl var novērot „Kelly family”. (smejas)
Marts: – Gaidām visus cēsniekus uz albuma prezentācijas koncertu 26. decembrī Cēsīs „Fonoklubā”. Katram koncerta apmeklētājam šajā dienā bez maksas dosim arī jauno albumu „Check the foundation”. Tiekamies!
Grupas dalībnieki: Jānis Sildniks – bungas Aleksandrs Lomošonoks – ģitāra Mārtiņš Brants – bass Lauris Sildniks – balss Marts Sildniks – ģitāra Reinis Kārkliņš – skaņotājs Didzis Kozlovskis – grupas tehniķis
Komentāri