Ziema izrādās pārāka par pašvaldības iespējām

Šīs nedēļas laikā redakcijā saņemti daudzu cēsnieku tālruņa zvani, un visi stāsta par netīrītajām ietvēm pilsētā.

Zvana gan cilvēki gados, kuriem brišana pa sniega putru ir ne tikai apgrūtinoša, bet arī bīstama, gan jaunās māmiņas, kuras ar bērnu ratiņiem īsti netiek uz priekšu. Ja vēl otrs bērns ir ragavās, tad kustība ir ļoti sarežģīta. Arī “Druva” pārliecinājās, ka ir ietves, to posmi, kur sniega tīrīšanas tehnika vai sētnieka lāpsta ļoti sen nebija redzēta. Pat vietās, kur traktoriņš braucis, sniega putra uz ietves saglabājusies. Arī vecpilsētas ietves no gājēja prasa zināmu piepūli, daž­viet uzņēmēji attīra ietvi pie sava veikala, lai priecētu cēsniekus.

Katru gadu ziemas sākumā aktualizējas joki par ielu, ceļu uzturētājiem, kuriem ziema pienākusi negaidot, bet šī ziema tiešām nākusi ar lielu sniega bagātību. Kā norāda paš­valdības Īpašumu pārvaldes komunālinženieris Didzis Ozoliņš, viņš savā darba mūžā neatceroties, ka jau decembra vidū būtu tik daudz sniega.
Pilsētā par ielu uzturēšanu atbild “Kom-Auto”, vecpilsētā uzņēmuma pārziņā ir arī iet­ves, citviet trotuārus tīra vai nu mehanizēti pašvaldības rīcībā esošie trīs traktoriņi, vai nu vietās, kur tie nevar izbraukt, pagaidām ietvju tīrīšana jāveic blakus esošo teritoriju īpašniekiem. Tas gan mainīsies no 2025.gada.

Pašvaldības Īpašumu pārvaldes vadītāja vietnieks komunālajos jautājumos Egils Kurpnieks norāda, ka sniega tīrīšanā strādāts tiek bez mitas, nemitīgi notiek arī komunicēšana ar iedzīvotājiem: “Uz­klau­sām dusmīgus pārmetumus, kas vairumā gadījumu ir pamatoti. Cilvēki ir aktīvi, paldies viņiem, jo viņi ir mūsu acis un ausis, pateicoties viņu informācijai, varam ātrāk re­aģēt uz kādu problēmu.”

Runājot par situāciju pilsētā, E.Kurpnieks saka: “No vienas puses, ir prieks par sniegiem bagātu bērnības ziemu, bet jāatzīst, ar esošiem pašvaldības resursiem tas tomēr ir pārāk liels izaicinājums. It kā jau ir ziema, bet sniega daudzums pārāk liels, un snieg visu laiku klāt. Nav atelpas brīža, kad sniega apjoms pakustu vai būtu laiks to pārvietot, gandrīz katru nakti snieg, un viss laiks paiet, cenšoties to nošķūrēt.”

Jautāts, vai redzams kāds risinājums, lai ietves būtu vieglāk ejamas, lai māmiņas ar bērnu ratiņiem varētu ērti pārvietoties, jo Cēsis tomēr ģimenēm draudzīga pilsēta, E. Kurpnieks atzīst, ka patlaban skaidrs risinājums nav redzams: “Zaļie traktori ar lielo sniega apjomu vairs netiek galā. Sniega vaļņi ielu malās kļuvuši tik augsti, ka tiem pāri nākamo kārtu pārvelt nevar, tas krīt atpakaļ uz ietves, veidojas bļodas efekts, un nākamajā reizē tehnikas sniega lāpsta vairs netiek līdz zemei, vidus paliek īsti neiztīrīts. Traktors varētu mēģināt sniegu tīrīt ar birsti, bet tā šaurāka par lāpstu, bļoda veidosies vēl dziļāka. Sniega pūtējus pilsētā grūti pielietot, jo nevar sniegu pūst privātmāju teritorijās. Ko darīt? Vienīgā iespēja, pienākot kādam kritiskam brīdim, mēģināt ar traktoriņiem  sniegu pārvietot vai vest prom.”

Vīriem, kuri 12 stundas no vietas strādā ar traktoriņiem, nevar pārmest, uzsver E.Kurp­nieks. Viņi paši esot nelaimīgi, ka nav vajadzīgā rezultāta: “Varu tikai piekrist zvanītājiem, kuri saka, ka tādā situācijā nekā labāka par roku darbu nav, bet šāds resurss vairs nav pieejams. Nav sētnieku komandas, kas varētu ņemt ro- kā lāpstas un tīrīt pilsētas iet­ves.”

Par ziemas klasiku jau sen kļuvusi situācija, kad īpašnieki notīra pašvaldības ietvi, bet pēc brīža brauktuvju tīrītāji trotuāru atkal piegāž ar slapju sniegu. Kādu rītu “Druva” pārliecinājās, ka tāda situācija ir Palasta ielas malā, kur ietve tieši blakus brauktuvei un sniegs no ielas krietnā kārtā uzgāzts tur, kur jāiet gājējam, apgrūtinot vecākiem ar bērniem ceļu uz bērnudārzu.

“Veicam regulāras pārrunas ar ielu uzturētājiem, lai no tā izvairītos,” norāda E. Kurpnieks. “Arī viņiem sniegu nav, kur īsti likt, turklāt šai tehnikai jāpārvietojas ar zināmu ātrumu, lai sniegu no brauktuves notīrītu, un veidojas šādas situācijas. Turpināsim runāt, jo ir nepieņemami, ka tā tiek ignorēts citu darbs. Sākas atkušņi, kas rada nākamo izaicinājumu, uz jumtiem esošais sniegs sāk braukt lejā, noklājot ietves ar pamatīgu kārtu.”

E.Kurpnieks atzīst, ka šī ziema būs noderīga pieredze, plānojot nākotni, jo no 2025.gada visas ietves pilsētā būs pašvaldības pārziņā. Tiks domāts labākais risinājums – vai stiprināt savu struktūru, vai nodot šo darbu ārpakalpojumā.

Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts stāsta, ka viņi uz tālruni 8911 un mobilajā aplikācijā saņem daudz vēstījumu par nenotīrītām ietvēm: “Visa informācija nekavējoties tiek nodota pašvaldības speciālistiem, kuri atbildīgi par šo jomu. Ja saņemam informāciju vai paši piefiksējam, ka privātīpašnieks vai kāda pašvaldības iestāde nav notīrījusi ietvi pie sava īpašuma, braucam un brīdinām, aicinot to izdarīt. Lielākā daļa ieklausās, bet ir arī tādi, kuri nereaģē, un tad tiek uzlikts administratīvais sods. Tiesa, daži samaksā sodus, bet nekāda darbība nenotiek.”